Mana vectēva stāsts: „Lielais Svētītais Kuģis”

Atceros, ka tad, kad man bija pieci gadi, es bieži raudāju, jo man bija bail no tā, kas notiks ar mums pēc nāves. Māte mierināja mani ar stāstiem par debesīs mītošajiem dieviem, ko kādreiz dzirdējusi no mana vectēva, sava vīratēva. Es lūdzu viņu stāstīt šos stāstus vēl un vēl, un man nekad nebija gana. Toreiz es uzzināju daudz ko par savu vectēvu un pastāstīšu lielu daļu no šiem stāstiem, kuri, iespējams, arī citiem izrādīsies interesanti.

Pirms japāņu armija Dzjiliņas provincē Čančuņā izveidoja savu Maņčukuo marionešu valdību (kura noturējās no 1931. gada līdz 1945. gadam), mana vecāmāte pēkšņi sajuka prātā un šķita, ka nekas viņai nelīdzēja. Vēlāk viņu izdziedināja veca daosu sieviete. Tas manu vectēvu tik ļoti pārsteidza, ka viņš kļuva par viņas skolnieku. Ar sava „Godājamā Skolotāja” piekrišanu viņa neilgi pirms savas nāves nodeva manam vectēvam visus daosu noslēpumus un paņēmienus, kurus bija iemācījusies. Tādejādi, mans vectēvs kļuva par šīs pilnveidošanās prakses pēdējo skolotāju un sāka savu ceļu, lai ārstētu pacientus. Viņš arī pieņēma daudzus skolniekus un bieži kopā ar viņiem meditēja.

Mandžūrijas marionešu valsts beigās, bijušie padomju karavīri iebruka tās galvaspilsētā Čančuņā, kur dzīvoja mans vectēvs. Kādu dienu viņš saņēma ziņu no „Godājamā Skolotāja”, kurš brīdināja viņu nākamo triju dienu laikā neiet ārā no mājas. Tomēr trešajā dienā mans vectēvs nespēja pretoties kārdinājumam iziet ārā, lai nopirktu nedaudz miltus, un ejot pa ielu, viņu notrieca liela kravas mašīna, kura veda padomju karavīrus. Viņa kājas tika sadragātas. Sāpes bija tik stipras, ka viņš kļuva bāls un stipri nosvīda. Kad viņu atnesa uz mājām viņš teica, lai skolnieki lūdz palīdzību „Godātajam Skolotājam”. Drīz pēc tam, kāds skolnieks ar atvērtu Trešo Aci ziņoja, ka Godājamais Skolotājs nosūtījis palīgā sirmgalvi. Šis sirmgalvis iedeva manam vectēvam tasi tējas. Vienā mirklī visi ieraudzīja, ka pietūkums no viņa kājām pazuda. Pēc tam viņi izdzirdēja klikšķi, un salauztās kājas tika izdziedētas. Drīz pēc tam, mans vectēvs piecēlās no gultas un sāka staigāt.

Vienu no maniem vectēva skolniekiem iesauca Nacionālās valdības armijā, cīnīties ar uzbrūkošo japāņu armiju. Reiz, kaujas laikā viņš apmaldījās un, klīstot apkārt, uzdūrās japāņu karavīru grupai. Viņam nebija kur noslēpties, tāpēc viņš nocitēja dažus dzejoļus, lai izsauktu savas pārdabiskās spējas un kļuva neredzams. Kareivji patiešām viņu neredzēja un vienkārši pagāja garām. Iedomājieties kas notiktu, ja pilnībā bruņotu ķīniešu karavīru notvertu japāņu kareivji.

Mans tēvocis (mana vectēva vecākais dēls) arī sekoja tēva pēdās, apgūstot šo pilnveidošanās praksi. Vēlāk viņš kļuva par Nacionālās valdības armijas virsnieku. Reiz kaujas laikā viņš dzirdēja kaut kādas skaņas, kas nāca no viņa mugursomas. Kad viņš to atvēra, ieraudzīja tur daudz ložu. Mugursomā bija ložu atstāti caurumi, taču neviena lode nebija skārusi viņu.

