Gu Kaidži - ķīniešu glezniecības tēvs

Viens no ķīniešu vēsturē izslavētākajiem māksliniekiem Gu Kaidži dzīvoja Austrumu Djziņu dinastijas laikā, apmēram no 345. gada līdz 406. gadam. Bieži vien viņu attēlo kā naivu dīvaini, kurš pēc laikabiedru vārdiem, bija sasniedzis pilnību „literatūrā, glezniecībā un muļķībā”.

Gu Kaidži - ķīniešu glezniecības tēvs (Ketrīna Čana/ Epoch Times)

Gu stingri ticēja, ka acis ir dvēseles spogulis. Ikdienā viņš uzmanīgi vēroja cilvēku acis un pētīja, kā tās pareizi attēlot. Zīmējot portretu, acis viņš vienmēr gleznoja pēdējās, un šie pēdējie otas triepieni varēja aizņemt vairāk laika, nekā visas gleznas radīšanai nepieciešamais laiks.

Leģenda vēsta, ka reiz Gu palīdzējis savākt lielu naudas summu tempļa rekonstrukcijai. Vairākus mēnešus gleznojot uz tempļa sienas sižetu par Vimalakirti*, viņš atstāja gleznojumu nepabeigtu, neuzzīmējot tajā attēlotajam personāžam acis. Tad viņš kādu dienu paziņoja, ka uzzīmēs acis naktī, un ikvienam, kurš nākamo triju dienu laikā vēlēsies apbrīnot portretu, būs jāizdara pienācīgs ziedojums. Stāsta, ka nākamajā rītā saules gaismā Vimalakirti acis no sienas gleznojuma apgaismoja visu visapkārt, templi pārpildīja skatītāji un drīz vien bija savākta nepieciešamā summa.

Gu sacerēja arī daudzus dzejoļus. Dažus no tiem viņš kaligrāfiski uzrakstīja uz savām gleznām. Diemžēl neviens no oriģināliem nav saglabājies, līdz mums ir nonākušas tikai dažas kopijas, pateicoties kurām, mēs varam gūt aptuvenu priekšstatu par viņa stilu. Slavenākie viņa darbi ir „Vecākās galma dāmas pamācības” (atrodams Britu muzeja kolekcijā) un „Luo upes feja”.

Gleznojumā uz zīda „Vecākās galma dāmas pamācības” attēlotas vairākas spilgtas ainas no sieviešu dzīves imperatora galmā. Tajā attēloto sieviešu pozas pauž viņu personību un raksturu. Vienā no ainām parādīta ģimene – vīrs un viņa trīs sievas. Vīrs un viņa pirmā sieva sēž vienā pusē, bet pārējās sievas viņiem pretī. Tikai pēc smalkām atšķirībām viņu sejas izteiksmēs var noteikt viņu hierarhijas statusu. Šis lieliskais mākslas darbs ar rūpīgi izzīmētajām detaļām parāda, cik ļoti labi Gu Kaidži izjuta cilvēka dvēseles stāvokli un, pateicoties tam, spēja savos darbos izteikt to iekšējo pasauli.

Gu sarakstīja trīs grāmatas, kurās apkopoja savas zināšanas par glezniecību. Viņš uzsvēra, cik svarīgi ir gleznās attēlot cilvēka dvēseli un raksturu. Gu uzskatīja, ka pašam māksliniekam ir jābūt izglītotam cilvēkam un filozofam – tikai tādā gadījumā viņš spēs radīt mākslinieciski augstvērtīgāku darbu, kas tuvosies skaistuma ideālam. Detaļām ir jābūt ļoti smalkām, bet līnijām – plūstošām.

Neskatoties uz viņa mākslinieka slavu, ekscentriskais Gu Kaidži bieži vien tika izjokots. Ir kāds stāsts par to, kā reiz viens viņa draugs pielipināja pie Gu pieres „burvju lapu” un pārliecināja mākslinieku, kas viņš tagad ir kļuvis neredzams. Pēc šī gadījuma Gu saudzīgi glabājis šo lapu slepenā vietā, tomēr šķiet, ka nekad vairs to neizmantoja.

Kā Ķīnas vēsturē pirmais zināmais lielais mākslinieks, Gu Kaidži atstāja milzīgu ietekmi uz nākamo paaudžu māksliniekiem, tāpēc viņš tiek uzskatīts par ķīniešu glezniecības tēvu.

*Vimalakirti – Budas Šakjamuni līdzgaitnieks, Budas mācības sekotājs.