Haņ Jujs – ķīniešu „klasiskās prozas kustības” aizsācējs

Haņ Jujs (768. g. - 824. g.) bija ievērojams dzejnieks un rakstnieks Tanu dinastijas valdīšanas vidus periodā. Viņam bija būtiska ietekme uz tā laika politiku un literatūru, un viņš veica reformas ķīniešu prozā, kas ķīniešu literatūras vēsturē pazīstamas kā „klasiskās prozas kustība”: tā aizveda rakstniekus prom no tolaik izplatītā uzpūtīgā stila – atpakaļ pie ķīniešu klasiskā prozas, vairāk koncentrējoties uz saturu un valodas skaidrību.

Haņ Jujs bija gudrs, draudzīgs, jautrs un atklāts cilvēks, kuru atbalstīja literātu aprindās. Pateicoties viņa neatlaidīgajām pūlēm, bezgaumīgo literatūras stilu pakāpeniski aizstāja klasiskā proza.

Ilustrācija: Džičjin Čeņ, Epoch Times.

Tomēr viņa tiešums bija iemesls saspīlētajām attiecībām ar ietekmīgiem einuhiem un imperatora amatpersonām, un tāpēc viņa karjera imperatora galmā bija apdraudēta.

Tajā laikā Ķīnā bija populārs budisms un daoisms, un imperators uzskatīja, ka tauta tiks svētīta ar mieru un labklājību, ja imperatora galmā esošās Budas falangas (Šakjamuni pirksta kaula) priekšā regulāri tiks rīkoti krāšņi un dārgi dievkalpojumi. Haņ uzrakstīja imperatoram vēstuli, kurā kritizēja šo ceremoniju lielās izmaksas. Imperatoru šī vēstule saniknoja, un Haņ nekavējoties tika pazemināts amatā un nosūtīts strādāt uz kādu attālu, vientulīgu apgabalu.

Viņa dzejolis brāļadēlam, kurš vētras laikā pavadīja viņu ceļā, ir kļuvis par dzejas klasiku. Lūk, šī dzejoļa aptuvens tulkojums:

„Tas bija šorīt, kad devos uz imperatora galmu, lai izteiktu valdniekam savu viedokli.

Tagad, pirms vēl iestājusies krēsla, esmu izsūtītīts uz vientuļu vietu tūkstošiem jūdžu attālumā no galvaspilsētas.

Riskējot ar savu dzīvību, es spēru soli uz priekšu, izsakot imperatoram godīgu viedokli mūsu dinastijas interesēs.

Mākoņi aizsedza priekšā esošo ceļu kalnos, un sniega vētra neļāva manam zirgam virzīties uz priekšu.

Mans brāļadēls veica visu šo ceļu, lai pateiktu man ardievas; vismaz viņš varēs aizvest manus kaulus atpakaļ uz mājām, ja es nomiršu nāvīgajā smirdoņā pie upes."

Savas dzīves laikā Haņ Jujs aizstāvēja tos, kas „brēca pēc taisnības”, un publiski mudināja rakstniekus savos darbos aprakstīt sociālo netaisnību . Viņš uzskatīja, ka autoriem savos darbos ir pilnībā jāatspoguļo sava morāle un emocijas, tāpat arī rakstnieka personīgā pieredze. Citiem vārdiem sakot, labs raksts atspoguļo autora augstās morāles normas. Tādējādi Ķīnā ir teiciens: „Rakstu darbu būtība atbilst to autoru būtībai”.

Raksts turku valodā: http://tr.clearharmony.net/articles/a114845-Tarihsel-Figurler-Han-Yu-%E2%80%9C%E2%80%98Klasik-Nesir-Hareketi%E2%80%99nin-Atasi%E2%80%9D.html