Mana vectēva pilnveidošanās praksē bija stingra prasība. Nevienam skolniekam nebija ļauts pievienoties ļaunajai Ķīnas komunistiskajai partijai (ĶKP), kura tika uzskatīta par spalvaina, bruņās tērpta zvēra reinkarnāciju. Neraugoties uz to, cik šis cilvēks bija labs, tiklīdz viņš pievienojās ĶKP, tā tūlīt izmainījās un kļuva sliktāks un nākotnē viņam būs jādodas uz elli. Mans vectēvs teica: „Kopš ļaunā partija nākusi pie varas, ir mainījusies Debesu ainava. Lai iznīcinātu cilvēkus, ļaunā partija izlaidusi cilvēku pasaulē visāda veida zemus radījumus un monstrus. Tikumība zūd, un cilvēki nespēj atšķirt labo no ļaunā.” Reiz skolnieks ar atvērtu Trešo aci piedalījās sanāksmē savā darbavietā un pēkšņi ieraudzīja, ka partijas sekretārs uz tribīnes patiesībā bija pitons, bet direktors bija liela lapsa ar garu asti.

Vectēvs arī teica, ka ļaunās ĶKP mērķis ir 5000 gadus senās Ķīnas vēstures iznīcināšana un tradicionālo vērtību sistēmas sagraušana. Kad cilvēku sirdis kļūs ļaunas, tad viņi, iespējams, cietīs no epidēmijas, kuru nespēs izārstēt. Viņš brīdināja: „Jūs varēsiet redzēt, kā cilvēki sarunas laikā sabrūk un kā ģimenes mirst viena pēc otras. Uz ielas nebūs nevienas dzīvas dvēseles un visapkārt būs redzami mirušie. Tā būs liela veiksme, ja tikai simts miljonu cilvēku spēs izglābties.”

Bet tas nenozīmē, ka nav nekādu cerību. Kad mans vectēvs un viņa skolnieki meditēja, viens viņa māceklis ar atvērtu Trešo aci ieraudzīja debesīs virs Čančuņas parādāmies zeltaini starojošu kuģi. Cilvēki uz kuģa bija ļoti laimīgi, visi dejoja un dziedāja. Visi bija ģērbti krāsainos apģērbos. Tā bija lieliska aina. Skolnieks aprakstīja manam vectēvam redzēto un jautāja: „Kādi cilvēki varēs iekāpt šai kuģī?” Vectēvs nopūtās un teica: „Tie, kas spēs iekāpt „Lielajā Svētītajā Kuģī”, ir patiešām vislaimīgākie. Tiem jābūt ļoti labsirdīgiem cilvēkiem. Iekāpuši kuģī, tie gūs svētību un izvairīsies no nelaimēm un posta.”

Reiz 70-to gadu beigās tēvocis apciemoja manus vecākus un satraukts teica: „Vakar meditācijas laikā es nokļuvu debesīs un redzēju virs Čančuņas „Lielo Svētīto Kuģi”. Tas bija vairāku stāvu augstumā. Uz klāja es redzēju cilvēkus košos tērpos, tie dziedāja un dejoja. Krastā bija daudz cilvēku, bet viņi nevarēja nokļūt līdz kuģim.”

