Ķīniešu idioma: pārlieku liels prieks rada bēdas (樂極生悲)

Ķīniešu izteiciena 乐极生悲 (lè jí shēng bēi) burtiskā nozīme ir „pārlieku liels prieks rada bēdas." Tas pirmoreiz parādījās Huadzji biogrāfijā, kas publicēta Sima Cjaņa literārajā darbā Shǐ ji (史记) jeb „Vēstures pierakstos” (ap 135. g.p.m.ē. – 86. g.p.m.ē.)¹ un tā pamatā ir sekojošs stāsts.

Karojošo valstu perioda laikā (475. g.p.m.ē. – 221. g.p.m.ē.) starp valstīm bija iestājies īss pamiera periods.

Cji valsts valdnieks sāka dzert vīnu un caurām naktīm izklaidēties. Nākamajā dienā viņš bieži vien bija pārāk piedzēries, lai rūpētos par valsts lietām.

Čeņ Džičin ilustrācija, Epoch Times

Visi ministri bija ļoti noraizējušies, taču nespēja pārliecināt karali atbrīvoties no viņa tieksmes pēc vīna.

Citas valstis redzēja to kā iespēju iekarot Cji valsti. Ču valsts bija pirmā, kura 349. g.p.m.ē. uzbruka Cji valstij. Tas satrieca Cji valdnieku un viņš nekavējoties nosūtīja diplomātu Čuņjui Kuņu lūgt kaimiņos esošās Džao valsts valdnieka palīdzību.

Čuņjujs bija izcils politiķis un diplomāts. Lai gan viņš bija neliela auguma un ne visai glīts, taču talanta un zināšanu par Dao dēļ viņu ļoti cienīja. Viņš devās uz Džao valsti, ņemot līdzi daudzas vērtīgas dāvanas.

Džao karalis viesmīlīgi uzņēma Čuņjuju un izturējās pret viņu kā pret goda viesi. Viņi apsprieda valstu situāciju, un Čuņjujs izteica savas domas par priekšrocībām, kuras sniegtu Džao un Cji valstu alianse. Viņš pārliecināja Džao karali nosūtīt 100 000 karavīru, lai palīdzētu Cji valstij.

Ziņa izplatījās ļoti ātri. Dzirdot, ka Cji valsts no Džao valsts saņems 100 000 vīru lielu militāro atbalstu, Ču valsts karalis lika savai armijai atkāpties.

Cji karalim kļuva vieglāk ap sirdi un viņš bija ļoti apmierināts ar Čuņjuja panākumiem. Lai parādītu atzinību, valdnieks viņam par godu sarīkoja pilī dzīres. Uz dzīrēm tika uzaicināti ministri un citi augsta ranga ierēdņi.

Mielasta laikā karalis Čuņjujam jautāja: „Cik daudz vīna tu vari izdzert, pirms esi piedzēries?"

Diplomāts atbildēja: „Atkarībā no apstākļiem. Es varu piedzerties, izdzerot tikai vienu litru alkohola, un es varu piedzerties arī pēc 10 litriem alkohola."

Valdnieks bija neizpratnē par šo atbildi un iesaucās: „Savādi gan! Ja tu vari piedzerties, izdzerot vienu litru, tad kā tu vari izdzert vēl deviņus?"

Čuņjujs viņam atbildēja: „Ja es dzertu kopā ar Jūsu Augstību, jūs ministru ielenkumā un sargi uz to skatītos, es būtu tik ļoti nobijies, ka noreibtu jau no viena litra vīna. Ja es dzertu kopā ar ciemata iedzīvotājiem ražas svētkos, es justos laimīgs, un varētu izdzert 8 litrus vīna, pirms noreibtu pavisam.

Ja Jūsu Augstība piedāvātu man baudīt vīnu vienatnē ar jums, es justos ļoti pagodināts un nepiedzertos pat izdzerot 10 litrus vīna. Tāpēc mums vajadzētu klausīt mūsu senču labajiem padomiem un nepārspīlēt, jo tas kas ir par daudz, zaudē savu vērtību.”

„Kad jūs dzerat, jūs piedzeraties līdz nemaņai. Pēc tam, kad prieks ir sasniedzis kulmināciju, pienāk kārta skumjām. Pārlieku liels prieks rada bēdas. Tas ir universāls likums.”

Dzirdot Čuņjuja atbildi, ministri māja ar galvu, un valdnieks saprata, ka viņš ir saņēmis padomu, kas nācis no sirds. Saprotot savu muļķību, valdniekam vairs nebija ko teikt.

No tā brīža valdnieks pārtrauca dzert un sāka labāk rūpēties par valsts lietām.

Piezīme:

„Vēstures pieraksti” aptver vairāk nekā 2000 gadus Ķīnas vēsturē, sākot no Dzeltenā imperatora (2600. g.p.m.ē.) līdz Haņu valsts imperatora Vu valdīšanai (87. g.p.m.ē.). To autors ir ievērojamais ķīniešu vēsturnieks Sima Cjaņs. Ar šo darbu viņš ir licis pamatu ķīniešu vēstures bibliogrāfijai.