Nemirstīgais dzejas ģēnijs Li Bajs

Li Bajs (701. – 762. g.) bija slavens Tanu dinastijas dzejnieks, un pēcteči viņu godā par „nemirstīgo dzejas ģēniju”. Viņš atstājis vairāk nekā 900 dzejoļu, kurus cilvēki lasa arī mūsdienās.

Li Bajs jau kopš bērnības bija gudrs un pārliecināts par sevi. Desmit gadu vecumā viņš izcēlās ar to, ka sacerēja izcilus dzejoļus un bezkaunīgus kupletus. Viņš mācījās arī zobenu cīņas mākslu un guva panākumus gan literatūrā, gan cīņās mākslā.

Kad viņš bija vairāk nekā divdesmit gadu vecs, Li Bajs sāka apceļot Ķīnu un tās slavenos kalnus. Kad viņam apritēja 26 gadi, viņš uzsāka vēl vienu ceļojumu, un šoreiz, meklējot darbu, viņš apceļoja pusi Ķīnas.

(Ilustrācija: Kijoka Ču)

Sava ceļojuma laikā Li Bajs turpināja palīdzēt nabadzīgajiem, augstsirdīgi izdalot viņiem sev piederošās mantas. Kad viens no viņa draugiem pēkšņi nomira, Li Bajs ļoti sēroja. Viņš sarīkoja bēres un apglabāja draugu ezera krastā. Tomēr, tā kā saskaņā ar tālaika paražām, ļaudis vēlējās tikt apbedīti savā dzimtajā vietā, tad, stāvot pie drauga kapa, Li Bajs apsolīja, ka reiz pārvedīs drauga mirstīgās atliekas uz viņa dzimto pilsētu. Li Bajs turēja savu solījumu un dažus gadus vēlāk atgriezās pie ezera. Viņš savāca mirušā drauga kaulus un veica garu ceļojumu, līdz sasniedza drauga dzimto pilsētu, kur vēlreiz guldīja to zemes klēpī.

Kad Li Bajs bija 42 gadus vecs, kāds ierēdnis, uz kuru viņa dzeja bija atstājusi lielu iespaidu, ieteica viņu Tanu dinastijas imperatoram. Imperators izdeva pavēli un lika Li Bajam ierasties Čanaņā, lai sāktu dienestu viņa galmā. Kādu laiku kalpojot imperatoram, Li Bajs saprata, ka valdnieks novērtē tikai viņa literāro talantu, taču neņem vērā viņa padomus politikā. Turklāt viņam bija arvien grūtāk samierināties ar imperatora ģimenes locekļu augstprātību. Viņu aprunāja ietekmīgi ierēdņi, kuri apskauda viņa talantu, un Li Bajs drīz vien saprata, ka viņš vairs nevēlas palikt galmā.

Drīz pēc tam Li Bajs devās prom no galvaspilsētas un atkal sāka ceļot kā daoists. Ceļojot viņš nekad nezaudēja gara spēku un pārliecību par sevi. Viņš neatteicās no saviem principiem pat tad, kad kļuva pavisam nabadzīgs. Dažos no viņa dzejoļiem ir jūtama arī budisma ietekme.

Li Baja dzejā atspoguļojas viņa dziļās patriotisma jūtas, vientuļnieka dzīves filosofija, daoisma ietekme, kā arī viņa bruņnieciskums. Pat savas dzīves smagākajā posmā viņš turpināja rakstīt un atstāja nākamajām paaudzēm daudz skaistas dzejas. Vairāk nekā 900 Li Baja dzejoļu tika apkopoti grāmatā, kura vēlāk plaši izplatījās un kļuva par vērtīgu dzejas mantojumu Ķīnas literatūras vēsturē.

Raksts franču valodā: http://fr.clearharmony.net/articles/a114834-Li-Bai-Le-sage-de-la-poesie-chinoise.html