Pavasara un rudens periodā (770. – 221. g.p.m.ē) dzīvoja mūzikas skolotājs vārdā Jui Boja. Viņam bija labs raksturs un viņš lieliski prata spēlēt dažādus mūzikas instrumentus.
Kādā vasaras naktī, nespēdams iemigt, Boja izgāja ārā un nolēma izbraukt ar laivu. Spīdēja spožs mēness un pūta atspirdzinošs vējiņš. Dabas skaistuma iedvesmots, viņš apstājās un sāka spēlēt. Melodija bija ļoti skaista, un to spēlējot, viņš pauda savu atzinību dabai.
Piepeši kāds skaļi iesaucās: „Bravo!” Boja pārstāja spēlēt un paskatījās visapkārt. Krastā viņš ieraudzīja stāvam malkas cirtēju. Boja bija ļoti priecīgs par to, ka šis cilvēks bija sapratis viņa mūziku, tāpēc viņš aicināja malkas cirtēju savā laivā un spēlēja viņam.
Kad Boja spēlēja mūzikas skaņdarbu, kurā slavināja augstos kalnus, malkas cirtējs teica: „Brīnišķīgi! Melodija ir tik dižena un cienīga, kā Tai kalns, kurš ir pietiekoši augsts, lai sasniegtu debesis.”
Kad Boja spēlēja skaņdarbu, attēlojot mutuļojošus viļņus, malkas cirtējs teica: „Lieliski! Melodija ir tikpat plaša un varena, kā lielās upes!”
Boja bija ļoti aizkustināts un teica: „Jūs saprotat mūziku, kuru es jums spēlēju, un jūs saprotat mani!” Viņi kļuva par labiem draugiem.
Kad pienāca laiks šķirties, viņi nolēma tikties pēc gada tajā pašā vietā un tajā pašā laikā. Nākamajā gadā Boja atgriezās tajā pašā vietā, kā bija runāts. Viņš ilgi gaidīja, bet malkas cirtēja neieradās. Tad viņš nolēma to apciemot.
Pa ceļam viņš satika vecu vīru, kurš bija malkas cirtēja tēvs. Vecais vīrs pastāstīja Boja ka viņa dēls pagājušajā mēnesī nomira no kādas slimības. Pirms nāves viņš esot lūdzis savu tēvu satikt Boja tajā pašā vietā un laikā, kā runāts.
Dzirdot par drauga nāvi, Boja ļoti noskuma. Viņš sekoja vecajam vīram līdzi pie malkas cirtēja kapa un spēlēja skaņdarbu sava dārgā drauga piemiņai.
Stāsta, ka pēc tam, kad viņš beidza spēlēt, viņš salauza savu mūzikas instrumentu pret kapakmeni un vairāk nekad nespēlēja.
Šī stāsta oriģināls ir nācis no Pavasara un rudens perioda grāmatas „Liedzi darbi”. Vēlāk teiciens „Augsti kalni un plūstošs ūdens” (高山流水 知音难觅) bieži tika izmantots, kā apzīmējums saprotošiem un atzinīgiem draugiem, vai patiesiem draugiem, kuri saprot viens otru.
Atsauce: http://www.zhengjian.org/node/81198
* * *
Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.