Vei Džens – godīgs, taču skarbs imperatora Taidzuna padomnieks

Vei Džens (580.–643. g.) bija bārenis, bet jau bērnībā kaislīgi nodevās lasīšanai. Nabadzības dēļ viņš vairākus gadus pavadīja daoiešu templī. Kad Vei izauga, liktenis viņu aizveda uz ienaidnieka Li Šimiņa (kurš vēlāk kļuva par Tanu dinastijas imperatoru Taidzunu) zemi, taču Li Šimiņs tik augstu novērtēja Vei Džena zināšanas un drosmi, ka ne tikai to apžēloja, bet, kļuvis par imperatoru, iecēla Vei par savu padomnieku. Vei savu dzīvi pilnībā veltīja tam, lai sniegtu imperatoram godīgus, taču nereti skarbus padomus.

Reiz Vei Dženu apvainoja nepotismā (1), taču iekšējā izmeklēšana to neapstiprināja. Neskatoties uz to, imperators lūdza viņu būt ārkārtīgi uzmanīgam, lai turpmāk izvairītos no līdzīgiem pārpratumiem, kas ietekmē viņa reputāciju. Uz to Vei atbildēja: „Es godīgi kalpoju imperatoram un ticu, ka savus pienākumus izpildu tā, kā tas ir nepieciešams valstij, nevis manai personīgajai slavai. Vēsture rāda, ka viss atrodas imperatora rokās, pat tas, vai padomnieks viņam ir labs vai godīgs”. Kad imperators aiz ziņkārības palūdza paskaidrot, ar ko šīs divas īpašības atšķiras, Vei atbildēja: „Padomniekam godīgi un objektīvi ir jāpalīdz savam imperatoram. Padomnieks tiks uzskatīts par labu, ja imperators novērtēs viņa darbu un kopā viņi padarīs valsti spēcīgāku un tautu bagātāku. Godīgs padomnieks tiks pieminēts tādā gadījumā, kad imperators to sodīs par objektīvu padomu un tas var novest valsti pie lejupslīdes. Lai Jūsu Augstība ļauj man būt par labu padomnieku! ” Imperatoru Taidzunu šie vārdi dziļi aizkustināja.

Pēc tam, kad imperators nolēma dot lielāku pūru savai mīļākajai meitai, kura gatavojās kāzām, Vei Džens viņu kritizēja, sakot, ka tāda rīcība var graut pastāvošos noteikumus un paražas. Kad imperators par notikušo pastāstīja imperatorei Džansuņai, viņa teica: „Tagad es saprotu, kāpēc jūs viņu tik ļoti cienāt. Es esmu jūsu sieva, taču pat es baidos jums iebilst, taču Vei Džens uzdrošinās izteikt jums pārmetumus un stāda taisnīgumu augstāk par jūsu Augstības viedokli. Tāds cilvēks patiešām ir īsts dārgums mūsu nācijai. Jūsu Augstība, lūdzu, uzklausiet šī drosmīgā cilvēka padomu.” Tādā veidā princeses pūrs tika samazināts.

Arī kļuvis par iekšlietu ministru, Vei Džens turpināja sniegt imperatoram skarbus padomus.
Reiz imperators Taidzuns saniknots atgriezās no valdības sēdes un teica dzīvesbiedrei: „Agri vai vēlu es nogalināšu šo veco lauķi!” Kad imperatore pavaicāja, kas izraisījis viņa dusmas, imperators atbildēja: „Vei Džens! Viņš vienmēr man iebilst un visu priekšā apkauno!”

Uzklausījusi valdnieku, imperatore izgāja, bet vien drīz atgriezās svētku tērpā, lai apsveiktu imperatoru. Viņa teica: „Tikai tad, kad imperators ir gudrs un atvērts, padomnieki var atklāti un bez bailēm paust savus uzskatus. Es vēlos jūs apsveikt – Vei Džena kritika apliecina to, ka jūsu Augstība ir atvērts dažādiem viedokļiem!” Imperatora dusmas pamazām norima, un viņš vēl augstāk sāka cienīt imperatori un Vei Dženu.

Kad imperatora vēstneši atnesa ziņu, ka Vei Džens ir nopietni saslimis un dzīvo vecā mājā ar nelielu viesistabu, imperators bija ļoti sarūgtināts. Taidzuns pavēlēja piecu dienu laikā pārbūvēt Vei Džena māju, izmantojot būvmateriālus, kas bija paredzēti pils celtniecībai. Viņš nosūtīja pie Vei Džena savu personīgo ārstu, lai tas parūpētos par viņu. Diemžēl uzticamā padomnieka veselības stāvoklis arvien vairāk pasliktinājās, un drīzumā viņš nomira. Viņa bērēs imperators Taidzuns teica: „Ielūkojoties vara spogulī, es varu redzēt, vai esmu labi ģērbies. Ielūkojoties vēstures spogulī, es varu ieraudzīt savas valdīšanas virzienu un tās sekas. Ieskatoties cēla cilvēka spogulī, es varu ieraudzīt un izlabot savus trūkumus. Tagad, kad Vei Džena vairs nav, esmu zaudējis vienu spoguli!”

Piezīme:

1. Nepotisms - ienesīgu amatu, augstu titulu, zemju, īpašumu piešķiršana radiniekiem varas nostiprināšanas nolūkā.