Kādēļ Džan Guolao jāja uz ēzeļa, sēžot atmuguriski

Ķīniešu leģendās Džan Guolao tēls figurē kā viens no Astoņiem Nemirstīgajiem daosiem. Spriežot pēc vēsturiskajiem pierakstiem, šāds cilvēks patiešām eksistēja. Tanu dinastijas valdīšanas laikā (637.-907. g.) viņš mitinājās Taošaņa kalnā Hendžou apgabalā. Tolaik viņš pats apgalvoja, ka dzīvo jau vairākus simtus gadu, un tas nav nekāds brīnums, jo daosiem zināmas neskaitāmas tehnikas, ar kuru palīdzību var pagarināt dzīvi uz neierobežotu laiku.

Tie, kas ieguvuši Nemirstīgā titulu, skatās uz pasauli savādāk nekā laicīgie cilvēki. Tanu imperatori Taidzuns un Gaodzuns ne reizi vien ielūdza Džanu uz savu pili, tomēr viņš ik reizes laipni atteicās. Bet, kad viņu pie sevis izsauca imperatore Ju Dzetaņa, Džans tieši Tuņu tempļa priekšā izlikās par mirušu. Saņēmusi ziņu par viņa nāvi, imperatore atcēla savu pavēli, tomēr pēc šī atgadījuma ne mazums Hendžou iedzīvotāju tika redzējuši attapīgo Džanu pastaigājamies kalnos tā, it kā nekas nebūtu noticis.

Džan Guolao bieži vien jāja balta ēzeļa mugurā, paveicot dienā attālumu, kas mērāms vairākos desmitos tūkstošu li (1 li = 0,5 km). Kad Džans piestāja, lai iestiprinātos un atpūstos, viņš salocīja savu ēzelīti, gluži kā papīra lapu, un ievietoja to tarbā. Kad gudrais vīrs atkal gatavojās doties ceļā, viņam pietika vien uzšļakstīt salocītajam tīstoklim nedaudz ūdens pilienu, lai tas atkal pārvērstos par parastu ēzeli.

Visiem zināms, ka Džan Guolao bija neparasta aizraušanās — viņam patika jāt uz ēzelīša, sēžot atmuguriski. Pastāv daudzas teikas par to, kādēļ viņš tā rīkojās. Daudzi viņu vienkārši uzskatīja par vecīti ar dīvainībām. Taču skaidri saprotams, ka šāda dziļu mācību apguvuša Nemirstīgā daosa uzvedība nevar būt vienkārši bezjēdzīga kaprīze.

Džan Guolao atklāja savas „dīvainības” nozīmi kādā sarunā ar citu Nemirstīgo – Džan Tiaņši (Džans — debesu skolotājs), kad viņi nejauši satikās Tanu dinastijas valdīšanas vēlīnajā periodā.

Viedo vīru teiktais bieži vien kļūst par dziļu mācību. Abu viedo vīru tikšanās laikā Džan Guolao, kam piemita neparasti ass prāts, sacīja, ka pēc tūkstoš gadiem ļaužu pasaulē notiks milzu pārmaiņas: „Amatpersonas vairs nerūpēsies par tautas labklājību, bet tieksies tikai pēc pašlabuma un iestigs korupcijā. Par pierastu lietu kļūs kukuļņemšana, cieņa pret vecākiem pārvērtīsies tukšā skaņā, par cilvēku vērtībām kļūs izvirtība un izlaidība. Visi tieksies tikai pēc pašlabuma un aizmirsīs par tādiem tikumiem kā nesavtība, pieticība, pieklājīga uzvedība un pienākums.”

Pēc tam, – lai uzskatāmāk ilustrētu stāvokli, kādā nonāks ļaudis, – Džan Guolao ar „debesu skolotāju” dalījās savā izpratnē par hieroglifa „luaņ” („haoss”, „nekārtība”) nozīmi: „Kad visapkārt valda zobeni un ieroči, cīņa ne uz dzīvību, bet uz nāvi, kad visapkārt noris karadarbība, — šāds stāvoklis tiek saukts par lielu nekārtību, tomēr tas nebūt nav tas īstenais haoss, par kuru es runāju. Tas taču ir tikai haoss lietu kārtībā un haoss valdnieku vidū, cilvēki arī šādā situācijā joprojām ir cilvēki. Bet, kad ir iznīcināta cilvēka daba un iestājas laikmets, kurā cilvēki pārvērtušies par zvēriem, — lūk, tas ir īstenais milzu haoss.”

