Ķīniešu idioma: mirdzēt visās varavīksnes krāsās (五光十色)

Dienvidu dinastijas laikā (420. – 581. g.) dzīvoja dzejnieks Dzjaņ Jaņ. Viņš bija ievērojams tā laika literāts un Fu stila meistars.

Fu (赋) stils ir tradicionālās ķīniešu literatūras žanrs, kas ir ritmiska proza, vai proza dzejā. Tas bija tradicionālās rakstības stils, kaut kas starp poēmu un eseju.

Jaunībā Djaņ izcēlās ar to, ka ļoti uzcītīgi studēja literatūru. Viņa poēmu un dzeju teksti bija izcili.

Viena no visievērojamākajām viņa poēmām Fu stilā bija „Li Se Fu”, kurā viņš apdzied kādas sievietes skaistumu un eleganci. Poēmā Dzjaņ raksta:

„Pirmajā acu uzmetienā šī brīnišķā dāma šķiet, kā sarkans lotoss rāmā ūdenī. Kad viņa kustas, viņas elegantie žesti ir līdzīgi brīnišķiem mākoņiem, kas slīd pār klintīm. Viņa mirdz visās varavīksnes krāsās, skaista un mirdzoša.”

Savā darbā Dzjaņ cildina dāmu kā „sarkanu lotosu rāmā ūdenī … viņa mirdz visās varavīksnes krāsās, skaista un mirdzoša.” (Ilustrācija: Flora Čun/ Epoch Times)

No šīs poēmas ir dzimusi idioma 五光十色 (wǔ guāng shí sè), kuras burtiskā nozīme ir „piecas gaismas un desmit krāsas” un tā bieži tiek tulkota kā „mirdzēt visās varavīksnes krāsās” vai „krāsains”.

Idioma tiek izmantota, lai aprakstītu to, kas vienlaikus ir skaists, krāsains un spilgts.


Raksts turku valodā: http://tr.clearharmony.net/articles/a113223-Cin-Deyimleri-ve-Hikayeleri-Parlak-ve-Rengarenk.html

Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.