Pavasara un Rudens periodā (770. – 221. g.p.m.ē.) kādas bagātas ģimenes mājā ielavījās zaglis, lai nozagtu lielo zvanu. Zaglis mēģināja iznest zvanu uz savas muguras, taču zvans izrādījās pārāk liels un smags, lai paņemtu to līdzi.
Tad zaglis sameklēja āmuru un domāja sasist zvanu vairākās daļās, lai vieglāk būtu to aiznest.
Jau pēc pirmā sitiena zvana skaņas sacēla lielu troksni. Izdzirdot skaņu, zaglis ļoti nobijās un aizspieda ausis, cerot, ka tādā gadījumā troksnis būs mazāks un neviens to nesadzirdēs. Viņš ļoti baidījās, ka kaimiņi noķers viņu nozieguma vietā. Kādu brīdi šauboties, zaglis turpināja iesākto.
Kamēr zaglis ar āmuru sita pa zvanu, viņš turēja aizspiestas savas ausis. Taču citi zvana skaņas dzirdēja.
Tā bija muļķīga rīcība – zogot zvanu, aizspiest ausis. Šī idioma tiek lietota, kad kāds uzskata sevi par pietiekami gudru, lai apmuļķotu citus vai arī par tiem, kuri dara nepareizas lietas, domājot, ka citi par to neuzzinās. Tas kurš māna citus, māna pats sevi.
  |
| Ilustrācija: Čeņ Džičin, Epoch Times |
Atsauce: http://www.zhengjian.org/node/48263
* * *
Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.
vairāk ...