Senās Ķīnas stāsti. Lauksaimniecības un medicīnas tēvs Šeņnuns

Pēc tam, kad Fusji bija ieviesis cilvēku sabiedrībā laulību, senās Ķīnas iedzīvotāju skaits pakāpeniski pieauga un cilvēki sastapās ar jaunām grūtībām. Pirmkārt viņi nezināja, ko var un ko nevar ēst. Otrkārt viņi nezināja, kā izdziedēt slimības. Stāsta, ka tajos laikos daudzi nomira no mēra.

Šeņnuns – lauksaimniecības un medicīnas tēvs (ilustrējusi Džesika Čana/ The Epoch Times)

Leģenda vēsta, ka Šeņnuns piedzima ar caurspīdīgu vēderu un visi viņa orgāni bijuši skaidri redzami. Trešajā savas dzīves dienā viņš jau runāja, piektajā staigāja un septītajā dienā viņam bija izauguši visi zobi.

Lai atrisinātu pārtikas trūkuma un slimību dziedināšanas problēmu, Šeņnuns devās kalnos meklēt ēdamos augus un zālītes. Lai noskaidrotu, vai augs ir ēdams, viņš to nogaršoja. Šī iemesla dēļ viņš bieži saslima. Kādu dienu viņš saslima pat 70 reizes. Viņš spēja pārvarēt saindēšanos, jo viņa vēders bija caurspīdīgs un viņš varēja vērot, kā apēstie augi ietekmē viņa organismu. Tādā veidā viņš uzzināja, kurus augus drīkst ēst, un atklāja augu dziednieciskās īpašības.

Kopumā Šeņnuns atklāja 365 dziednieciskās zālītes. Uzskaitot visus augus, viņš radīja diezgan vispusīgu pamatu ķīniešu medicīnas attīstībai. Tūkstošiem gadu Ķīnas medicīnas attīstības pamatā bija Šeņnuna atklājumi. Šī iemesla dēļ Šeņnuns tiek godāts, kā Ķīnas medicīnas tēvs.

Šeņnuns radīja bandžo, lai mūzika bagātinātu cilvēku dzīvi. Lai palīdzētu cilvēkiem iekopt zemi, Šeņnuns izgudroja arklu, iemācīja cilvēkiem veidot māla traukus, lai viņi varētu cept un vārīt ēdienu un iemācīja sievietēm iegūt zīdu no zīdtārpiņiem. Šeņnuns panāca to, ka ķīniešu ciltis sāka nodarboties ar lauksaimniecību.

Turklāt viņš izveidoja arī tirgus, kur cilvēki varēja iemainīt preces. Tas būtiski uzlaboja viņu dzīvi, jo tagad viņi varēja iegūt dažādus produktus. Kopš tā laika, paaudžu paaudzēs lauksaimnieki un ārsti ir pielūguši Šeņnunu kā dievību.