Ķīniešu idioma: pacelt šaha figūru, bet vilcināties izdarīt gājienu 舉棋不定

Ķīniešu idioma 舉棋不定 (jǔ qí bù ding) tiek tulkota kā „pacelt šaha figūru, bet vilcināties izdarīt gājienu”. Tas nozīmē, ka cilvēks nespēj pieņemt lēmumu un nepārtraukti šaubās. Idioma ir nākusi no stāsta, kas ierakstīts grāmatā „Dzuo Džuaņ”¹.

Pavasaru un Rudeņu periodā ( 770. g.p.m.ē.-476. g.p.m.ē.) Veju valsti pārvaldīja tirāniskais Sjaņs. Valsts ministri Suņ un Nin 559. g.p.m.ē. gāza viņa valdību, padzina Sjaņu no valsts, un par valdnieku kļuva Sjaņa brālis.

Pagāja gadi. Nin sāka nožēlot to, ka izdzinis Sjaņu no valsts, un lika savam dēlam Diaodzi, kurš tajā laikā bija ietekmīgs ministrs, palīdzēt Sjaņam atgriezties Veju valstī.

Sjaņs, kurš gatavojās atriebties, izmantoja šo iespēju un nosūtīja Diaodzi ziņu ar solījumu neradīt viņam nekādus draudus.

Diaodzi apsprieda to ar citiem ministriem. Viens no viņiem ieteica neuzticēties Sjaņam, sakot: „Viņš pēc savas dabas ir tirāns. Jūsu tēvs viņu padzina no valsts, un jūs aicināsiet viņu atgriezties? Tas ir tāpat, kā spēlēt šahu bez noteiktas stratēģijas. Ja jūs tikai turat rokā šaha figūru un vilcināties izdarīt nākamo gājienu, tad, protams, zaudēsiet.”

Viens no ministriem saka: „Jūsu tēvs padzina viņu no valsts, un jūs aicināsiet viņu atgriezties? Tas ir tāpat, kā spēlēt šahu bez noteiktas stratēģijas.” (Ilustrācija: Flora Čun/ Epoch Times)

Tomēr Diaodzi izdevās visus pārliecināt un atgriezt Sjaņu Veju valstī. 546. g.p.m.ē. Sjaņs sodīja ar nāvi Diaodzi un visus tos, kuri pirms 12 gadiem padzina viņu no valsts.

Vēlāk cilvēki sāka lietot šo teicienu kā idiomu, aprakstot neizlēmīgu cilvēku, vai cilvēku, kurš bieži maina savus uzskatus.

Ķīniešiem ir līdzīga idioma猶豫不決 (yóu yù bù jué), kura burtiski tiek tulkota kā „Ju svārstās un minstinās uz vietas”. Šis teiciens nozīmē, ka kāds nekādi nespēj pieņemt lēmumu vai ir neizlēmīgs.

Senās leģendās ir aprakstīts „ju” (猶), kas bijis bikls un aizdomu pilns dzīvnieks. Katru reizi, dzirdot kādu troksni, ju nekavējoties paslēpās, jo viņam šķita, ka tuvumā ir mednieks, vai citi zvēri, kas grib tam nodarīt pāri.

Parasti ju ātri uzrāpās kokā un paslēpās, ar aizdomām skatoties uz visām pusēm. Tā tas atkārtojās atkal un atkal, un rezultātā ju zaudēja pusi dienas un daudz enerģijas, rāpjoties kokā un no koka lejā.

Piezīme:

1. „Dzuo Džuaņ” („Zuo Zhuan” 左傳), saukts arī par „Čuņcju Dzuo Džuaņ” (“Chunqiu Zuo Zhuan”) ir viens no svarīgākajiem vēsturiskajiem avotiem, kurā aprakstīts Pavasaru un Rudeņu periods (770. g.p.m.ē. - 476. g.p.m.ē.). Kopš 389. g.p.m.ē. šo darbu piedēvē Dzuo Cjumiņam, un tas tiek uzskatīts par komentāru „Pavasaru un Rudeņu hronikām”.