Imperators, kurš ļoti cienīja Debesis un nenogurstoši strādāja savas tautas labā

Imperatora Ju uzvārds bija Si, un viņa vārds bija Veņmins. Viņš dzīvoja 21. gadsimtā pirms mūsu ēras un bija pazīstams kā viens no vistikumīgākajiem imperatoriem Ķīnas vēsturē. No iepriekšējiem imperatoriem Jao un Šuņa viņš bija mantojis tikumu „strādāt dzīvo būtņu, nevis savā labā”. Viņš apliecināja lielu cieņu dievišķajam un Debesīm, strādāja pie plūdu regulēšanas un mācīja saviem padotajiem morāles principus. Viņš paveica tik daudz, un viņa nopelni bija tik diži, ka cilvēki teica, ka viņu sūtījušas Debesis, lai likvidētu plūdus un glābtu cilvēkus. Tādēļ daudzi sauca viņu par „Dižo Ju” vai „Dievu Ju”.

Laikā, kad dzīvoja Ju, plūdi Ķīnā nodarīja katastrofiskus postījumus. Cilvēki nepārtraukti zaudēja savus mājokļus un dzīvoja postā. Tajā laikā valdīja imperators Šuņs. Viņš uzzināja, ka Ju ir gaišs un strādīgs jauns cilvēks, tādēļ viņš uzdeva Ju vadīt plūdu kontroles projektu. Ju nekavējoties sapulcēja zinošus cilvēkus, kas viņam palīdzētu. Ju bija ļoti pazemīgs cilvēks. Viņš vienmēr novērtēja citu padomus. Viņš pieņēma daudzus ieteikumus un nolēma būvēt kanālus, lai kontrolētu spējo plūdu straumi. Viņš pats uzkāpa daudzos kalnos, izgāja caur daudziem mežiem un šķērsoja daudzas upes, lai izpētītu ceļu, pa kuru ūdens aiztek līdz okeānam. Ju patiesi pielūdza Debesis, un viņa ceremonijas vienmēr bija formālas un svinīgas. No tā, kā viņš izturējās ceremoniju laikā, bija redzams, cik ļoti viņš cienīja Debesis. Viņa gaita vēlāk tika nosaukta par „Ju stila soļiem”, un tā tika atdarināta rituālu laikā. Ju un citi strādnieki devās uz daudzām vietām Ķīnā, lai strādātu pie plūdu kontroles. Aizkustinātas bija pat dievišķās būtnes. Dzeltenās upes Dievs deva viņam upes diagrammu. Kad viņš strādāja pie lielākām upēm, tādām kā Garā upe un Dzeltenā upe, tur parādījās dzelteni pūķi, kas palīdzēja viņam attīrīt upju ceļus, vizinot savas astes. Debesu Dievi arī deva viņam nefrīta konteineru, dievišķo cirvi un dievišķo zobenu, u.c. Viņš izmantoja nefrīta konteineru, lai izmērītu ūdens līmeni un noskaidrotu upju un okeāna ūdens dziļumu; viņš izmantoja dievišķo cirvi, lai atvērtu „Pūķa eju” vietā, kas atrodas netālu no mūsdienu Luojanas pilsētas, Henaņas provincē, lai ūdens varētu brīvi plūst tai cauri; viņš izmantoja dievišķo zobenu, lai nogalinātu ļauno pūķi, kas saviļņoja ūdeni un radīja daudzas nelaimes. Beigās Ju panāca, ka plūdi tiek pilnībā kontrolēti.

Ju nenogurstoši strādāja 13 gadus. Viņš pabija visur Ķīnā. Ir kāds pazīstams stāsts par to, ka, lai arī šo 13 gadu laikā viņš trīs reizes gāja garām savām mājām, viņš nekad neiegāja tajās. Viņš izbagarēja deviņus upju kanālus, apvaldīja deviņus lielus ezerus un izraka deviņus kalnus. Viņš izbeidza plūdu nelaimes Ķīnā, un cilvēki beidzot varēja mierīgi dzīvot savās mājās. Tajā pašā laikā Ju palīdzēja cilvēkiem attīstīt zemkopību un izaudzēt daudzus dažādus graudaugus. Viņi iemācījās audzēt rīsus zemās, mitrās vietās. Ju arī iemācīja cilvēkiem, kā transportēt kravu uz ūdens. Kopš tā laika austrumos okeāna virzienā, rietumos pie tuksneša, no ziemeļiem līdz dienvidiem, uz vairāku miljonu kvadrātkilometru lielās zemes, Ķīna kļuva par bagātu un teiksmainu vietu. Lai apbalvotu Ju par viņa panākumiem, Imperators Šuņs formālā ceremonijā pasniedza viņam karaliskā nefrīta gabalu.

