Du Fu – viedais ķīniešu dzejnieks

Du Fu (712. g.- 770. g. m. ē.) bija slavens Tanu dinastijas laika ķīniešu dzejnieks. Savas dzīves lielāko daļu Du nodzīvoja nabadzībā, pārcieta daudz nedienu, un arī veselība viņam bija vāja. Neskatoties uz to, visu savu dzīvi viņš veltīja brīnišķīgas dzejas radīšanai. Līdz mūsdienām saglabājušies vairāk nekā 1400 viņa dzejoļu, un cilvēki tos joprojām lasa.

(Ilustrācija: Kijoka Ču.)

Ķīniešu dzejas kritiķi bieži vien iedala Du Fu dzīvi četros periodos. Pirmais periods: kad septiņu gadu vecumā atklājās viņa dzejnieka talants. Pateicoties ģimenes dižciltīgajai izcelsmei, Du Fu ieguva tradicionālo, uz Konfūcija mācību balstīto izglītību, un līdz 35 gadu vecumam viņam bija iespēja daudz ceļot. Līdz mūsdienām ir saglabājušies vairāk nekā 20 dzejoļi, kas tika uzrakstīti šajā laika posmā.

Par otro Du Fu dzīves periodu tiek uzskatīts laiks no 35 līdz 44 gadu vecumam. Pēc tam, kad Du Fu neizdevās nokārtot eksāmenu, lai iestātos valsts dienestā, viņš dzīvoja galvaspilsētā Čanaņā un cieta trūkumu. Izjūtot uz savas ādas valsts ierēdņu korumpētību un redzot cilvēku ciešanas, viņš sajuta dziļu līdzjūtību pret vienkāršajiem ļaudīm un bažas par tautas likteni. Tā laika dzejā viņš izsmēja varenos un bagātos ierēdņus un kritizēja to negodīgo politiku. Šajā laikā viņa sacerēto dzeju apzīmogo galvaspilsētā pārciestās grūtības, un tajā jūtama viņa izpratne par vienkāršo cilvēku dzīvi. Līdz mūsdienām ir saglabājušies apmēram simts šī perioda dzejoļu.

Par trešo periodu tiek uzskatīts viņa dzīves laiks no 45 līdz 48 gadiem, kad tautu mocīja kari starp valdību un nemierniekiem, un Du Fu, kurš bija nenozīmīgs ierēdnis, bija spiests bieži pārcelties no vienas vietas uz otru. Reiz, uzturoties kāda paveca, nabadzīga pāra mājā, viņu nakts vidū pamodināja dauzīšanās pie mājas ārdurvīm. To dzirdot, vecais saimnieks pārlīda pāri pagalma žogam un aizbēga. Kad viņa vecā sieva atvēra durvis, mājā ienāca vairāki armijas virsnieki, kuri ikvienā mājā tvarstīja vīriešus dienestam armijā. Sieviete teica, ka viņas trīs dēli jau ir tikuši iesaukti armijā, turklāt divi no viņiem ir jau krituši kaujas laukā. Tagad mājā ir palikusi tikai vedekla ar bērnu. Taču virsnieki ignorēja vecās sievietes teikto un aizveda viņu uz kara nometni, lai viņa tur gatavotu ēdienu. Rītausmā Du Fu atvadījās no vecā vīra, kurš tajā laikā ielavījās atpakaļ mājā. Du Fu nevarēja neuzrakstīt dzejoli par šo skumjo notikumu.

Šajā periodā Du Fu uzrakstīja daudzus dzejoļus par vienkāršo ļaužu ciešanām un Tanu dinastijas lejupslīdi. Par tik objektīvu realitātes aprakstīšanu viņu sāka dēvēt par „dzejnieku-vēsturnieku”. Ir saglabājušies vairāk nekā 200 šādu dzejoļu, un lielākā daļa no tiem tiek uzskatīti par spēcīgiem dzejas šedevriem.

Pēdējā savas dzīves periodā (no 49 līdz 59 gadiem) dzejnieks smagi slimoja. Divus gadus pirms nāves viņam nebija pastāvīgas dzīvesvietas, un lielāko daļu laika viņš pavadīja laivā. 770. gada ziemā Du Fu nomira, būdams 59 gadus vecs. Šajā periodā viņš sarakstīja vairāk nekā 1000 dzejoļu.

Visu savu dzīvi Du Fu nezaudēja labestību, kas neapšaubāmi bija konfuciānisma skolas nopelns. Savā dzejā viņš aptvēra plašu sabiedrības dzīves spektru: militāro taktiku, valsts lietas, valdības noteikumus, kas iespaidoja vienkāršo ļaužu dzīvi pilsoņu kara juku laikos. Daudzos viņa dzejoļos atspoguļotas vienkāršo ļaužu, nevis viņa paša grūtības un ciešanas.

Viņš atstāja lielu ietekmi uz nākamo paaudžu dzejas saturu un stilu. Meriama-Vebstera Literatūras enciklopēdijā teikts: „Viņa piesātinātajā, koncentrētajā valodā tiek izmantotas ikvienas frāzes visas emocionālās, stilistiskās un citas nokrāsas un katra atsevišķā vārda viss intonatīvais potenciāls – īpašības, kuras neviens tulkojums nekad nespēs pilnībā atklāt.”

Du Fu tiek apbrīnots kā viedais dzejnieks, un daudzi ķīniešu kritiķi uzskata viņu par visietekmīgāko dzejnieku Ķīnas vēsturē.

Raksts turku valodā: http://tr.clearharmony.net/articles/a114580-Tarihsel-Figurler-Du-Fu-%E2%80%9CCin%E2%80%99in-Bilge-Sairi%E2%80%9D.html