Māksla un kultūra

Senie pilnveidošanās stāsti | Apsveikuma kartiņas | Mūzika un dziesmas | Gleznas | Dzeja

  • Senās Ķīnas stāsti: Ir jāturas tālāk no tiem, kas pieglaimojas

    Saskaņā ar imperatora galma dzīves anekdošu kolekciju „Šišuosjiņju” no Dižās Tan dinastijas, kādu dienu pēc tiesas sēdes Tan Taidzuns (Tan dinastijas imperators) gāja garām kokam un priecājās par tā plaukstošajiem zariem un lapām. Viņam blakus stāvošais Juveņšidzji centās pieglaimoties Tan Taidzunam un turpināja slavēt koku. Tan Taidzuns viņu nopietni sabāra: „Vei Džens deva man padomu turēties tālāk no cilvēkiem ar zemu raksturu. Lai arī man bija aizdomas, ka tu varētu būt tāds cilvēks, taču es nebiju par to pārliecināts. Bet tagad es zinu.” Juveņšidzji bija pārbijies un lūdza piedošanu.
  • Zīmējums: Gaismas zobens

  • Glezna: Astoņas noreibušas dievības

    Leģenda par Astoņām dievībām iespējams aizsākas Tan dinastijas (viens no vispārticīgākajiem periodiem Ķīnas vēsturē 618. - 907. g.m.ē.) laikā. Dažādu dinastiju laikā tā atšķiras. Saskaņā ar leģendas versiju, kas izveidojās pēc Min dinastijas, darbojošās personas ir Džun Haņli, Džan Guolao, Haņ Sjandzi, Tie Guaili, Cao Guodzju, Lu Dunbiņs, Laņ Caihe un He Sjaņgu.
  • Būt cēlsirdīgam un piedodošam

    Vei Ba bija augsta ranga ierēdnis Austrumu Haņ dinastijas laikā senajā Ķīnā. Viņš nāca no vietas, ko sauca par Dzjujanu. Viņš piedzima ģimenē, kura bija labi izglītota un prata atšķirt pareizo no nepareizā. Paaudžu paaudzēs šajā ģimenē bija augsta ranga ierēdņi. Attiecībās ar cilvēkiem, Vei Ba sekoja vienam vienkāršam principam: būt cēlsirdīgam un piedodošam.
  • Senās Ķīnas stāsti: Tikumīgais ārsts

    Senajā Ķīnā bija kāds ārsts, kuram piemita izcilas mediķa spējas un augsta tikumība. Viņš izglāba daudzus slimniekus, kas sirga ar smagām kaitēm, un bija cienījams, slavens un vietējo ļaužu iemīļots. Kādu dienu pie viņa ieradās cilvēks no ārpilsētas un lūdza palīdzēt viņa smagi slimajam ģimenes loceklim, kura dzīvība bija briesmās. Neko neteikdams, ārsts ātri sagatavojās ceļam. Tajā brīdī viņš saņēma sliktas ziņas – viņa dēlu bija nolaupījuši bandīti, kas pieprasīja izpirkšanas maksu par viņa atbrīvošanu. Ārsta priekšā bija dilemma.
  • Dievu atstātā kultūra: Morāla tīrība bez mantkārības

    Dievu atstātajai kultūrai piemīt visaugstākā morālā tīrība. Nekādas pasaulīgas grūtības vai šķēršļi, bagātība vai iekāre nepiespiedīs cilvēku ar augstu tikumību mainīt savu uzvedību, brālības kodeksu vai taisnprātīgumu. Lai atbilstu šim standartam, cilvēkam ir jākontrolē savas vēlmes un mantkārība. Tālāk seko stāsti par Konfūciju un viņa skolniekiem, kas ilustrē šos principus.
  • Dzeja: Liesma

    Mēs nesam liesmu,Patiesības lāpu,Lai mirdz ikkatra sirds.Par dzīvības svētumuUn mūsu cilvēci, Un brīvību visiem apspiestajiem.
  • Ar drosmi izlabot savas kļūdas un bez vilcināšanās pilnveidot sevi

