Hercogs Džou - piemērs nākamo paaudžu politiķiem

Džou, kurš iedibināja rituālus (Ilustrācija: Katrīna Čana/ Epoch Times)

Hercogs Džou vai Džou Guns bija karaļa Veņa ceturtais dēls un karaļa Vu jaunākais brālis. Ķīnas vēsturē viņš ir pazīstams kā dēla godbijības (cieņa pret saviem vecākiem un senčiem) un augstsirdības piemērs.

Šīs viņa labās īpašības bija redzamas jau no mazotnes. Tāpat kā viņa brāļi, Džou bija ļoti talantīgs, taču jau no agras bērnības viņš atšķīrās no pārējiem ar dēla godbijību un augstsirdību. Kad Džou pieauga, viņš kopā ar karali Vu devās uz austrumiem un ar savu kaujas ratu pulku palīdzēja viņam iekarot Šanu dinastiju. Tajā laikā Šanu dinastijas valdnieks bija ārkārtīgi nepopulārs karojošs tirāns, kurš izšķērdīgi dzīvoja uz cilvēku rēķina.

Ar Džou palīdzību karalis Vu sakāva Šanu dinastijas karaspēku. Lai nomierinātu un labvēlīgi noskaņotu Šanu dinastijas augstmaņus, karalis Vu realizēja cēlsirdīgu un labestīgu politiku, kā viņam to ieteica Džou: „Visus atbrīvot un nevienu nenogalināt.” Viņi atbrīvoja visus sagūstītos iedzīvotājus un augstmaņus, un atvēra klētis, lai pabarotu izsalkušos.

Lai veicinātu tikumību un nostiprinātu jaunizveidoto dinastiju, Džou ieviesa virkni noteikumu, kas pamatojās uz žēlsirdību. Viņš piemēroja saprātīgus soda veidus, kā arī aicināja „cienīt cilvēka godu”. Šie noteikumi tika izmantoti kā piemērs nākamo paaudžu politiķiem.

Veids, kādā Džou piesaistīja talantīgus un nopelniem bagātus cilvēkus, vēlāk tika uzskatīts par paraugu. Lai nepalaistu garām nevienu gudro, Džo vienmēr bija gatavs ar tiem tikties. Piemēram, viņš varēja pārtraukt galvas mazgāšanu vai pusdienošanu, lai nekavējoties satiktos ar talantīgu cilvēku, kurš bija atnācis izteikt savu viedokli par valsts pārvaldes uzlabošanu.

Pēc karaļa Vu nāves Džou dinastijas troni pārņēma viņa dēls kroņprincis Čens. Tā kā karalis Čens bija pārāk jauns, Džou pārvaldīja valsti vēl sešus gadus, un nekad nemēģināja pārņemt troni. Šajā laikā viņš mācīja jauno karali Čenu kā pārvaldīt tautu un pretoties jutekliskajām vēlmēm. Kad Čens pieauga, Džou brīvprātīgi atteicās no varas, bet jaunajam valdniekam ieteica nenodoties izšķērdīgam dzīvesveidam.

Pēdējos dzīves gados Džou joprojām smagi strādāja, lai ieviestu rituālus un mūziku. Viņš turpināja pilnveidot dažādas valstiskas institūcijas un noteikumus. Viņš izstrādāja Džou dinastijai virkni kompleksu rituālu, sākot ar valsts politiku līdz cilvēka ikdienas uzvedībai. Viņš izveidoja arī virkni tiesisko institūciju, tādas kā patriarhālo sistēmu (lai atbalstītu iedzimtās muižniecības varu, kas nozīmē, ka troni manto laulāto vecākais dēls, bet jaunākajiem, kā arī mīļāko un konkubīņu bērniem tiek piešķirti tituli), feodālo sistēmu (sadalīt zemi karaliskās ģimenes locekļiem) un rituālu sistēmu (ceremonijas un procedūras attiecībā uz svarīgākajām valsts lietām). Viņš izstrādāja arī kāzu un bēru rituālus, pārvietošanās un ziedošanas ceremoniju rituālus.

Vēlāk konfuciānisma zinātnieki sastādīja īpašu Džou dinastijas rituālu grāmatu. Nākamo divu tūkstošu gadu laikā Džou izveidoto rituālu tikumiskie aspekti – labsirdība, taisnīgums, pieklājība, gudrība un uzticība – kļuva par ķīniešu tautas uzvedības normu.

Džou ieviestie rituāli tika pārmantoti no paaudzes paaudzē un tiek uzskatīti par ķīniešu kultūras dārgumiem, it sevišķi laulības institūcija, kam vēl aizvien ir nozīmīga ietekme uz ķīniešu tautu.

Raksts angļu valodā: http://www.theepochtimes.com/n2/china-news/duke-zhou-a-model-of-filial-piety-and-benevolence-158928.html