Ķīniešu idioma: kā zivs ūdenī (如魚得水)

Ķīniešu idioma 如魚得水 (rú yú dé shuǐ), kuras burtiskā nozīme ir „justies kā zivs, kas atkal nokļuvusi ūdenī”, ir metafora, kuru lieto aprakstot sajūtas pēc sastapšanās ar cilvēku, kura uzskati, intereses un pasaules redzējums ir ļoti līdzīgi paša domām, vai arī runājot par ļoti piemērotu un patīkamu vidi.

Pirmoreiz idioma ir tikusi pieminēta klasiskajā ķīniešu romānā „Trejvalstu vēstures atstāstījums,” kurā aprakstīta Ķīnas vēsture Austrumu Haņu dinastijas laikā un Trejvalstu periodā (180. - 280. g.).

Austrumu Haņu dinastijas valdīšanas beigās sākās pilsoņu karš, kurš ilga trīsdesmit gadus. Karš sašķēla Haņu impēriju vairākās daļās, un katru no tām pārvaldīja kāds varens karavadonis.

Mērķtiecīgais karavadonis Liu Bejs zināja – lai vērstu plašumā savu politisko un militāro varu, viņam būs nepieciešama spējīgu cilvēku palīdzība.

Uzzinot, ka Džuge Lians (saukts arī par Kuņ Minu) ir talantīgs militārais stratēģis un izcili gudrs un spējīgs cilvēks, Liu trīs reizes devās uz Džuge Liana māju, pirms viņam izdevās to satikt. Galu galā, Liu sirsnības aizkustināts, Džuge piekrita viņam palīdzēt.

Džuge Liana vadībā Liu Beja vara ievērojami nostiprinājās, un labās attiecības starp abiem vīriem arvien uzlabojās. Tomēr viņu draudzība nepatika abiem tuvākajiem Liu draugiem – ģenerāļiem Guaņ Jujam un Džan Fejam, kuriem pret to bija iebildumi.

Ilustrācija: Džičin Čeņ, Epoch Times

Uz viņu kurnēšanu Liu atbildēja: „Ar Kuņ Minu es jūtos kā zivs, kas atkal nokļuvusi ūdenī. Es ceru, ka jūs vairs par to nerunāsiet.”

Sākotnēji idioma „justies kā zivs, kas atkal nokļuvusi ūdenī” tika lietota runājot par labām attiecībām starp monarhu un ministru. Vēlāk to sāka lietot, lai aprakstītu harmoniskas attiecības starp tuviem draugiem vai vīru un sievu.

Šis teiciens nozīmē arī to, ka apstākļi, kuros atrodas cilvēks, ir labvēlīgi viņa izaugsmei un attīstībai.

Raksts turku valodā: http://tr.clearharmony.net/articles/a113311-Cin-Deyimleri-ve-Hikayeleri-Su-Bulmus-Balik-Gibi.html