Senie pilnveidošanās stāsti

  • Tanu dinastijas imperators Taidzuns – visvairāk godātais imperators Ķīnā

    Tanu dinastijas otro imperatoru Li Šiminu (599.– 649. g.), pazīstamu arī kā imperatoru Taidzunu, vairāk nekā tūkstoš gadus godināja cilvēki Ķīnā, Korejā, Japānā un citās Ķīnas kaimiņvalstīs.
  • Ķīniešu idioma: Atstāt tīklam vienu pusi vaļā (網開一面)

    Pēdējais Sja dinastijas valdnieks (ap 1766. g.p.m.ē) bija ļoti tirānisks un izvirtis, kas izraisīja lielu neapmierinātību tautā. Lai glābtu cilvēkus no ciešanām, Tans apņēmās gāzt tirānu, un pēc tam izveidoja Šanu dinastiju (1600.g. –1066. g.p.m.ē.).
  • Ķīniešu idioma: Atritinot karti, atklājas duncis (圖窮匕現)

    Karojošo valstu perioda beigās Cjiņu valsts bija viena no spēcīgākajām karojošajām valstīm. Cjiņu valdnieks vēlējās iekarot pārējās valstis un izveidot vienotu Ķīnu. Kad Cjiņu armija pienāca pie Jaņu valsts robežas, Jaņu valsts kroņprincis ļoti nobijās, un nolēma nogalināt Cjiņu valsts valdnieku, lai nepieļautu, ka viņa valsts tiek iekarota.
  • Ķīniešu medicīnas karalis Suņ Simiao

    Suju un Tanu dinastijas laikā dzīvoja slavens tradicionālās ķīniešu medicīnas ārsts Suņ Simiao. Tradicionālās ķīniešu medicīnas ārsti sauca viņu par ķīniešu medicīnas karali, un nostāstos un teiksmās viņu bieži dēvēja par „daosu leģendas jātnieku tīģera mugurā,” kurš savu dzīvi bija veltījis cilvēku glābšanai, mācībai par „dzīvesveidu pilnveidojoties” un tādējādi sasniedzis nemirstību.
  • Ķīniešu idioma: Debesis un zeme apgriezušās otrādi (天翻地覆)

    Izteiciens „debesis un zeme apgriezušās otrādi” pirmo reizi parādījās Liu Šana poēmā „Astoņpadsmit melodijas nomadu flautai” Tanu dinastijas laikā (618. - 907.g.).
  • Budisma aizbildnis – imperators Vu no Lianu dinastijas

    Sjao Jaņs (pēcnāves vārds Vu Di,) bija dienvidu Lianu dinastijas dibinātājs un pirmais imperators, kurš valdīja 48 gadus.Viņš bija viens no visilgāk dzīvojušajiem imperatoriem Ķīnas vēsturē. Viņš nomira 85 gadu vecumā, ko pārspēja vien Cjinu dinastijas imperators Cjaņluns.
  • Ķīniešu idioma: Tīkli debesīs un lamatas uz zemes (天罗地网)

    Ziemeļu Sunu dinastijas laikā (960.-1127. g.) dzīvoja Dzja Ji un Li Šiši, kuri viens otru mīlēja. Dzja bija militārais atašejs, viņš bija ļoti glīts un pazīstams ar savu dzejoļu sacerēšanas talantu. Li bija slavena kurtizāne, kura ļoti labi dziedāja, dejoja un arī sacerēja dzeju. Viņi viens otru ļoti mīlēja un cienīja.
  • Drosmīgā karotāja Hua Mulaņa

    Hua Mulaņa ir leģendāra personība Ķīnas vēsturē. Viņa dzīvoja Ziemeļu un Dienvidu dinastijas laikā. Viņas stāsts ir saglabājies tautasdziesmā, bet oficiālajā Ķīnas vēstures hronikā tas nav ticis iekļauts. Pateicoties tautasdziesmai „Balāde par Mulaņu”, šis varonīgais likteņstāsts nav aizmirsts pat pēc tūkstošiem gadu.
  • Ķīniešu idioma: Trīsreiz apmeklēt salmu būdu (三顾茅庐)

    No stāsta, kurš ir atrodams romānā „Trejvalstu vēstures atstāstījums” ir radusies ķīniešu idioma 三顧茅廬 (sān gù máo lú), kas burtiski nozīmē „trīsreiz apmeklēt salmu būdu”, un tā tiek izmantota, lai aprakstītu uzstājīgu un vairākkārtēju vēršanos pēc palīdzības pie pieredzējuša cilvēka.
  • Pirmais ķīniešu dižais dzejnieks un „Atgriežos laukos un dārzos” autors Tao Juaņmins

    Tao Juaņmins bija izcils ķīniešu dzejnieks un slavens vientuļnieks. Viņš dēvēja sevi par „Dao vientuļnieku” vai „Piecu vītolu meistaru”, tādā veidā parādot savu vēlmi dzīvot mierīgu vientuļnieka dzīvi laukos.
  • Ķīniešu idioma: Kurš maz redzējis, tas daudz brīnās (少见 多 怪)

    Reiz bija kāds cilvēks, kurš nekad nebija ne redzējis, ne dzirdējis par kamieli. Kādu dienu viņš pastaigājās pa lauku pilsētas nomalē. Bija saulaina diena, laukā strādāja daudzi cilvēki, un viņš priecājās par skaisto ainavu. Pēkšņi viņš ieraudzīja radījumu ar diviem kupriem uz muguras. Viņš nezināja, kas tas ir, un bija tik pārsteigts, ka iesaucās: „Mans Dievs! Kas tas ir? Ātri nāciet un paskatieties uz to!”
  • Tao Kaņs – taupīgs gubernators un disciplinēts ģenerālis

    Austrumu Dzjiņu dinastijas laikos Ķīnā dzīvoja Tao Kaņs. Lai gan viņš piedzima nabadzīgā ģimenē, taču pateicoties savai apņēmībai un neatlaidībai, viņš kļuva par provinces gubernatoru un augsta ranga ģenerāli.
  • Gu Kaidži - ķīniešu glezniecības tēvs

    Viens no ķīniešu vēsturē izslavētākajiem māksliniekiem Gu Kaidži dzīvoja Austrumu Djziņu dinastijas laikā, apmēram no 345. gada līdz 406. gadam. Bieži vien viņu attēlo kā naivu dīvaini, kurš pēc laikabiedru vārdiem, bija sasniedzis pilnību „literatūrā, glezniecībā un muļķībā”.
  • Meistarība nāk ar praksi (熟能生巧)

    Ķīniešu idiomas 熟能生巧 (shú néng shēng qiǎo) burtiskā nozīme ir „liela meistarība ir sasniedzama ar praksi”. Šī idioma tiek lietota, kad vēlas pateikt to, ka pieredze tiek iegūta laika gaitā, neatlaidīgi strādājot. Latviešu valodā tai ir līdzīgs teiciens „darbs dara darītāju!”
  • Paradīzes persiku birzs (世外桃源)

    Stāstā par paradīzes persiku birzi, kuru sarakstījis ievērojamais Dzjiņu dinastijas (265. – 420. g.) rakstnieks Tao Juaņmins (365. – 427. g.), vientuļš zvejnieks airēja savā laivā augšup pa upi, līdz apmaldījās.