Senās Ķīnas stāsti: Kad Konfūcijs cieta trūkumu

Konfūcijs (551. - 479. g.p.m.ē.) tiek uzskatīts par vienu no dižākajiem skolotājiem un filozofiem Ķīnas vēsturē, un viņš ir būtiski ietekmējis ķīniešu morāli un mākslu. Savas dzīves pēdējos gados viņš ar saviem skolniekiem apceļoja dažādas valstis (kurās pie varas bija karojoši valdnieki), lai izplatītu savu mācību, tomēr tajā laikā viņš netika uzņemts pārāk labvēlīgi.

Reiz, kad Konfūcijs ar saviem skolniekiem atradās Čeņ valstī, viņiem beidzās pārtika, un visi skolnieki saslima. Viens no skolniekiem Dzi-lu, arī ievērojams mācītais vīrs, žēlojās: “Tātad ir iespējams, ka taisnprātīgs cilvēks var kļūt par nabagu!” Konfūcijs atbildēja: “Taisnprātīgs cilvēks spēj nosargāt savu morāli un tikumību pat tad, kad viņš ir nabadzīgs; turpretim ļauns cilvēks nabadzības apstākļos pielietos visa veida nekrietnības.”

Mūsu morāles normas nedrīkst mainīties līdzi ar situāciju, kurā esam nonākuši. Reizēm mūs pārbauda, vai grūtos apstākļos mēs spēsim palikt nesatricināmi un turēties pie saviem principiem. Daudzi cilvēki ielaižas kompromisos atkarībā no situācijas, un tā viņi pamazām attālinās paši no saviem principiem.

Konfūcijs mācīja mums standartu, kādam jābūt cilvēkam, un tas uzturējis ķīniešu morāli vairāk nekā divtūkstoš gadus. Taču tā dēvētie mūsdienu cilvēki izsmej Konfūcija mācību. Tas ir tādēļ, ka mūsdienu sabiedrības morāles normas ir ļoti lielā mērā noslīdējušas lejup.

Kad Faluņgun praktizētāji vēlas „būt labi cilvēki”, daži kļūst aizdomīgi un domā, ka praktizētājiem ir kādi slēpti politiski nodomi vai arī viņi ir garīgi slimi. Mūsdienās daudzi cilvēki vairs nezin morāles standartu, kādam jābūt cilvēkam.