Ķīniešu idioma: Bērnu spēles (雕蟲小技)

Tanu dinastijas laikā (618. – 907. g.) dzīvoja vīrs vārdā Haņ Čaodzuns, kurš bija pazīstams ar savu labsirdību un sirsnību. Haņ palīdzēja daudziem jauniem cilvēkiem atrast darbu, un visi viņu ļoti cienīja.

Kādu dienu Haņ saņēma vēstuli no jauna cilvēka, kurš lūdza rekomendēt viņu darbā. Haņ ļoti iespaidoja jaunā cilvēka pieklājība un pieticība.

Kādu dienu Haņ saņēma vēstuli no jauna cilvēka, kurš lūdza rekomendēt viņu darbā. (Ilustrācija: Zona Jeh, Epoch Times)

Šis jaunais cilvēks bija Li Bajs, kurš vēlāk kļuva par ievērojamāko dzejnieku Ķīnas vēsturē.

Jaunais Li Bajs pabeidza vēstuli ar šādiem vārdiem: „Es baidos, ka manis uzrakstītais nav nekas vairāk kā bērnu spēles, un var neatbilst jūsu prasībām.” Ar to Li Bajs vēlējās pateikt, ka viņa literāta prasmes ir pārāk niecīgas, lai Haņ Čaodzunam labpatiktos lasīt viņa vēstuli.

Lai vai kā, taču Li Bajs sarakstīja vairāk nekā tūkstoti lielisku dzejoļu, un tādēļ viņš tiek dēvēts par visu laiku ievērojamāko dzejnieku Ķīnā. Šajos dzejoļos viņš izteica savu lielo mīlestību uz dabu, prieku par draudzību, atklāja iemeslus, kāpēc nododas iedzeršanai un dziļās skumjas, kas mājoja viņa sirdī.

Vairumā Li Baja dzejoļu cilvēce attēlota kā apmaldījusies, vientuļa būtne, kas ilgojas pēc debesīm. Leģenda vēsta, ka dzejnieks nomira 63 gadu vecumā, kad izkrita no laivas, cenšoties apskaut mēness atspulgu upē.

Stāsts par jaunā Li Baja pieticību ir iekļauts Haņ Čaodzuna biogrāfijā, kas atrodama „Jaunajā Tanu dinastijas grāmatā”¹.

Lai gan šis izteiciens ir sastopams jau agrāk „Ziemeļu dinastiju vēsturē”², frāze „bērnu spēles” vai雕蟲小技 (diāo chóng xiǎo jì), kuru jaunais Li Bajs izmantoja vēstulē Haņ Čaodzunam, galu galā kļuva par idiomu.

Burtiski šī frāze nozīmē „lai izgrebtu kukaini daudz prasmes nevajag”. Idioma tiek lietota, lai apzīmētu literātu-amatieru rakstus, vai aprakstītu elementāras metodes un nenozīmīgas prasmes rakstniecībā vai jebkurā citā jomā.

Piezīmes:

1. „Jaunā Tanu dinastijas grāmata”, kas ir zināma arī kā „Jaunā Tanu dinastijas vēsture”, ir oficiāls vēsturisks darbs, kas iekļauts krājumā „Divdesmit četri stāsti”. Tajā aptverta Tanu dinastijas vēsture (618. – 907.g.), un tā sastāv no 10 sējumiem un 225 nodaļām, kuras apkopoja Sunu dinastijas zinātnieki (960. – 1279.g.).

2. „Ziemeļu dinastiju vēsture” ir vēsturisks darbs, kas iekļauts „Divdesmit četros stāstos”. Tajā aptverts periods no 386. – 618.gadam. To apkopoja zinātnieks Li Jaņšou (570. – 628.g.), un tas sastāv no 100 sējumiem.

Raksts poļu valodā: http://pl.clearharmony.net/articles/a110707-Idiom-Nieznaczaca-zdolnosc-%E9%9B%95%E8%9F%B2%E5%B0%8F%E6%8A%80.html