Jan Jaņdžao – izcils Ziemeļu Sunu dinastijas karavadonis

Jan Jaņdžao (958. g. - 1014. g.) bija slavens ģenerālis. Viņš apsargāja Sunu dinastijas ziemeļu robežu vairāk nekā piecpadsmit gadu un uzvarēja daudzās kaujās pret kidaņiem (Mongolijas nomadu grupas, kas senatnē apdzīvoja mūsdienu Iekšējo Mongoliju, Mongoliju un Mandžūriju).

Jan Jaņdžao – izcils Ziemeļu Sunu dinastijas karavadonis. Ilustrācija: Džeina Ku / Epoch Times

Kad viņa tēvs – karavadonis –, ievēroja sava dēla neparasto interesi par militārajām spēlēm, viņš bija ļoti priecīgs un pasāka ņemt dēlu līdzi īstās militārajās kampaņās.
Kad Jan Jaņdžao pieauga, viņš bija sava tēva armijas avangardā. Kādā no kaujām Jan roku caururba ienaidnieka bulta, taču viņš neatkāpās un sāka cīnīties ar divkāršu sparu. Savas militārās karjeras sākumā viņš uzvarēja daudzās kaujās. Pēc daudziem gadiem, kad viņa tēvs krita kaujā pret kidaņiem, Jan Jaņdžao militārā pakāpe tika paaugstināta, un viņš turpināja sava tēva aizsāktos karagājienus.

Armijā Jan Jaņdžao bija pazīstams ne tikai kā drosmīgs karotājs, bet arī kā cēls ģenerālis. Tāpat kā tēvs, viņš izvairījās no greznības un dzīvoja vienkāršu karavīra dzīvi. Viņš bija ļoti disciplinēts un pieprasīja stingru disciplīnu arī no saviem padotajiem, kurus ļoti augstu vērtēja. Skarbajos kara apstākļos Jan pārcieta tādas pašas grūtības kā viņa karavīri un uzbrukumu laikā vienmēr bija kaujas priekšējās līnijās. Tiekoties ar imperatoru, viņš nekad nerunāja par saviem panākumiem, bet vienmēr panāca, ka tiek apbalvoti viņa padotie. Jan Jaņdžao cienīja ne tikai viņa karavīri, bet arī ienaidnieki.

Reiz, ziemas sākumā, nelielo pilsētu, kuru apsargāja Jan Jaņdžao karaspēka vienība, aplenca skaitliski daudz lielākā kidaņu armija, pakļaujot cietoksni smagiem uzbrukumiem. Jan Jaņdžao nezaudēja savaldību un sasauca visus vietējos jaunos vīriešus aizstāvēt pilsētu, tomēr zināja, ka pret šādu pārspēku viņi nespēs ilgi noturēties. Kādu nakti, kad gaisa temperatūra strauji pazeminājās, Jan nekavējoties pavēlēja sākt aplaistīt cietokšņa sienas ar ūdeni, kurš uzreiz sasala. Nākamajā rītā kidaņu armija bija pārsteigta, ieraugot, ka vienā naktī viņu priekšā izveidojusies liela „ledus siena”. Sienas bija tik slidenas, ka sākt uzbrukumu nebija iespējams, turklāt ledus gabalus varēja izmatot aizstāvībai kā akmeņus. Aukstums ieilga, un kidaņu armija bija spiesta atkāpties.

Jan Jandžao atminas arī saistībā ar viņa „buļļu armiju”. Viņš lika iegādāties ļoti daudz buļļu un izgatavot no siena izbāzeņus, kurus ietērpa kidaņu armijas formas tērpos. Lai buļļi tiktu pie ēdamā, viņiem nācās ar ragiem izārdīt izbāzeņus. Pirms svarīgākās kaujas ar kidaņiem buļļus vairākas dienas nebaroja. Kad cīņa sākās, viņš izlaida buļļus pret kidaņu labākajiem karotājiem. Ienaidnieka armija cieta milzīgus zaudējumus, bet Jan Jandžao armija veiksmīgi uzvarēja.

Jan Jaņdžao apsargāja ziemeļu robežu piecpadsmit gadus un ievērojami samazināja kidaņu uzbrukumu skaitu. 1014. gadā, kad Jan Jaņdžao 57 gadu vecumā nomira, imperators dziļi sēroja un lika saviem sūtņiem nogādāt viņa zārku atpakaļ uz dzimto pilsētu. Gaužas asaras lēja arī ļaudis, kurus viņš aizsargāja no kidaņu armijas iebrukumiem un vajāšanas. Pat viņa zvērinātie ienaidnieki – kidaņi – apraudāja Jan nāvi, tādējādi paužot viņam savu cieņu. Viņi uzskatīja Jan Jaņdžao par tās zvaigznes reinkarnāciju, kura Visumā kalpo par ceļvedi uz ziemeļiem.


Raksts franču valodā: http://fr.clearharmony.net/articles/a117014-Yang-Yanzhao-un-remarquable-general-gardien-de-la-frontiere-Nord.html

Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.