Agrīnās Dzjiņu dinastijas laikā (265. – 439. g.) dzīvoja ievērojams zinātnieks vārdā Guo Sjans. Viņa talants izpaudās jau agrā jaunībā.
Ar teicienu „Vārdi pār lūpām plūst kā upe” ķīnieši apzīmē spēju būt daiļrunīgam. (Ilustrācija: Blū Hsiao/Epoch Times) |
Ik dienas Guo Sjans uzcītīgi lasīja un mācījās. Turklāt, viņš spēja pētīt un analizēt to, ko bija uzzinājis no grāmatām, kā arī notikumus sabiedrībā. Viņš bija ļoti zinošs, un viņam bija savs unikāls viedoklis par daudzām lietām.
Vēl Guo Sjans bija ļoti daiļrunīgs, un viņš varēja runāt par jebkuru tēmu, izdarot skaidrus un saprātīgus secinājumus. Tādēļ viņš kļuva par ievērojamu zinātnieku, un ļaudis pret viņu izturējās ar lielu cieņu.
Tajā pašā laikā populārs kļuva arī ģenerālis Huaņ, jo viņš daudzkārt bija aizsargājis tautu no ienaidnieku uzbrukumiem. Kad viņš ceļoja, vietējie iedzīvotāji parasti viņu uzņēma ļoti viesmīlīgi.
Reiz, kad viņš devās cauri kādam apgabalam, neviens neiznāca viņu sagaidīt, un tas viņu ļoti sakaitināja.
Tā kā ģenerālis ļoti apbrīnoja Guo talantu, viņš apciemoja ievērojamo zinātnieku un jautāja viņa viedokli: „Kad bijām izvietoti šī apgabala augšējos rajonos, mēs aizstāvējām šos ļaudis. Kāpēc tagad, kad es atbraucu, šie vietējie augstmaņi neatnāca mani sagaidīt?”
Guo atbildēja: „Jūs braucāt uz Rietumiem no galvaspilsētas, un cilvēki nezināja, kas jums prātā - vai jūs gribat, lai viņi jūs sagaida. Lūk, kāpēc viņi neatnāca jūs sagaidīt.”
Ģenerālis saprata, un atbilde uz viņu atstāja iespaidu. Viņam ienāca prātā doma, ka Guo varētu strādāt imperatora galmā. Tomēr Guo neinteresēja ne ievērojams stāvoklis, ne slava. Viņš teica: „Manu dzīvi brīnišķīgu padara mācības un pētījumi.”
Mūža nogalē Guo studēja senās daoisma doktrīnas, un guva ievērojamus panākumus šajā filosofijas skolā. Diskutējot viņš zināja, ka ir nepieciešams rūpīgi apspriest visus sīkumus. Ļaudis salīdzināja Guo Sjana runu ar „upi, kas tek no kalna un nekad neizžūst”.
Idioma口若懸河 (kǒu ruò xuán hé), kas burtiski tiek tulkota kā „mute kā ūdenskritums”, ir nākusi no grāmatas „Esejas un kritika”¹, kuru sarakstīja Liu Jisjins Dienvidu Sunu dinastijas laikā. Šo frāzi izmanto, lai aprakstītu daiļrunīgu cilvēku, no kura lūpām vārdi plūst kā upe.
Piezīme:
1. „Esejas un kritika” (世說新語, shi shuo xin yu) ir citātu un ievērojamu zinātnieku un ierēdņu rīcību aprakstu kolekcija, kuru astoņos sējumos apkopoja Liu Jisjins (403. – 444. g.). Tajā iekļauti daudzi ievērojami sakāmvārdi un teicieni. Otrs šī krājuma tulkojums ir „Jaunais pasaules vēstures pārstāsts.”
Raksts turku valodā: http://tr.clearharmony.net/articles/a114741-Cin-Deyimleri-ve-Hikayeleri-Sel-Gibi-Bir-Agiz.html
* * *
Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.