Budas Likuma spēks (1. daļa)

Budismā ir šāds stāsts. Senajā Indijā sociālās šķiras bija stingri nodalītas. Viszemākā un nabadzīgākā bija Šudru kasta, uz kuru visi skatījās no augšas. Vairums no tiem, kuri piederēja šai kastai, bija augstāku kastu pārstāvju kalpi vai vergi, viņi darīja vissmagāko un grūtāko darbu, un pret viņiem bieži izturējās cietsirdīgi.

Sravasti pilsētā dzīvoja šudra (zemākā no četrām kastām Indijā) vārdā Niti. Viņa darbs bija tīrīt tualetes - pēdējais darbs, ko jebkurš gribēja darīt. Viņš bija godīgs, labs cilvēks, un maz runāja.

Reiz Šakjamuni novēroja Niti, kad tas meditēja. Niti bija gandrīz norēķinājies par savu karmu, tādēļ bija pienācis laiks, kad viņa ciešanām bija jābeidzas. Šakjamuni un Ananda devās uz ielu, kurā dzīvoja Niti, un Šakajmuni viņam jautāja; „Niti, tu vēlies kļūt par mūku? Vai vēlies izbēgt no ciešanu jūras?”

Aiz kauna Niti nolieca galvu un sacīja: „Jūs esat tik dižciltīgs un cienījams. Pat jūsu skolnieki ir no karaliskām dzimtām. Kā gan es, tik zemas kārtas cilvēks, varu līdzināties viņiem? Vai tad es varu saņemt iespēju kļūt par mūku un atbrīvoties no ciešanām?”

Šakjamuni atbildēja: „Budas Likums ir kā tīrs ūdens. Tas var nomazgāt jebkurus netīrumus. Neatkarīgi no tā, kas ir bijis zemē, tiklīdz tas tiek nomazgāts tīrā ūdenī, tas kļūst pilnīgi jauns. Budas Likums ir kā liesma. Tas spēj sadedzināt visu. Lai kas tas būtu, tiklīdz to skārusi svētā uguns, tas tūdaļ kļūst tīrs. Budas Likums ir vistaisnīgākais. Tas nešķiro bagātajos un nabagajos. Jebkurš cilvēks, kamēr vien viņš tic Budam, vēlas atbrīvoties no ciešanām un centīgi pilnveidojas, var kļūt par mūku.”

Niki dziļi aizkustināja Šakajmuni vārdi. Viņš sekoja Šakjamuni, noskuva matus un kļuva par mūku. Viņš klausījās Šakjamuni mācību, pilnveidojās ar mierīgu prātu un pakāpeniski kļuva par Apgaismoto. Viņš spēja ne tikai saprast Likumu, kuru mācīja Šakjamuni, bet spēja arī rīkoties atbilstoši tam. Drīz viņš sasniedza Arhata līmeni.

Daudzi laicīgie cilvēki nespēja pieņemt faktu, ka Niti bija kļuvis par mūku. Kā zemas kastas cilvēks varēja kļūt par mūku un dzīvot no citu cilvēku saziedotā? Viņi to nespēja saprast un vērsās pie valdnieka ar lūgumu, lai viņš pavēl Šakjamuni neņemt Niti par skolnieku.

Karalis savos ratos piebrauca pie Šakjamuni mājokļa un jutās pārsteigts, redzot mūku, kurš izgāja cauri akmenim. Satiekot Šakjamuni, valdnieks sveicināja viņu, saliekot plaukstas kopā pie krūtīm, un jautāja: „Cilvēkam, kurš Jums paziņoja par manu ierašanos, piemīt daudzas pārdabiskās spējas. Vai drīkstu uzzināt viņa vārdu?”

Smaidot Šakjamuni atbildēja karalim: „Valdniek Prasendžit, jūs ieradāties šurp, lai jautātu man, kāpēc es glābju, jūsuprāt, viszemākā līmeņa cilvēku. Taču man nerūp, vai cilvēks ir bagāts, vai nabags. Manās acīs visi ir vienādi. Tas mūks Niti, par kuru jūs vēlējāties uzzināt, ir sasniedzis Arhata līmeni. Jūs tikko viņu redzējāt.”

Pēc Šakjamuni paskaidrojumiem karalis uzslavēja viņa augsto tikumību, neizmērojamo Budas Likuma žēlsirdību un viņa vēlmi glābt visus cilvēkus.

(Turpinājums sekos)

Raksts krievu valodā pieejams: http://ru.clearharmony.net/articles/200808/6140.html