Filozofs Mo Dzi: senās Ķīnas Martins Luters Kings

Kopš 1971. gada katra janvāra trešā pirmdiena ir ASV federālā svētku diena, kas veltīta dižā amerikāņu pilsoņu tiesību aktīvista Martina Lutera Kinga jaunākā piemiņai. Šodien viņu atceras ne tikai par viņa ieguldījumu pirms pusgadsimta aizsāktajā kustībā par pilsoņu tiesībām, bet arī par tām universālajām vērtībām, kas atspoguļojas viņa veikumā un upurī.

„Es atsakos pieņemt viedokli, ka cilvēce ir tik traģiski sasaistīta ar bezzvaigžņu naktij līdzīgo rasismu un karu, ka miera un brālības spožā rītausma nekad nespēs kļūt par realitāti,” Kings teica savā Nobela prēmijas saņemšanas runā. „Es uzskatu, ka atbruņojošā patiesība un beznosacījumu mīlestība teiks pēdējo vārdu.”

Viņš uzskatīja, ka ceļš uz labestību un progresu ir jautājums par apziņas apskaidrību.

Fotoilustrācija: Epoch Times.

Simtiem gadu pirms Kristus, kara plosītajā senajā Ķīnā, filozofs Mo Dzi savā darbā vēstīja tos pašus principus:

„Ja mēs centīsimies atrast nekārtību cēloņus, tad atradīsim tos savstarpējas mīlestības trūkumā,” Mo Dzi teica savā grāmatā ar tādu pašu nosaukumu - „Mo Dzi”.

Lai gan mūsdienās par viņu zinām visai maz, šī amatnieka- zinātnieka pacifistiskā un humānā mācība izpelnījās viņa laikabiedru atzinību.

Tāpat kā Martins Luters Kings, Mo Dzi praktizēja to, ko viņš sludināja. Namdaris un aizsargbūvju inženieris Mo Dzi dzīvoja piektajā un ceturtajā gadsimtā pirms mūsu ēras – tas bija laiks, kas Ķīnas vēsturē pazīstams kā Karojošo valstu periods. Kā jau nosaukums liecina, tajā laikā Ķīna bija sašķelta daudzās savstarpēji naidīgās valstīs, kas cīnījās par kontroles iegūšanu pār „visu, kas ir zem debesīm (1)”.

Mo Dzi un viņa sekotāji bieži ceļoja no valsts uz valsti un veda sarunas ar dažādiem valdniekiem - cerībā, ka tie atteiksies no saviem iekarošanas plāniem un pārvaldīs savu zemi mierā. Mo Dzi ienīda karu, taču uzskatīja, ka nepieciešams saglabāt spēcīgu aizsardzību, lai atvairītu militāru agresiju. To īstenojot, noderēja viņa tehniskās zināšanas nocietinājumu būvniecībā.

Mo Dzi aptur uzbrukumu

Lēmums atteikties no kara var šķist morāles jautājums, bet cilvēkiem, pie kuriem vērsās Mo Dzi, tas pārvērtās par gluži praktisku jautājumu.

Reiz spēcīgās Ču valsts valdnieks gatavojās uzbrukt Sunu valstij. Viņš nolīga pieredzējušu inženieri Lu Baņu, lai tas uzbūvētu viņam progresīvus ieročus Sunu aizsardzības mūru sagraušanai. Uzzinājis par šiem plāniem, Mo Dzi devās ceļā un gāja 10 dienas un 10 naktis, lai tiktos ar karali Ču un Lu Baņu, kurš bija atbildīgs par militāro operāciju.

Nonācis Ču valdnieka galmā, Mo Dzi mēģināja atrunāt viņu no uzbrukuma Sunu valstij. Ču valdnieks ļāva Mo Dzi nodemonstrēt savas metodes Lu Baņam. Mo Dzi paņēma dažus koka gabalus, noņēma savu jostu, un nolika tos uz zemes. Josta simbolizēja Sunu valsts aizsargmūri, bet koka gabali - abu armiju militārās vienības.

Pārstāvot Ču spēkus, Lu Baņs paņēma dažus koka gabalus un izmēģināja savus spēkus pret Mo Dzi, kurš spēlēja Sunu aizstāvju lomu. Viņi spēlēja deviņās kārtās, taču, lai arī kādu uzbrukuma plānu Lu Baņs izmēģināja, viņš nespēja pārraut Mo Dzi aizsardzību.

