Bai Dzjuiji – dzejnieks, kurš aizsāka jaunu virzienu poēzijā

Bai Dzjuiji (772. g. - 846. g.) bija jauna poēzijas virziena pamatlicējs. Viņš ir atzīts par ievērojamu Tanu dinastijas vidējā perioda dzejnieku. Bai Dzjuiji dzejoļi bija vienkārši, saprotami un plaši izplatījās tautā.

Atšķirībā no daudziem citiem diženiem dzejniekiem, kuri atzinību guva tikai pēc nāves, Bai Dzjuiji iemantoja popularitāti un cieņu dzimtenē un arī aiz tās robežām vēl savas dzīves laikā.

Bai Dzjuiji – dzejnieks, kurš aizsāka jaunu virzienu poēzijā. (Ilustrācija: Džesika Čana, Epoch Times)

Divas desmitgades Bai Dzjuiji dzeja bija tik populāra, ka to varēja ieraudzīt uz svētnīcu un ēku sienām, un tirgus laukumā to pat izmantoja naudas vietā. Runāja, ka zivju un gaļas kioskos vienkāršie cilvēki iemainīja zīda audumu pret gaļu un zivīm, bet izglītoti vīri to iemainīja pret Bai Dzjuiji dzejoļu kopijām. Turklāt daži ārzemju ministri uzticēja tirgoņiem iegādāties Bai Dzjuiji dzejoļus par cenu, kas pārsniedza simts zelta gabalus.

Lūk, viens no viņa populārākajiem dzejoļiem:

Spilgti sarkana uguns liesmo krāsnī
Un atblāzmo jaunā, smaržīgā vīnā.
Tā ir silta un brīnišķa aina
Šajā aukstajā ziemā, viss ir līdzsvarā.
Ir vakars... šķiet, snieg,
Gribētos zināt, vai atnāks mans labākais draugs,
Lai, tērzējot ar mani, nobaudītu jauno vīnu?”

Šajā dzejolī Bai Dzjuiji vienkāršiem un saprotamiem vārdiem ir aprakstījis patīkamu emociju pilno noskaņu, kāda rodas, nobaudot jauno vīnu.

Salīdzinājumā ar citiem dzejniekiem Bai Dzjuiji pārsvarā rakstīja alegorijās, atspoguļojot savas raizes par ļaužu ciešanām un līdzjūtību pret nabadzības upuriem. Pat mūsdienās, lasot viņa dzeju, tajā ir jūtams viņa labsirdības spēks. Viņš ne tikai raizējās par nabadzīgajiem cilvēkiem, bet bija arī paškritisks un zināmā mērā jutās neērti par to, ka dzīvo pārticībā.

Bai Dzjuiji dzīvoja ļoti nemierīgā laikā – Tanu dinastijas lejupslīdes periodā. Viņa ieguldījums dzejas vēsturē bija jauna dzejas stila radīšana, atbalstot reālismu. Viņš aizsāka „Jauno dzejas virzienu”, jeb kustību dzejas atjaunošanai. Tajā laikā viņš pats radīja daudz brīnišķīgu dzejoļu reālisma stilā.

Dzejnieks uzskatīja, ka „Jaunajam dzejas virzienam” ir jāatspoguļo reāli notikumi un dzejniekam jāsmeļas iedvesma apkārtējā vidē. Šis virziens atstāja nozīmīgu ietekmi dzejas vēsturē un saņēma lielu atbalstu.

28 gadu vecumā Bai Dzjuiji ar izcilību nokārtoja imperatora eksāmenu, viņš tika cienīts un bija veiksmīgs līdz laikam, kad 44 gadu vecumā viņu pazemināja amatā. Līdz ar dzīvesveida maiņu mainījās arī viņa dzejoļu rakstīšanas stils. Smagajā dzīves situācijā viņš pievērsās dabai, un arī viņa dzeja pakāpeniski mainījās – tajā viņš vairs nekoncentrējās uz parasto ļaužu lietām. Mūža nogalē Bai Dzjuiji dzīvoja noslēgti un pievērsās budismam. Viņš nomira savās mājās 846. gadā, būdams 75 gadus vecs.

Raksts turku valodā: http://tr.clearharmony.net/articles/a114881-Tarihsel-Figurler-Bai-Juyi-%E2%80%9C-Yeni-Misra-Kampanyasi%E2%80%9Dni-Baslatan-Sair.html