Ievērojamais Tanu dinastijas karavīrs Cjiņ Šubao

Viens no 24 varoņiem, kas piedalījās Tanu dinastijas nostiprināšanā, bija drošsirdīgais karavīrs Cjiņ Šubao.

Kad jaunais karavīrs Cjiņ Šubao dienēja iepriekšējās Sui dinastijas armijā, viņa uzticība un drosme kaujas laukā piesaistīja ģenerāļa uzmanību. Drīz viņu iecēla par nelielas vienības komandieri.

Ilustrācija: Ketrīna Čana/Epoch Times.

Reiz armijai, kurā dienēja Cjiņ Šubao, nācās stāties pretī piecreiz lielākam dumpinieku karaspēkam. Lai uzvarētu kaujā, ģenerālis nolēma sarīkot ienaidniekiem lamatas, organizējot viltus atkāpšanos. Viņa plāns bija šāds: kad vieglas uzvaras iekārdinātie ienaidnieka galvenie spēki metīsies viņiem pakaļ, neliela labāko cīnītāju vienība pēkšņi uzbruks pretinieka bāzei. Cjiņ Šubao bija viens no diviem brīvprātīgajiem, kuri piekrita izpildīt šo sarežģīto un bīstamo uzdevumu.

Izvēlētā taktika nostrādāja. Pēc asiņainas un sīvas cīņas Cjiņ Šubao vienība ieņēma ienaidnieka nometni un to aizdedzināja. Lai glābtu savu nometni, dumpinieki centās atkāpties, bet cieta pilnīgu sakāvi. Par izrādīto drosmi Cjiņ Šubao tika izslavēts visā Ķīnā un viņam piešķīra augstāku dienesta pakāpi.

Pēc dienesta Sui dinastijas armijā, Cjiņ Šubao iestājās Tanu armijā un kļuva par prinča Li Šimiņa (kurš vēlāk kļuva par Tanu dinastijas imperatoru Taidzunu), visiecienītākās avangarda vienības karotāju.

Reiz, kad nākamais imperators sācis Cjiņ Šubao vilkt uz zoba, tas no dusmām vienatnē drāzies pretī lielai ienaidnieku vienībai. Lai arī pretinieku bijis daudzkārt vairāk, tie šausmās atbrīvojuši viņam ceļu. Cjiņ Šubao devies tieši pie karavadoņa un to nogalinājis.

Otrs stāsts par Cjiņ Šubao ir vēl neparastāks. Stāsta, ka reiz imperatoram Taidzunam sākuši rādīties karotāju gari. Cjiņ Šubao kopā ar citiem drošsirdīgiem karavīriem brīvprātīgi pieteicās naktīs apsargāt imperatora pils vārtus, lai tos atbaidītu. Šķiet, ka valdniekam no tā brīža kļuva vieglāk, un tāpēc Taidzuns lika pie pils vārtiem uzzīmēt savu sargu portretus visā augumā, lai atbaidītu garus. Ar laiku tā sāka darīt arī vienkāršā tauta, un līdz pat mūsdienām viņu attēli tiek uzskatīti par mājas pavarda un saimniecības sargātājiem.

Drīz pēc tam, kad viņu iecēla par galveno karavadoni, Cjiņ Šubao nopietni saslima. Viņš mierīgi pieņēma savu likteni un teica: „Visu savu dzīvi es esmu veltījis dienestam armijā un piedalījies vairāk nekā 200 kaujās. Kā gan lai es paliktu vesels, ja viss ķermenis ir vienās rētās?”

Atzinībā par viņa izcilajiem varoņdarbiem, imperators Taidzuns lika izgatavot pieminekli, kurā Cjiņ Šubao tika iemūžināts sēžam zirga mugurā.