Skaudības sekas

Ķīnieši bija pazīstami ar to, ka augstu vērtēja tādus tikumus kā labestība, cēlsirdība un pacietība. Cilvēkiem bija kauns izrādīt skaudību. Kad cēlsirdīgs cilvēks redz citu labās īpašības, viņš ciena tās un domā par to, kur viņš pats nav pietiekami labs un mācās labāk izpildīt savu darbu. Tikai aprobežoti un egoistiski cilvēki, savas tuvredzīgās domāšanas dēļ apskauž citu sasniegumus. Viņi uztraucas par to, ka viņus šodien pārspēs, un ko viņi zaudēs rīt. Viņi jūtas slikti, kad citi parāda sava rakstura izcilās īpašības. Daži mazāk tikumīgi cilvēki pat uzdrošinās nepatiesi apvainot labus cilvēkus. Kādu laiku viņi var iet šo ceļu, tomēr galu galā zaudēs atbalstu un saņems atmaksu, jo visu nosaka Debesu principi.

Šeņ Gunbao savas gaitas pabeidza, būdams ieslēgts Ziemeļjūras dibenā

Šeņ Gunbao ir romāna „Iecelšana dievu kārtā” personāžs. Viņš un Dzjan Dzija bija Pirmatnējā Debesu Dieva skolnieki. Kad Šeņ uzzināja, ka viņu skolotājs nosūtījis Dzjan Dzija palīdzēt nodibināt Džou dinastiju, kurai bija jānāk Šan dinastijas vietā, un vadīt dažādu dievību iecelšanu Dievu kārtā, viņu pārņēma skaudība. Viņš pieprasīja no Dzjana atbildi: „Kuru karali tu aizstāvi?” Dzjans atbildēja: „Man jāaizsargā Džou tautas karalis Vu, kura nopelni ir tikpat lieli, kā seno imperatoru Jao un Šuņ nopelni, kuru labestība atbilda Visuma īpašībām un rīcība debesu zīmju pārmaiņām. Šan dinastijas karalis Džou ir zaudējis cieņu, viņa morāle ir kritusi, tas būs pēdējais Šan dinastijas valdnieks.” Šeņ atcirta: „Es aizstāvēšu tavu pretinieku un izjaukšu jūsu plānus.” Dzjans bargi teica Šeņam: „Kā tu uzdrošinies! Neviens nedrīkst pārkāpt mūsu skolotāja norādījumus. Cilvēki nespēj apturēt debesu pārmaiņas.” Šens kļuva dusmīgs un atcirta: „Dzjan Dzija, tu vēlies aizsargāt Džou tautu? Kādas spējas tev ir? Tu esi mācījies tikai 40 gadus. Kā tu vari mēroties ar mani? Es varu nocirst savu galvu, mest to gaisā, un tā nokritīs atpakaļ savā vietā uz pleciem kā agrāk. Kā tu uzdrošinies iebilst man?” Dzjans ignorēja Šeņ vārdus, un Šeņ palika ar savām dusmām viens.

Šeņ sāka traucēt Dzjana centieniem un aicināja dažādas dievības nogalināt Dzjanu. Kādu dienu viņa skolotājs, Pirmatnējais Debesu Dievs, pieķēra viņu un grasījās mest viņam ar milzīgu kalnu. Šeņ lūdza skolotāju piedot viņam un zvērēja: „Ja es turpināšu piesaukt dievības traucēt Dzjan Dzija, tad es esmu ar mieru, ka mani iemet pašā Ziemeļjūras dibenā.” Viņu atbrīvoja.

Tomēr Šeņ nemainījās. Viņš turpināja vairot nesaskaņas, nosūtot 10 000 dēmonus radīt lielas nepatikšanas karalim Vu, kuru aizstāvēja Dzjan Dzija. Tad Pirmatnējais Debesu Dievs nogrūda Šeņ lejā un nogalināja tīģeri, ar kuru tas jāja. Viņš teica Šeņam: „Tu solīji, ka vairs netraucēsi Dzjanam veikt viņa misiju, pretējā gadījumā tu ļāvi sevi iemest Ziemeļjūrā. Ir pienācis laiks to izdarīt.” Galu galā Šeņ nonāca jūras dibenā, kur viņš nekad vairs neieraudzīs saullēktu.

