Kultūra un vēsture: arhitektūras sasniegumi Minu dinastijas imperatora Junle valdīšanas laikā

Visā Ķīnas vēsturē katrai dinastijai bijis savs unikālais arhitektūras, apģērba, kultūras un mākslas stils. Šajā rakstā aplūkotas trīs būves, kas tika uzceltas Minu dinastijas imperatora Junle valdīšanas laikā.

Imperators Junle (1360.-1424. g.), dzimis Džu Di, bija trešais Minu dinastijas (1368.-1644. g.) imperators. Savas valdīšanas laikā (1402.-1424. g.) viņš lika uzcelt Aizliegto pilsētu, kuru mūsdienās joprojām var redzēt Pekinā, daoistu arhitektūras kompleksu Vudana kalnā un Porcelāna pagodu (1) Naņdzjinā. Visu trīs arhitektūras pieminekļu raksturīgā iezīme ir spilgtas, krāsainas un spožas glazētas flīzes un dakstiņi. Tas atšķir tos no tradicionālajām ķīniešu celtnēm, kurām raksturīgas baltas sienas un tumšas flīzes.

Krāsainās glazūras skaistums - Porcelāna pagoda Naņdzjinā

Burtiskā tulkojumā no ķīniešu valodas „Naņdzjinas Porcelāna pagoda” nozīmē „templis, kur tiek atmaksāts ar labu” Tas tika projektēts un uzbūvēts pēc imperatora Junle rīkojuma. Glazēti bija ne tikai jumta dakstiņi, pilnīgi visa pagoda tika uzcelta no krāsainiem, glazētiem ķieģeļiem.

Tajā laikā cilvēki pazina ēkas, kas bija būvētas no akmens vai koka, un pilnībā glazēta ēka bija liels retums. Deviņu stāvu augstās astoņstūru Porcelāna pagodas pamatnes diametrs bija 30 metri, un tā bija aptuveni 79 metrus augsta. Gan no iekšpuses, gan ārpuses tā tika būvēta no glazētiem porcelāna ķieģeļiem. Tās celtniecībā netika izmantots koks, izņemot koka pīlāru jumta augšdaļā. Torņa struktūru veidoja glazēti, krāsaini porcelāna ķieģeļi gan iekšpusē, gan ārpusē. Tā bija ārkārtīgi reta glazētu ķieģeļu konstrukcija.

Kā galvenais būvmateriāls tika izmantots glazēts porcelāns, kura košums un spīdums mākslinieciski atspoguļoja celtnes diženumu.

Naņdzjinas Porcelāna pagoda – tāda, kādu to redzēja senie mākslinieki, – pirms 1850. gadā tā tika iznīcināta Taipinu dumpja laikā.

Vispirms mākslinieki izrotāja porcelāna ķieģeļus ar freskām, kurās atainoja lotosa ziedus, dievišķos dzīvniekus un dažādas debesu būtnes. Pēc tam ķieģeļi tika apdedzināti augstā temperatūrā, kas radīja krāsainu spīdumu un unikālu glazūru. Katrs ķieģelis bija savā krāsā. Lai padarītu tos košākus, tika izmantota daudzkrāsaina glazūra. Tad no šiem ķieģeļiem tika uzbūvēta pagoda.

Glazēto fresku izgatavošanas tehnika pilnībā atšķiras no veida, kādā zīmē uz papīra vai glezno ar eļļas krāsām uz audekla. Naņdzjinas pagodā nebija tik daudz vietas kā uz griestiem Siksta kapelā. Lai šo ierobežoto ķieģeļu sienas laukumu izrotātu ar figūrām un dažādajām ainām, bija nepieciešama īpaša meistarība. Neraugoties uz šiem ierobežojumiem, meistariem izdevās radīt daudz burvīgu ainu. Mēs esam iepazinuši spārnotus eņģeļus un spārnotus zirgus no rietumu mākslas, tomēr reti kuram ir zināms, ka šo būtņu attēli bija sastopami arī uz Porcelāna pagodas sienām. Uz porcelāna ķieģeļiem bija atainotas spārnotas debesu būtnes, lidojoši zirgi, dievišķi dzīvnieki, kas izskatījās pēc spārnotiem vēršiem, majestātiski lauvas, pieradināti ziloņi, kā arī lotosa ziedi un lapas. Šie attēli bija ļoti reālistiski un ārkārtīgi izsmalcināti.

Senajos laikos, lai telpā ieplūstu gaisma, cilvēki logos ievietoja papīru. Turīgāki ļaudis papīra vietā izmantoja audumu. Porcelāna pagodas logi bija izgatavoti no molusku čaulām. Jā, no molusku čaulām. Tās tika noslīpētas tik plānas, lai tām cauri spīdētu gaisma. Tās sauca par „caurspīdīgajām flīzēm”, un tas bija pats labākais materiāls logiem, pirms no rietumiem tika ievests stikls. Minu un Cjinu dinastijas laikā 79 metrus augstais tornis katru nakti tika apgaismots no apakšas līdz pašai augšai. Gliemežu čaulām cauri spīdēja burvīga gaisma, padarot pagodu līdzīgu pasaku pilij. Pagoda bija redzama no katra Naņdzjinas nostūra, un tās vizuālais iespaids ļāva cilvēkiem labāk saprast budisma kultūru.