50- tajos gados sāka vajāt praktizētājus, kuri pilnveidojās vectēva sistēmā un daudzi viņa skolnieki tika arestēti. Vectēvu arī nelika mierā. Vectēva „Godājamais Skolotājs” viņam teica, ka pēc ĶKP nākšanas pie varas viņiem nevajadzētu atklāti rādīties cilvēkos. Vectēvs stingri ievēroja viņa padomu, viņš nepieņēma vairs jaunus mācekļus un nevienu neārstēja. Tomēr viņš bija spiests pārkāpt savu solījumu, kad lielas, sešu cilvēku, ģimenes tēvs lūdza vectēvu apskatīt viņa sievu, kura bija kļuvusi vājprātīga. Ģimenei bija vajadzīga māte, kas rūpētos par viņu četriem bērniem. Mans vectēvs vairs nespēja noskatīties ģimenes ciešanās, un ar savu pārdabisko spēju palīdzību izdziedināja viņu. Bet viņu kaimiņš ziņoja par manu vectēvu varas iestādēm, un vēlāk viņu ieslodzīja cietumā uz diviem gadiem. Kultūras revolūcijas laikā viņu nodēvēja par „kontrrevolucionāru”. Daži viņa mācekļi nepaklausīja viņa padomam nodarboties ar praksi slepenībā, un joprojām turpināja ārstēt pacientus. Tā rezultātā daži saslima ar nopietnām slimībām, bet citi tika apsūdzēti par „māņticības praktizēšanu” un notiesāti.

„Godājamais Skolotājs” teica manam vectēvam, ka neskatoties uz to, ka viņa prakse pašlaik ir novecojusi, Čančuņā parādīsies īstenais Fa Buda. Mans vectēvs sāka gaidīt un gaidīt, un šo ticību viņš saglabāja visu savu atlikušo mūžu. Mirstot 81 gada vecumā, pēdējie vārdi, ko viņš teica savai ģimenei bija: „Diemžēl es nevaru vairs gaidīt tik ilgi, bet jūs piedzīvosiet dienu, kad īstenais Budas Likums tiks sludināts.” Viņš arī visiem teica: „Čančuņa ir dārgums, palieciet šeit. Nekad neatstājiet šo vietu.”

Mans tēvocis nesekoja vectēva padomam un nespēdams pretoties naudas un slavas kārdinājumam, pievienojās ļaunajai ĶKP. Viņš kļuva par ĶKP ierēdni un uzkrāja lielu karmu. Viņa veselība strauji pasliktinājās, un viņš cieta no visdažādākajām slimībām. Kad tēvocim vēl piemita gaišredzība, viņš redzēja, ka sākotnēji viņam bija lemts nodzīvot līdz 79 gadu vecumam. Bet tikko viņš pievienojās ĶKP, viņa dzīves ilgums tika samazināts, un viņš nomira 64 gadu vecumā.

Vienā acumirklī pagājuši vairāki gadu desmiti. 1992. gada maijā Skolotājs Li Hundži Čančuņā sāka mācīt Faluņ Dafa, Dižo Budas Likumu. Faluņ Dafa praktizētāji vadās pēc Īstenības Labestības Pacietības principiem un gūst lielu labumu. 1995. gadā man ar māti un vēl dažiem ģimenes locekļiem ļoti palaimējās sākt pilnveidoties Faluņ Fafa skolā. Pilnveidojot sevi, mēs esam izpratuši Dafa vērtību un sākām izprast daudzus vectēva atstātos noslēpumus. Tagad mēs zinām, ka „Lielais Svētītais Kuģis”, par kuru viņš runāja, patiešām ir Likuma kuģis, kurā iekāpuši daudzi cilvēki. Kuģis ir apceļojis visu pasauli. Faluņ Dafa ir ienācis vairāk nekā simts pasaules valstīs un miljoniem cilvēku atnākuši pilnveidoties Dižajā Likumā. Faluņ Dafa piesaista labestīgus cilvēkus visā pasaulē.

Es aicinu ikvienu nepalaist garām šo miljons gadu laikā radušos vienīgo iespēju. Es ceru, ka vēl vairāk cilvēku spēs uztvert patiesību par Faluņ Dafa un izstāsies no ĶKP un ar to saistītajām organizācijām. Es ceru, ka viņi visi tiks izglābti un spēs iekāpt „Lielajā Svētītajā Kuģī.”

Raksts angļu valodā: http://clearwisdom.net/html/articles/2012/2/26/131764p.html