Kā cilvēks spēj piemānīt Debesis?

Grāmatā „Pārdabisko parādību piemēri” tiek stāstīts par Su Dadžanu, kurš izturēja imperatora pārbaudījuma pirmo līmeni, un bija gatavs otrā līmeņa pārbaudījumam. Su, kurš dzīvoja Sun dinastijas laikā, bija pazīstams ar to, ka lieliski izprata Ji Dzjin vai „Pārmaiņu grāmatu”. Kādu nakti viņš nosapņoja, ka gaidāmajā pārbaudījumā viņš ieņems vienpadsmito vietu. Viņš pastāstīja savu sapni kādam citam studentam. Šo studentu, kuram arī bija jākārto tas pats pārbaudījums pārņēma skaudība par to, ka viņš nebija nosapņojis tik svētīgu sapni, kas prognozē spožu nākotni. Viņš devās pie atbildīgā ierēdņa un apgalvoja, ka Su būs piekukuļojis kādu no ierēdņiem, kuri izskata pārbaudes darbus, kā gan citādi Su varētu būt tik pārliecināts, ka iegūs vienpadsmito vietu?

Pēc visu studentu darbu novērtēšanas, atbildīgais ierēdnis izvilka darbu, kurš tika novērtēts, kā vienpadsmitais labākais. Tolaik bija pieņemts, ka studentu vārdus paslēpa, ierullējot to papīra loksnes iekšpusē. Atbildīgais ierēdnis izlasīja uzrakstu un sadusmojās. Darba tēma bija Ji Dzjin, kurā specializējās Su. Viņš pratināja ierēdņus, kuri vērtēja darbus: „ Kā jūs varat to izskaidrot? Vai kāds no jums ir ņēmis kukuli no Ji Dzjin pazinēja Su, kurš bija pārliecināts, ka galu galā iegūs vienpadsmito vietu?” Ierēdņi bija diezgan apjukuši. Darba par Ji Dzjin vietā viņiem šim kandidātam bija jāizvēlas cits darbs.

Visbeidzot, dienā, kad tika paziņoti rezultāti, kad atklāja visu kandidātu vārdus, atbildīgajam ierēdnim par pārsteigumu, darbs, kurš tika izvēlēts vienpadsmitajai vietai atkal izrādījās Su darbs. Studenta, kurš nepatiesi apsūdzēja Su kukuļošanā, darbs tika pārvietots no sākotnējās vietas par vienpadsmit vietām uz leju. Rezultātā Su nokārtoja imperatora pārbaudījuma otro līmeni. Nākamajā gadā Su nokārtoja imperatora pārbaudījuma pēdējo, trešo līmeni, bet students, kurš izvirzīja viltus apsūdzību, nenokārtoja pārbaudījumu un tika pazemots.

Skaudība ir negatīva emocija, kuru izraisa cilvēka nespēja pieņemt faktu, ka citu cilvēku rakstura īpašības, prasmes vai sasniegumi var būt pārāki. Kad kāds nomelno vai skaudības dēļ kaitē citam, tas liecina par labestības trūkumu sirdī. Viņš rada karmu, kuru nāksies atmaksāt. Viss balstās uz cieņu un žēlsirdību. Mēs priecājamies, kad citam veicas. Kad cits ir pārāks par mums, mēs mācāmies no viņa. Kad citam nepieciešama palīdzība, mēs darām visu iespējamo, lai palīdzētu. Mums jābūt cēlsirdīgiem un nesavtīgiem, lai citi varētu just, ka mēs esam patiesi. Tas ir pretstats skaudībai.

Raksts angļu valodā: http://en.minghui.org/html/articles/2012/3/4/131882p.html