Ārvalstu diplomātus ārkārtīgi fascinēja Naņdzjinas pagoda, kas iemiesoja sevī Ķīnas kultūru. Cjinu dinastijas laikā (1644.-1912. g.) Eiropas aristokrātija zināja par Naņdzjinas Porcelāna pagodu, un daudzi no viņiem sapņoja ieraudzīt šo krāšņumu paši savām acīm.

Zilās glazūras skaistums - daoistu arhitektūras komplekss Vudana kalnā

Daoistu arhitektūras komplekss Vudana kalnā, kura jumtu klāj pāvu zilas krāsas glazētas flīzes.

Daoistu arhitektūras komplekss tika uzcelts pēc imperatora Junle pavēles. Tā celtniecībā tika izmantoti glazēti zilas krāsas dakstiņi un flīzes. Pāvu zilās krāsas jumti izcēla šīs ēkas uz tīro un kluso kalnu fona. Tie akcentēja daoisma krāšņumu. Šīm ēkām ir raksturīgas dzegas vairākās kārtās un krāsoti balsti un sijas, kas apvieno apkārtējās dabas mieru un ēku izsmalcināto krāšņumu. Plašais daoistu arhitektūras komplekss Vudana kalnā liecināja par daoisma popularitāti Minu dinastijas laikā.

Uz kādas daoistu arhitektūras kompleksa ēkas Vudana kalnā redzama skulptūra, kurā attēlots zirgs, kurš izelpo tvaiku uz spārnota zirga muguras.

Vispārsteidzošākais šajās ēkās ir spārnotie zirgi uz jumta kores. Tvaiku izelpojošie spārnotie zirgi raisa apmeklētājos cieņu un apbrīnu par dievišķajām pasaulēm.

Papildus glazētajām zilajām flīzēm arhitektūras kompleksa celtniecībā bieži tika izmatots ar zeltu pārklāts varš. Zelta pils Vudana kalnā ir lielākā tā laika būve, kas izlieta no vara un pārklāta ar zeltu. Neraugoties uz saules un vēja ietekmi, kam tā tikusi pakļauta jau vairāk nekā 500 gadu, ēka ir saglabājusies tikpat lieliska, kāda tā bija, tikko kā celta.

Zelta pils tika uzbūvēta, precīzi un blīvi saliekot kopā metāla daļas. Tās dizainu var salīdzināt ar Porcelāna pagodas dizainu, kas būvēta no glazēta porcelāna ķieģeļiem. Mazākā neprecizitāte jebkuras detaļas izgatavošanā varēja apdraudēt visas ēkas būvniecību. Mūsdienu cilvēki apbrīno seno ļaužu gudrību, kas patiesībā bija dievišķu būtņu iedvesmota.

Koši dzeltenās glazūras skaistums – aizliegtā pilsēta Pekinā

Arī aizliegtā pilsēta Pekinā tika uzbūvēta pēc imperatora Junle rīkojuma. Pils kompleksa celtniecībā tika izmantoti koši dzelteni dakstiņi un flīzes. Ķīniešu leģendas vēsta, ka krāšņās debesu pilis slīgst ziedošos dārzos, kurus grezno dažādi paviljoni, torņi, terases un balkoni. Pilīm, nožogojumiem, celiņiem un paviljoniem Aizliegtajā pilsētā ir līdzība ar šīm paradīzes valstībām. Aizliegtās pilsētas krāšņās ēkas, krāsotie balsti un sijas, kā arī krāsainās glazētās flīzes – viss atspoguļo imperatora diženumu.

Nobeigumā

Daudz vairāk enerģijas, laika un resursu imperators Junle veltīja tam, lai uzbūvētu Porcelāna pagodu un daoistu arhitektūras kompleksu, nevis sev paredzētās Aizliegtās pilsētas būvniecībai. Pieticīgais imperators, kurš atturējās no alkohola un valkāja salāpītas drēbes, godprātīgi pārvaldīja valsti. Viņš rūpējās par tautu, kas viņa valdīšanas laikā dzīvoja pārticībā. Lai demonstrētu ļaudīm Dievu un Budu varenību, Porcelāna pagodas un daoistu arhitektūras kompleksa celtniecībā viņš lika izmantot augstākās kvalitātes materiālus un piesaistīt vislabākos meistarus, jo tikai Budas un Dievi ir pelnījuši visskaistākos arhitektūras darbus.

Paskaidrojumi:

1. Pagoda - celtne Budas vai citu svēto piemiņai un relikviju uzglabāšanai.

Raksts franču valodā: http://fr.clearharmony.net/articles/a116198-Histoire-et-culture-Realisations-architecturales-de-l%E2%80%99Empereur-Yongle-de-la-dynastie-des-Ming.html