„Tad man ir tikai viens veids, kā jūs sakaut,” Lu Baņs apmulsis teica.

Mo Dzi atbildēja: „Es zinu, jūs gatavojaties mani nogalināt, lai atturētu no Sunu aizsardzības vadības. Jums šķiet, ka iebrukums būs veiksmīgs, ja manis tur nebūs. Man tomēr jūs jābrīdina par to, ka trīs simti manu mācekļu jau stāv pie Sunu vārtiem. Tie ir bruņoti ar maniem instrumentiem un zina manas metodes. Pat ja jūs mani šeit nogalināsiet, Sunu aizsardzība būs pietiekami spēcīga, lai izturētu visu, ko jūs, naidnieki, mestu tai virsū.”

To uzklausījis, valdnieks nolēma neuzbrukt Sunu valstij.

Mo Dzi filozofija

Saskaņā ar Mo Dzi mācību objektīva, vispārēja mīlestība ir vienīgais veids, kā nodrošināt sabiedrībā mieru un harmoniju. Savā darbā „Mo Dzi”, kurā sīki izklāstīti viņa mācības principi, Mo Dzi precizē savu viedokli:

„Ja visi pasaulē mīlēs it visus, tad valstis neuzbruks cita citai; dzimtas netraucēs cita citu; zagļi un laupītāji pazudīs; imperatori un ministri, tēvi un dēli - visi būs sirsnīgi un paudīs dēla godbijību; ja tas tā notiks, pasaule kļūs sakārtota. Tādēļ kā gan tas nākas, ka gudrs cilvēks, kurš nes atbildību par impērijas pārvaldīšanu, nespēj apvaldīt naidu un veicināt mīlestību?”

Runājot par slepkavību, Mo Dzi pauž savu nostāju attiecībā uz ofensīvu karu: „Kungi visā pasaulē zina, ka viņiem vajadzētu nosodīt šīs lietas, nosaucot tās par netaisnīgām. Bet, kad runa ir par lieliem, netaisnīgiem uzbrukumiem valstīm, viņi vairs nezina, ka tie būtu jānosoda. Gluži pretēji, viņi tos slavē, dēvējot par taisnīgiem.”

Mo Dzi domas bieži vien nesaskanēja ar konfuciānisma mācību, kas, neraugoties uz vispārējās brālības un sadarbības sludināšanu, neaicināja uz visaptverošu mīlestību, uz ko cerēja Mo Dzi. Saskaņā ar Konfūcija mācību cilvēka individuālā atbildība pret ģimeni, draugiem un augstākstāvošajiem pārspēj abstraktus sapņus par vispārēju vienlīdzību.

Mo Dzi nepiekrita arī konfuciānismā liktajam uzsvaram uz rituāliem un mūziku. Kaut arī Konfūcijs ar šiem sociālās dzīves aspektiem bija vēlējies nodrošināt kārtību un stabilitāti, inženieris Mo Dzi redzēja to kā resursu izniekošanu, ko labāk būtu novirzīt labklājības līmeņa paaugstināšanai.

Karojošo valstu periods beidzās, kad Ķīnu iekaroja varenā Cjiņu valsts. Tās valdnieks, kurš kļuva par pirmo imperatoru, nebija nedz konfūcisma, nedz moisma skolas sekotājs, viņš pielietoja vardarbību, lai apspiestu abu domātāju skolas. Zinātnieki tika sodīti, un viņu grāmatas - sadedzinātas.

Cjiņu dinastija ilga tikai 15 gadus, un drīz vien tās vietā nāca lielā Haņu dinastija. Ķīniešu zinātnieki no jauna atklāja un izplatīja dižā domātāja Konfūcija rakstus, un viņa mācība par morāli un tikumību vēl joprojām ir būtiska ķīniešu kultūras un civilizācijas daļa. Savukārt Mo Dzi filozofija lielā mērā ir nogrimusi aizmirstībā.

Paskaidrojumi:

1. Sens ķīniešu termins, kuru izmatoja visas pasaules apzīmēšanai, vēlāk to sāka izmantot, runājot par Ķīnas imperatora pārvaldītajām teritorijām.

Raksts franču valodā: http://fr.clearharmony.net/articles/a116866-Le-philosophe-Mo-Zi-Le-Martin-Luther-King-de-la-Chine-ancienne.html