Ķīniešu idioma: deviņi gani gana desmit aitas (十羊九牧)

Idioma „Deviņi gani gana desmit aitas” ir cēlusies no stāsta par kāda vecākā ierēdņa ziņojumu senās Ķīnas imperatoram. Stāstā ietverta gudrība un veselais saprāts, kuri arī šodien ir noderīgi un aktuāli dažāda līmeņa vadītājiem.

Aptuveni pirms 1500 gadiem Ķīnā valdīja haoss, kas turpinājās vairāk nekā 100 gadus, jo valsts bija sadalīta divās daļās – ziemeļu un dienvidu – un katrā no tām valdīja vairākas dinastijas, kuras ātri nomainīja viena otru. Visapkārt plosījās karš un tautas nemieri, taču tas bija arī mākslas, kultūras un reliģijas uzplaukuma periods. Šo laikmetu Ķīnas vēsturē sauc par Ziemeļu un Dienvidu dinastiju periodu (420. - 581. g.).

Beidzoties šim periodam, imperators Veņ izveidoja Suju dinastiju (581.- 618.g.), un pirmoreiz pēc vesela gadsimta apvienoja ziemeļu un dienvidu daļas vienotā Ķīnā.

Šajā lietā imperatoram palīdzēja daži viņam uzticami ierēdņi. Viens no tādiem bija Jan Šansji (533.- 590.g.).

Jan atklāja dažas problēmas valsts pārvaldē. Dažādas administratīvas jurisdikcijas iepriekšējo dinastiju laikā bija radījušas pārāk daudz apgabalu un ierēdņu, kuri tos pārvaldīja. Daudzi no šiem ierēdņiem bija atbildīgi tikai par nelielu apgabalu, vai arī neveica nekādu lietderīgu darbu.

Šī situācija ne tikai uzkrāva valdībai smagu izdevumu nastu, bet arī traucēja mierīgi un bez šķēršļiem paveikt dažādas lietas. Jan par to raizējās, tāpēc nolēma ziņot par to imperatoram Veņam.

Ilustrācija: Džičjin Čeņ, Epoch Times.

Jan rakstīja: „Šobrīd ir pārāk daudz apgabalu un pārāk daudz ierēdņu, un tas ir tāpat, ja deviņi gani ganītu desmit aitas. Tas prasa no valsts lielus izdevumus un kopumā noved pie liela laika patēriņa, lai kaut ko paveiktu.”

„Apgabalu un ierēdņu skaita samazināšana ir neatliekama prioritāte. Es piedāvāju saglabāt tikai tos administratīvos rajonus, kuriem patiešām ir jēga, un nozīmēt spējīgus ierēdņus tur, kur viņi patiešām ir vajadzīgi. Tiem ierēdņiem, kurus mēs atlaidīsim, mēs varam piedāvāt citu darbu. ”

„Šādas pārmaiņas ļaus valdībai ievērojami samazināt izdevumus un pārvaldīt valsti daudz efektīvāk.”

Izlasot Jan ziņojumu, imperators Veņ ņēma vērā viņa ieteikumus un īstenoja virkni centralizētu reformu, kuras deva ļoti labus rezultātus.

Šis stāsts ir nācis no „Suju dinastijas grāmatā”¹ iekļautās Jan Šansji biogrāfijas. Frāze十羊九牧 (shí yáng jiǔ mù) no Jan ziņojuma imperatoram Veņam, kura burtiski nozīmē „Deviņi gani gana desmit aitas”, vēlāk kļuva par idiomu.

Šī idioma tiek tulkota kā „Deviņi gani gana desmit aitas”, un to izmanto, lai aprakstītu situāciju, kad ir pārāk daudz cilvēku, kas dod rīkojumus, bet nepietiek to, kas tos izpilda.

Šī idioma tiek izmantota arī lai norādītu, ka, veicot jebkādu uzdevumu vai darbību, pienākumu sadale ir ļoti svarīga tādēļ, lai nepieļautu jucekli vai nenoteiktību jautājumā par to, kam pakļauties.

Piezīme:

1. „Suju dinastijas grāmata” (隋書, Suí Shū) ir Suju dinastijas oficiālā vēstures hronika. To sarakstīja Tanu dinastijas laika ievērojamākie zinātnieki, un tā tika pabeigta 636. gadā. Grāmatu veido 5 hroniku sējumi, 30 sējumi ar traktātiem un 50 sējumi ar biogrāfijām.

Raksts turku valodā: http://tr.clearharmony.net/articles/a114847-Cin-Deyimleri-ve-Hikayeleri-10-Koyun-Icin-9-Coban.html