    „Kļūdīties ir cilvēcīgi”, vēsta sens ķīniešu sakāmvārds. Tas nozīmē, ka pat godavīrs var kļūdīties. Pretstatā parastam cilvēkam, gudrais vairāk tiecas ieskatīties sevī, izlabot savas kļūdas un pilnveidot sevi. Lūk, kādēļ viņš ir dižens un gudrs.
  • Senās Ķīnas stāsti: Dievu un Budu skatījumā vissvarīgākais ir cilvēka sirds

    Šeņlun periodā (705.-707.g.), Tan dinastijas imperatora Džundzuna valdīšanas laikā senajā Ķīnā, Hubejas provinces Sjanjanas pilsētā tika nolemts uzstādīt Budas statuju. Daudzi cilvēki, kas ticēja Budam vai Dieviem ziedoja naudu šim mērķim. Koordinators pierakstīja viņu vārdus, kurus bija paredzēts iegravēt kā uzrakstu piemiņas akmenī. Kāda pavecāka sieviete, kas bija ļoti trūcīga, arī gribēja ziedot, taču viņai bija tikai viena monēta, ko viņa bija saņēmusi pirms kāzām no savas mātes. Šo monētu sieviete bija glabājusi vairāk nekā 60 gadus, un tā bija viņas vienīgā nauda.
  • Senās Ķīnas stāsti: Cilvēkam ar lielu žēlsirdību nav ienaidnieku

    Men Ke (pazīstams arī kā Mendzi), kurš dzīvoja laikā no 372. līdz 289. g. p.m.ē., bija dzimis Dzou karalistē, mūsdienu Dzou apgabalā Ķīnā. Viņš bija ievērojams seno laiku domātājs un skolotājs Ķīnā, kuram pieder tādi neaizmirstami izteikumi, kā „Godavīram jābūt taisnīgam un jāizturas ar cieņu”, „Valdi ar tikumu” un „Cilvēkam ar lielu žēlsirdību pasaulē nav ienaidnieku”. Tālāk seko stāsts par viņu.
  • Citu glābšana ir sevis glābšana

    Dzji Juņs (dzīvoja apmēram 1724. -1805. g.), pazīstams arī kā Sjaolaņs, bija zinātnieks un rakstnieks Cin dinastijas valdīšanas laikā. Grāmatā „Juevei būdiņas dienasgrāmatas” viņš apraksta kādu atgadījumu ar cilvēku, kurš glāba citus, un pēc tam tika izglābts pats. Viņa stāsts arī mūsdienās var labvēlīgi ietekmēt cilvēkus.
  • Tulkojums no Juaņ Cai grāmatas „Paraugs pasaulei”

    "Bieži vien tuvi draugi, mīļoti radinieki un veci paziņas atsvešinās, nevis viņu pateikto vārdu dēļ, bet gan tādēļ, kā viņi tos pasaka, darot to ar rupju attieksmi vai toni. Ja mēs spējam saglabāt maigu un pieklājīgu attieksmi, tad brīdī, kad mēs norādām uz citu nepilnībām ar tiešiem un atklātiem vārdiem, viņi nebūs aizvainoti, pat ja viņi neņems vērā mūsu padomu. No otras puses, kad mēs runājam aprautiem vārdiem, tad, pat ja mēs nebijām domājuši atstumt citus, viņi vienalga jutīsies aizskarti, ja ne pat galīgi dusmīgi."
  • Senās Ķīnas stāsti: Laulību nozīme senajā Ķīnā

    Liu Tinši atbildēja: „Kad es izteicu viņai bildinājumu, es jau atdevu viņai savu sirdi. Viņa var būt akla, bet viņas sirds ir vesela. Ja es lauztu savu solījumu, tad tas nozīmētu, ka mana sirds ir samaitāta. Turklāt visi kādu dienu paliek veci. Kad cilvēka sieva kļūst veca, viņš nevar aizvietot viņu ar jaunāku, vai ne? Cilvēkam ir jātur savs vārds. Manai sirdij nav jāmainās.”
  • Senās Ķīnas stāsti: Neko neiegūt un neko nezaudēt

    Šiem diviem vīriem bija dažāda attieksme pret dāvanām, ko viņi saņēma. Li Šihens uztvēra tās viegli un nepievērsa tām lielu uzmanību, un viņš neko nezaudēja. Tajā pašā laikā Ju Jins ļoti rūpējās par savām mantām un neieguva neko.
  • Likuma Rata griešana