Ķīniešu idioma: rīt veselas dateles

Reiz, kad kāds jauneklis zem bumbierkoka ar baudu ēda bumbierus, tam garām gāja vecs ķīniešu medicīnas ārsts.

Raizējoties par jaunekļa veselību, ārsts viņam ieteica: „Ja jūs apēdat pārāk daudz bumbieru vienā reizē, tas nenāks par labu jūsu miegam. Bumbieri ir labi zobiem, taču ir kaitīgi liesai un kuņģim.”

Redzot, ka vecais vīrs to saka ļoti nopietni un sirsnīgi, jauneklis izvilka no kabatas dažas svaigas dateles un jautāja: „Vai tas kaitēs manai veselībai, ja es apēdīšu šīs dateles?”

Ārsts atbildēja: „Dateles ir labas liesai un kuņģim, taču kaitē zobiem. Tāpēc vienā reizē apēst pārāk daudz dateļu arī nav labi.”

Jauneklis mazliet padomāja un teica: „O! Man ir doma! Es varu grauzt bumbierus, tos nenorijot, un rīt dateles, tās nekošļājot. Tad tas nekaitēs ne zobiem, ne liesai.”

Neapdomīgais jauneklis vecajam ārstam saka, ka norīs dateles, tās nesakošļājot. (Ilustrācija: Džeina Ku, Epoch Times)

To sakot, jauneklis iebāza mutē dateli, lai norītu to veselu, un tūlīt pat ar to aizrijās.

Nabaga jauneklis nebija sapratis vecā ārsta ieteikumu. Ārsts gribēja brīdināt, ka ir svarīgi saglabāt līdzsvaru attiecībā uz pārtiku un ķermeņa vajadzībām, un ka jebkurš produkts lielos daudzumos ir kaitīgi. Jauneklis neizprata ārsta teikto un rīkojās pārgalvīgi.

Ja dateles tiek norītas veselas, tad tas, protams, atstās iespaidu uz gremošanas sistēmu, bet spļaut ārā bumbierus pēc to sakošļāšanas ir izšķērdība.

Šis stāsts nāk no grāmatas, kuru Dienvidu Sunu dinastijas laikā (1127.-1279.) sarakstīja Principa skolas ievērojamākais pārstāvis Džu Sji.

Vēlāk teiciens囫圇吞棗 (hú lún tūn zǎo), kurš burtiski tiek tulkots kā „rīt veselas dateles”, kļuva par idiomu.

Tā tiek izmantota aprakstot situāciju, kad cilvēks rīkojas neapdomīgi vai atdarina citu rīcību, nesaprotot tās jēgu.

Latviešu valodā ir līdzīgs teiciens „Kas karstu strebj, tam mute deg.”

Raksts turku valodā: http://tr.clearharmony.net/articles/a114531-Cin-Deyimleri-ve-Hikayeleri-Hurmayi-Butun-Yutmak.html