Dzimšana un nāve ir iepriekšnolemta; labklājību un slavu nosaka Debesis

Van Biao, Tan dinastijas (618. - 917.) troņmantnieka kancelejas galvenā sekretāra palīgs, sacīja: „Viss, ar ko cilvēks dzīves laikā saskaras, ir saistīts ar viņa likteni. Viņa liktenis un karjera ir sen iepriekšnoteikti. Veiksme vai neveiksme, pat katra notikuma laiks ir iepriekš izplānoti.”

Kad imperatore Vu Dzjetiaņa (625.-705.) kāpa tronī, viņa uzsāka cīņu ar mirušā imperatora ģimenes locekļiem, cenšoties viņus pazudināt. Imperatora dēls tika tiesāts Dali templī, un viņam piesprieda nāves sodu. Viņš bēdājās: „Ja jau man lemts mirt, kādēļ man būtu jānoplūst ar asinīm no naža dūrieniem. Pusnaktī viņš mēģināja pakārties sava apģērba piedurknēs. Viņš zaudēja samaņu, taču rītausmā atguvās.

Viņš mēļoja un smējās kā parasti. Viņš ēda un dzēra, it kā būtu savās mājās. Kad viņa apziņa kļuva skaidra, viņš teica: „Kad es nonācu Dieva pilī, tur esošais ierēdnis, kurš bija atbildīgs par mirušajiem, sadusmojās uz mani. Viņš pavēlēja man atgriezties un saņemt pienākošos sodu. Es jautāju, kādēļ tas ir nepieciešams. Ierēdnis man parādīja manu iepriekšējo dzīvju notikumu pierakstus. Tur bija dokumenti, kuri apliecināja, ka pagātnē esmu izdarījis slepkavības; tagad man jāatmaksā parāds.”

Tā kā imperatora dēls zināja visu, kas bija rakstīts viņa iepriekšējo dzīvju pierakstos, nāves soda izpildīšanas laikā viņš nejuta ne mazāko baiļu. Šķiet, ka cilvēkam, nākot šajā pasaulē, viņa dzimšana un nāve jau ir iepriekšnolemtas. Dzīves laikā katrs pļauj to, ko sējis iepriekšējā dzīvē. Katrs tiks atalgots par labajiem darbiem vai par labajām īpašībām, ko viņš uzkrājis, un tiks sodīts par sliktajiem darbiem vai grēkiem. Neviens nevar no tā izbēgt.

Džeņguaņa valdīšanas laikā (627. - 649.) Džan Baodzans bija imperatora pils apsargs. No dienesta pienākumu pildīšanas brīvajā laikā viņš bieži no galvaspilsētas devās atpakaļ uz Lijanas apgabalu. Reiz viņš sastapa jaunu mednieku, kurš cepa tikko nogalināta dzīvnieka gaļu. Atspiedies pret koku, Džan nopūtās un sacīja: „Es esmu nodzīvojis 70 gadus. Cik žēl, ka man nepaveicās piedalīties mielastā un nobaudīt tik garšīgu gaļu.” Tajā brīdī viņiem garām gāja mūks un teica: „Pēc 60 dienām jūs tiksiet paaugstināts par trešā ranga amatpersonu. Kādēļ jūs bēdājaties?” Mūks tūdaļ izgaisa. Džan bija ļoti samulsis un tā vietā, lai dotos uz Lijanu, atgriezās galvaspilsētā.

Tajā laikā Tan dinastijas imperators Taidzuns (599. - 649.) cieta no nopietnām zarnu trakta darbības traucējumu lēkmēm. Neviens greznā galma ārsts nespēja izārstēt viņa slimību. Taidzuns izdeva pavēli visiem ierēdņiem darīt viņam zināmu efektīvu ārstēšanas līdzekli, apsolot dāsnu atalgojumu. Agrāk Džan Baodzans bija cietis no tādas pašas slimības, tādēļ ieteica savu efektīvo zāļu recepti. Viņš sniedza šo recepti Taidzunam: pienā sutināta paprika.

Taidzuns izmēģināja šo līdzekli un uzreiz atbrīvojās no slimības. Viņš izdeva pavēli, kurā lika premjerministram Veidžunam iecelt Džan Baodzanu par piektā ranga ierēdni. Veidžuns tīšuprāt radīja grūtības un vairāk nekā mēnesi atlika Džan iecelšanu ierēdņa kārtā. Taidzunam atkal parādījās slimība, viņš lika pagatavot sutināto papriku un atkal sajuta atvieglojumu.

Šī iemesla dēļ Taidzuns domīgi Veidžunam jautāja: „Reiz es devu pavēli piešķirt piektā ranga ierēdņa titulu cilvēkam, kas sniedza man recepti, taču līdz pat šim brīdim neesmu redzējis, ka viņš tiktu paaugstināts. Kas ir par iemeslu?” Veidžuns izbijies atbildēja: „Laikā, kad es saņēmu rīkojumu, es nezināju, vai piešķirt viņam civilā ierēdņa vai militārā ierēdņa titulu.” Taidzunam bija zināms, ka agrāk Veidžuns bija izvirzījis kādu cilvēku, kurš bija iedevis viņam iedarbīgu zāļu recepti, trešā ranga ierēdņa amatam, tādēļ dusmīgi sacīja: „Tas, kurš izārstējis premjerministru, var tikt izvirzīts par trešā ranga ierēdni. Es esmu Debesu dēls, vai tiešām es esmu zemāks par tevi?” Viņš stingri sacīja: „Iecel viņu par trešā ranga ierēdni, un vēl piešķir viņam ceremoniju meistara ierēdņa titulu.” Imperatora pavēle tika izdota tieši 60 dienas pēc mūka pareģojuma.

Acīmredzot, cilvēka dzīvē likteņa iepriekšnolemta ir ne tikai dzimšana un nāve, bet arī ieņemamais amats, bagātība un stāvoklis sabiedrībā. Nav brīnums, ka senie cilvēki bieži teica: „Ja dzīvē kaut kam ir lemts būt, tad tas pilnīgi noteikti būs; ja dzīvē kaut kas nav lemts, tad nevajag stūrgalvīgi pēc tā tiekties.”

(Stāsti izvēlēti no Taipin Guana stāstu kolekcijas, kas savākti laikā no 977. līdz 988. gadam)

Raksts krievu valodā pieejams: http://ru.clearharmony.net/articles/200910/6878.html