Pēc tam, kad Ju pabeidza plūdu kontroles projektu, viņš veltīja savu laiku, lai palīdzētu imperatoram Šuņam. Viņš bija ļoti lojāls un atbildīgs. Viņš sacīja Šuņam: „Sekošana labiem principiem atnesīs mums laimi; sekošana ļaunumam atnesīs mums nelaimi, gluži kā ēna seko priekšmetam un atbalss skaņai. Tādēļ mums vienmēr jātur tikums kā vissvarīgākais. Ja jūsu ierēdņiem ir tikums, jūs tauta jūs atbalstīs. Ja jūs sekojat Debesu kārtībai ar mierīgu prātu, Debesis dos jums brīnišķīgu likteni.” Imperators Šuņš bija ļoti laimīgs, ka Ju viņam palīdzēja un deva labu padomu. Viņš deva rīkojumu visiem saviem padotajiem mācīties no Ju. Savā 33. imperatora valdīšanas gadā viņš ieteica Ju Debesīm un nodeva Ju godu būt par Ķīnas imperatoru.

Kad Ju kļuva par imperatoru, viņš strādāja vēl centīgāk, lai padarītu savas tautas dzīvi labāku. Viņš izmantojas labu valdības politiku, pastiprināja tikumības mācību vienkāršajiem cilvēkiem, sirsnīgi pieņēma ierēdņu darbā gudrus cilvēkus un plaši pieņēma priekšlikumus no vienkāršajiem ļaudīm. Kad imperators Ju ceļoja uz dienvidiem, „Tu-kalna sanāksmē” viņš satikās ar desmitiem tūkstošu vasaļu no citām valstīm. Lai pieminētu šo lielo sapulcēšanos, Ju deva rīkojumu cilvēkiem izgatavot deviņus lielus traukus (sauktus par Din) no vara, kuru bija pasniegušas viņam citas valstis, kas simbolizēja deviņas lielas valstis, kas apvienojušās, lai kļūtu par veselu Ķīnu. Tolaik Ķīnas dienvidaustrumu daļā bija deviņas samērā lielas ciltis. Tās bija pazīstamas kā „Deviņas ciltis”. Ju personīgi devās turp vairākas reizes, lai izplatītu Ķīnas kultūru un morāli. Pa ceļam viņš uzzināja par vietējām tradīcijām, iedrošināja viņus attīstīt zemkopību, mācīja viņiem par lauksaimniecības sezonām un laikiem un iedeva viņiem sēklas. Viņš arī mācīja viņiem morāles principus un mudināja viņus sekot likumam un būt mierā vienam ar otru. Vietējie iedzīvotāji ļoti cienīja un laipni uzņēma Ju. Viņš arī pastiprināja pielūgšanas aktivitātes un pasludināja „Šao mūziku” par tradicionālo dziesmu kalnu Dievu pielūgšanai. Viņš arī sacerēja mūziku „Dižā Sja”, lai izplatītu tikumību.

Kultūra un garīgās vērtības, ko atstāja cilvēkiem Ju, ir ārkārtīgi bagātas. Tās satur populāras idejas par Dievu cienīšanu, cilvēku atbalstīšanu un mācīšanu. Tās arī satur politiskus ideālus, tādus kā taisnīga tikuma un godīguma pielietošanu un tādu tradicionālu morāles principu cienīšana, kā „daba un cilvēks ir vienotā harmonijā”, „domā par morāli, kad redzi naudu un labumu” un „esi nesavtīgs un domā par lielu grupu”. Visām šīm idejām ir bijis milzīgs iespaids uz ķīniešu civilizācijas attīstību. Mūsu tradicionālā ķīniešu kultūra vienmēr ir bijusi pamatota uz ticību un morāli, tādēļ Debesu cienīšanas un cilvēku mīlēšanas principi vienmēr tikuši augsti vērtēti. Taču šodien komunistiskais režīms ir iznīcinājis tradicionālo kultūru un morāles principus un izskalojis cilvēkiem smadzenes ar ļauno „partijas kultūru”. Tas noliedz harmoniskas attiecības starp cilvēkiem un Debesīm, zemi un dabu.