Van Sjidži – kaligrāfijas dievs

Van Sjidži, kurš dzīvoja Austrumu Dzjiņu dinastijas laikos, tiek uzskatīts par visu laiku ievērojamāko ķīniešu kaligrāfu. Viņš bieži tiek dēvēts par „kaligrāfijas dievu”, un ir atstājis nākamajām paaudzēm izcilu kaligrāfijas darbu „Priekšvārds Orhideju paviljonā sacerētajiem dzejoļiem”. Šis darbs ir kļuvis par izplatītākā sjinšu rakstības stila (kuru varētu saukt par ķīniešu puskursīvo ātrraksta stilu) etalonu. Tā galvenās iezīmes ir plūstoši, taču eleganti otas vilcieni, kas pauž patiesu iekšējo skaistumu un spēku.

Van Sjidži – kaligrāfijas dievs. (Ilustrācija: Džeida/ Epoch Times)

Jaunībā, kad Van Sjidži daudz ceļoja, viņš vienmēr meklēja uzrakstus uz kapakmeņiem, lai tos pārzīmētu. Laika gaitā viņš savāca lielu uzrakstu kolekciju, kurus rūpīgi izpētījis, izveidoja pats savu rakstības stilu.

Viņš bija pilnībā nodevies savai kaligrāfijai un ķīniešu hieroglifu struktūras pētīšanai. Reizēm viņš tik dziļi iegrima pārdomās, ka aizmirsa par ēdienu un miegu. Viena no leģendām vēsta, ka reiz, kad Van Sjidži bija iegrimis darbā, kalps atnesa viņam šķīvi ar tvaicētām maizītēm un bļodiņu ar mērci, kurus nolika viņam priekšā. Vēlāk viņa darbistabā ienāca sieva un ieraudzīja, ka Van mērcē maizīti tušā un gatavojas to apēst.

Van Sjidži mājā bija vairāki soliņi rakstīšanai un katrā istabā bija atrodamas otas, lai, parādoties jaunai idejai par kāda hieroglifa struktūru, viņš varētu to nekavējoties pierakstīt.

Jaunībā Van vēl nebija slavens kaligrāfs, bet ilgus gadus smagi strādājot un izkopjot savas prasmes, viņš kļuva par labāko no labākajiem.

Viņa tvēriens bija stiprs un drošs. Ir kāds stāsts par to, kā viņš uzrakstīja pāris vārdus uz galda, bet vēlāk šīs rakstzīmes nav varējuši nomazgāt pat ar ūdeni. Kādu citu reizi, kad galdnieks apstrādāja dēli, uz kura Van Sjičži bija uzrakstījis dažus hieroglifus, viņš atklāja, ka tuša ir iesūkusies 3 fenu dziļumā (tradicionālā ķīniešu garuma mērvienība, 1fens = 0,33cm). Vēlāk cilvēki nodēvēja Van kaligrāfisko rakstību par „iesūkties kokā trīs fenu dziļumā”, kas vēlāk kļuva par idiomātisku izteicienu.

Papildus kaislībai uz kaligrāfiju un lasīšanu, Van Sjidži piemita vēl kāda aizraušanās – zosu audzēšana. Stāsta, ka prasmi meistarīgi darboties ar kaligrāfijas otu viņš apguvis, vērojot zosu pozas.

Reiz Van ar draugiem Orhideju paviljonā sarīkoja dzīres, un izklaidējoties sacerēja 37 dzejoļus. Van uzrakstīja priekšvārdu šim dzejoļu krājumam, un šis priekšvārds tika atzīts par visievērojamāko viņa kaligrāfijas darbu. „Priekšvārds Orhideju paviljonā sacerētajiem dzejoļiem” sastāv no 320 hieroglifiem, taču vieni un tie paši vārdi ir uzrakstīti dažādos stilos, kurus vieno kopēja elegance.

Diemžēl Van Sjidži „Priekšvārda” oriģināls ir zudis, taču līdz mūsdienām ir saglabājušās vairākas šī darba kopijas, kas tiek uzskatītas par sjinšu kaligrāfijas stila paraugu.