Senie pilnveidošanās stāsti

  • Ķīniešu idioma: Izdarīt pēdējo otas triepienu (畫龍點睛)

    Idiomas „Izdarīt pēdējo otas triepienu” nozīme ir gluži pretēja idiomas „Piezīmēt čūskai kājas" nozīmei, un tā tiek izmantota, lai izteiktu svarīgāko vai izceltu kādu detaļu. Tās burtiskā nozīme ir, uzzīmēt drakonam acis.
  • Jue Ji – talantīgs diplomāts un ģenerālis

    Cji bija spēcīga valsts ar plašām teritorijām, bet tās valdnieks bija cietsirdīgs un bieži aplaupīja kaimiņu valstis. Izmantojot savu politiķa talantu un diplomāta prasmes, Jue Ji palīdzēja Jaņ valdniekam izveidot pret Cji valsti aliansi ar piecām citām valstīm (Džao, Ču, Haņ, Vei, Cjiņ), un tika iecelts par sešu apvienoto valstu karaspēka virspavēlnieku, lai uzbruktu Cji valstij.
  • Ķīniešu idioma: Piezīmēt čūskai kājas (画蛇添足)

    Ar idiomu „Piezīmēt čūskai kājas” (畫蛇添足) apzīmē nevajadzīgu papildu darbu vai arī to, ka cilvēks ar pārmēru centību var sabojāt jau padarīto. Šo idiomu izmanto arī situācijā, kad kāds pievieno nevajadzīgas frāzes pēc tam, kad viss jau ir ticis skaidri izskaidrots.
  • Jaņ Jins – asprātīgais Cji valsts premjerministrs

    Premjerministrs Jaņ Jins bija slavens ar savu asprātību. Pavasaru un rudeņu periodā viņš kalpoja trim Cji valsts valdniekiem pēc kārtas.
  • Ķīniešu idioma: pamest pusratā (半途而废)

    Idioma „Pamest pusratā” ir nākusi no „Vidusceļa pastāvības” – viena no četriem konfūciešu kanonisko rakstu krājumiem.
  • Bao Šuja – taisnīgs un talantīgs tiesnesis

    Pavasaru un rudeņu periodā Cji valstī dzīvoja kāds Bao Šuja. Viņš kļuva ievērojams un veidoja savu karjeru pateicoties savam talantam – spējai izprast cilvēkus. Visu mūžu viņš draudzējās ar Guaņ Džunu. Pateicoties viņa ieteikumam, Guaņ Džuns kļuva par premjerministru un spēja panākt, ka Cji valsts hercogs Huaņs pakļauj pārējās valstis, un tās atzina Cji valsts varu.
  • Paskatīties uz cilvēku jaunām acīm (刮目相看)

    Idioma „Paskatīties uz cilvēku jaunām acīm” nāk no apraksta par izcilo Vu valsts ģenerāli Ļui Menu Ķīnas vēsturiskajā tekstā „Trejvalstu vēstures atstāstījums”.
  • Guaņ Džuns – pirmais ķīniešu likumības filozofijas pamatlicējs valstī

    Ķīnas vēsturē Guaņ Džuns ir pazīstams kā izcils politiķis un likumības pamatlicējs, kurš dzīvoja Pavasaru un rudeņu periodā. 685 g.p.m.ē. Cji valsts hercogs Huaņs iecēla viņu par premjerministru, un šajā periodā viņa pārvaldītā Cji kļuva par visspēcīgāko valsti.
  • Ķīniešu idioma: spēlēt lautu govij (对牛弹琴)

    Idioma "Spēlēt lautu govij" ir nākusi no „Li Huo Luņ” (1) grāmatas, kurā izskaidrotas budisma koncepcijas.
  • Suņ Biņs – izcilākais militārais stratēģis pēc Suņdzi

    Daudzi zinātnieki uzskata Suņ Biņu (316. g. p.m.ē.) par vienu no ievērojamākajiem militārajiem stratēģiem pēc Suņdzi (pazīstams arī kā Suņdzu), lai gan joprojām nerimstas strīdi par to vai viņš ir bijis Suņdzi tiešais pēctecis. Viņa vārds Biņs ir saistīts ar nežēlīgu seno soda veidu, un tas atspoguļo šī talantīgā cilvēka smago likteni Karojošo valstu periodā.
  • Suņdzi un viņa grāmata „Kara māksla”

    Suņdzi, kas pazīstams arī kā Suņdzu, bija augsta ranga karavadonis un kara stratēģis senajā Ķīnā. Viņu godā kā visu laiku dižāko kara stratēģijas skolotāju.
  • Ķīniešu idioma: vilkt stādus uz augšu, lai tie ātrāk augtu (拔苗助長)

    Idioma „Vilkt stādus uz augšu, lai tie ātrāk augtu” (拔苗助長) ir nākusi no Mendzi, saukta arī par Menciusu, stāsta „Gun Suņ Čou Šan”. Mendzi bija viens no ievērojamākajiem filozofiem Ķīnas vēsturē.
  • Biaņ Cjue – dievišķais ārsts

    Grāmatā „Šidzji” („Dižā vēsturnieka pieraksti”) ir leģenda par neparasto ārstu Biaņ Cjue, kurš dzīvoja apmēram tajā pašā laikā, kad Konfūcijs - pirms 2500 gadiem (552. – 479. g.p.m.ē.). Viņš bija apdāvināts gaišreģis un bija pazīstams kā ārsts brīnumdaris.
  • Ķīniešu idioma: kost rokā, kas tevi baro (忘恩負義)

    Idioma „Kost rokā, kas tevi baro” var tikt tulkota arī kā „Aizmirst par labestību un neievērot taisnīgumu” – tas ir burtisks šī teiciena tulkojums no ķīniešu valodas. Idioma ir nākusi no 76 lappušu biezās izcilā zinātnieka un Rietumu Haņu dinastijas (202. g.p.m.ē. – 9. g.) imperatora Sjuaņa gubernatora Džan Čana grāmatas „Agrīnās Haņu dinastijas grāmata”.
  • Džuandzi – otrais lielākais daoisma patriarhs pēc Laodzi

    Savas dzīves laikā Džuandzi (369. – 286. g.p.m.ē.) nekad nav bijis ievērojams valdības ierēdnis. Savā dzimtajā pilsētā viņš kādu laiku ieņēma maznozīmīgu amatu. Reiz viņam tika piedāvāts kādas valsts premjerministra amats, taču viņš atteicās, jo nevēlējās mainīt savu brīvību pret valdības amatpersonas amatu.