Attieksme pret laulību ķīniešu kultūrā

Nenovērsties no debesu nolemtā ceļa

Senajā Ķīnā, lai panāktu harmoniju ģimenē, sekoja stingri noteiktām normām, visa pamatā bija cieņa. Foto: Vraiesagesse.net

Senatnē cilvēki ticēja, ka cilvēku laulības ir iepriekš nolemtas. Sens sakāmvārds atspoguļo šo iepriekšējo likteņa nolemtību, kura valda starp vīru un sievu: „Nepieciešami simts gadi pārdzimšanu, lai divi cilvēki iekāptu vienā laivā un tūkstotis gadu, lai viņi dalītu vienu gultu.” Kāpēc šai milzīgajā pasaulē divi cilvēki, kuri viens otru nav pazinuši, spēj apvienoties? Senie ķīnieši saka, ka tas viss notiek, pateicoties iepriekšējai likteņa nolemtībai.

Morāles un ētikas normu nozīmīgums

Senajā Ķīnā starp vīrieti un sievieti valdošās jūtas bija balstītas uz morāles un ētikas normām. Tādā veidā, mīlošo savienība bija stipra, stabila un harmoniska. Visas aizraušanās ārpus laulības bija aizliegtas un tika uzskatītas par aplamām. Senie cilvēki godāja dievus un cienīja vecākus. Lai laulība tiktu atzīta, kāzu ceremonijas laikā jaunlaulātajiem bija jāliec ceļi Debesu, Zemes un vecāku priekšā.

Vīra pienākumi un sievas tikumi

Senie cilvēki uzskatīja, ka laulība ir morāles un pienākumu apvienojums, ieskaitot pieķeršanos un mīlestību. Laulība ir vienošanās starp vīru un sievu, kuras pamatā ir savstarpēja uzticēšanās uz mūžu. Senie ķīnieši pieprasīja, lai vīrs ievērotu tādas saistības, kā morāle un pieķeršanās, savukārt sievai vajadzēja pienācīgi uzvesties, runāt, izskatīties un pienācīgi veikt darbu.

Kāda bija vīra pienākumu nozīme? Ķīniešu vārds „fu” (vīrs) nozīmē „atbalstīt”.

Vīrietis - tas ir ģimenes balsts, ģimene balstās uz viņu. Uz viņu gūlās atbildība par vecākiem, dzīves biedreni, bērniem un atbildība sabiedrības priekšā.

Kopš Džou dinastijas (1) laikiem ķīnieši vērtēja sievieti pēc četriem kritērijiem: uzvedība, ārējais izskats, valoda un darbs. „Uzticīga sieva, kura domā par savu uzvedību un katrā kustībā pauž pieticību - tā ir piedienīga uzvedība. Viņa rūpīgi izvēlas vārdus, nelieto vulgārus izteicienus, runā piemērotā brīdī un nenogurdina apkārtējos ar pārmērīgu runāšanu - tā ir piedienīga valoda. Sievietei nav noteikti jābūt skaistai sejai un augumam. Viņa rūpējas par sevi un savu apģērbu - tas ir piedienīgs ārējais izskats. No sievietes netiek pieprasītas īpašas prasmes. Viņa rūpējas par mājām, audzina bērnus un uzņem viesus - tas ir piedienīgs darbs. Šīs četras īpašības atspoguļoja galvenās sievietei piemītošās vērtības.”

Savstarpēja cieņa

Senatnē laulība bija labestības kulminācijas izpausme divu dzimumu savienībā, un attiecībās starp vīru un sievu īpaši tika uzsvērta cieņu.

Haņ dinastijas (2) laikā, kāda ļoti ievērojama ministra Liaņ Huna sieva, atnesot vīram pusdienas, vienmēr pacēla paplāti ar ēdienu savu uzacu augstumā un pasniedza to ar labvēlību. Tā radās izteiciens „pacelt paplāti ar ēdienu uzacu augstumā”, kurš tiek izmantots, lai aprakstītu vīra un sievas savstarpējo cieņu. Cjin dinastijas (3) laikā dzīvojušais, ievērojamais konfūcisma sekotājs Li Juns teica: „Vīrs un sieva, cienījat viens otru tā, it kā otrs būtu jūsu ciemiņš. Tad jūs atradīsieties harmonijā ar Dao (Ceļš, Likums). Kad divi seko Dao, attiecības starp tēvu un dēlu, brāļiem un māsām, valdnieki un padotajiem tāpat būs saskaņā ar Dao.” Tas nozīmē, ka cieņa spēj vienot un stiprināt ģimeni, bet sabiedrība ar stiprām ģimenēm dzīvos mierā un harmonijā.

(1) 1122. - 256. p.m.ē
(2) 206. p.m.ē. - 220. m.ē.
(3) 1644. - 1911. m.ē.

Raksts krievu valodā: http://ru.clearharmony.net/articles/201206/8643.html