Laodzi – lielais svētais un Dao skolas pamatlicējs

Laodzi (aptuveni 571.- 470. g.p.m.ē.) Ķīnā tiek uzskatīts par svēto un ir pazīstams kā dižs filozofs un Dao skolas – Dao ceļa pamatlicējs.

Laodzi īstais vārds ir Li Er. Stāsta, ka viņš piedzimis ar baltiem matiem un baltām uzacīm. Kopš tā laika viņu iesauca par Laodzi, kas ķīniešu valodā nozīmē „vecais gudrais”, jo pat mazs būdams, viņš bija ļoti gudrs un uzcītīgs mācībās.

Laodzi dzīvoja pavasara un rudens periodā (770. – 481. g.p.m.ē.) Džou dinastijā un kalpoja par Vēstures muzeja pārzini. Viņš labi zināja vēsturiskās parašas un rituālus, un viņam bija plašas zināšanas par dabu. Kad 520. g. p.m.ē. uzliesmoja pilsoņu karš par karaļa troni, Laodzi tika atbrīvots no amata par piedalīšanos karā. Tad viņš nolēma slēpt savu identitāti un bez vārda klaiņoja no vienas vietas uz otru.

Laodzi uzskatīja, ka „Dao” ir visu lietu sakne. Viņš stāstīja cilvēkiem, ka cilvēku domas un vēlmes nespēj mainīt debesu un zemes likumus. Visu lietu un cilvēku eksistencei un iznīcībai jāseko dabiskajai lietu kārtībai.

Stāsta, ka armijas virsnieks, kurš sargāja robežu, novēroja austrumos parādījušos purpura krāsas starojumu. Tas vēstīja par svētā ierašanos. Lūkodamies uz austrumiem, cilvēki ieraudzīja parādāmies Laodzi jājam uz bifeļa.

Svētais Laodzi parādās un bifeļa. Ilustrācija: Zona Jeh, Epoch Times

Sapratis, ka Laodzi tūlīt dosies prom, virsnieks lūdza Laodzi pierakstīt savu gudrību. Laodzi atstāja piecus tūkstošus vārdu. Tas ir labi pazīstamais „Daodedzjin” klasiskais manuskripts – grāmata par ceļu un tikumu.

Viņš norādīja, ka neveiksme ir veiksmes priekšnoteikums, bet veiksme ietver sevī neveiksmes elementus. Citiem vārdiem sakot, labas un sliktas lietas ir savstarpēji saistītas. Noteiktos apstākļos veiksme var pārvērsties par nelaimi un otrādi.

Viņa politiskā pamatideja izpaudās šādi: valsts pārvaldei jānorit bez liekas rosīšanās, tas ir – pārvaldot valsti, visam jānotiek dabiski, panākumus var sasniegt bez aktīvas rīcības.

Laodzi atzīmēja, ka civilizācijas attīstība novedusi cilvēci pie tieksmes pēc slavas un pašlabuma, un tādējādi cilvēki zaudē savu nevainīgo dabu. Labestības, taisnīguma, dēla godbijības un lojalitātes izzušana norāda uz sabiedrības morāles pasliktināšanos. Ja visi varētu būt labi viens pret otru un ierēdņi būtu krietni un godprātīgi, tikumība kļūtu par ikdienas dzīves sastāvdaļu un nebūtu nepieciešamības to veicināt.

Lai šajā juceklīgajā laikā ļautu cilvēkiem atgriezties pie savas iedzimtās dabas, Laodzi izplatīja Dao. Laodzi nodeva cilvēkiem Dao jēgu tikai ar 5000 vārdu palīdzību, izskaidroja Dao saistību ar Visuma veidošanos un visu lietu rašanos. Viņš arī runāja par to, kā būt cilvēkam un kā atgriezties pie sava sākotnējā, patiesā Es. Viņš aprakstīja arī citus jautājumus, kas rādīja ceļu, kā sasniegt šo mērķi.