Gudrais Džan Guolao jāja uz ēzeļa atmuguriski ne jau izklaides dēļ, ne arī tādēļ, lai pievērstu sev uzmanību. Jau tolaik viņš ievēroja cilvēkos pirmās garīgā pagrimuma pazīmes. Viņš pamanīja, ka cilvēki, uzskatot, ka attīstās un virzās uz priekšu, patiesībā novirzās no Dao, un tas neglābjami novedīs viņus pie bojāejas. Tieši tādēļ viņš sāka jāt uz ēzeļa atmuguriski, tādā veidā brīdinot cilvēkus un norādot viņiem, ka, ejot uz priekšu, viņi patiesībā virzās atpakaļ.

Mūsdienu Ķīna

Džan Guolao vārdi, kas tika teikti Džan Tiaņši, patiesībā bija pareģojums ķīniešiem. Kopš Tanu dinastijas valdīšanas ir pagājuši tūkstoš gadi, un ko mēs varam vērot mūsdienu sabiedrībā? Pareģojums ir pilnībā piepildījies! Partijas amatpersonas iestigušas korupcijā. Jau sen par ierastu lietu kļuvusi frāze „nav tādas amatpersonas, kas nebūtu korumpēta”. Amati un dienesta pakāpes tiek pirktas un pārdotas, par „kukuļiem” tiek izmantota nauda, sievietes, greznumlietas, pakalpojumi, turklāt tas viss tiek darīts atklāti, gaišā dienas laikā. Visa sabiedrība jau sen piesūkusies ar korumpētības kultūru un uztur to pie dzīvības.

Cilvēku sirdīs vairs nav vietas tradicionālām vērtībām, kompartija tās ir iznīdējusi no ķīniešu apziņas. Agresīvas ateisma, absolūta materiālisma un cīņas propagandas ietekmē ķīnieši sākuši neapturami dzīties pēc pašlabuma, cenšoties sasniegt to par katru cenu, neievērojot nekādus tikumiskos ierobežojumus. Sabiedrībā valda izvirtība un izlaidība, dēla godbijīga attieksme pret vecākiem un cieņa pret vecākiem cilvēkiem vairs nav cilvēcisko vērtību sarakstā.

Džan Guolao uzskatīja, ka kari nav visbriesmīgākais haoss un nekārtība, jo tie vienmēr beidzas, sabiedrībā atkal iestājas miers un kārtība. Bet, kad haoss pārņem cilvēka garīgās vērtības, — lūk, tas patiešām ir briesmīgi!

Jums var rasties jautājums, vai pastāv robeža šādam pagrimumam, un kas notiks, kad tā tiks sasniegta?

Arī uz šo jautājumu Džan Guolao deva atbildi sarunas laikā ar Džan Tiaņši: „Debesis un Zeme atkal savienosies kopā. Pēc tam sāksies jaunais laiks, sāksies naivo ēra, un tas būs jaunās pasaules sākums.” Ar „naivo ēru” jāsaprot laiks, kad ļaudis atkal kļūs vienkārši, labsirdīgi un patiesi.

Viss, kas sasniedzis savu galējo robežu, pārvēršas par savu pretstatu. Jaunā ēra jau tuvojas.

Pirms 25 gadiem sabiedrība Ķīnā tika iepazīstināta ar diženu mācību „Faluņ Dafa”, kuras pamatā ir cilvēka tikumiskā un garīgā izaugsme. Galvenais šīs garīgās prakses princips „Īstenība Labestība Pacietība” ātri vien izplatījās visā valstī un aiz tās robežām, apmirdzot cilvēkus ar savas neizmērojamās gudrības gaismu un dāvājot tiem cerību.

Iespējams, kaut kad nākotnē jūs uz ielas sastapsiet Džan Guolao un pārsteigti atklāsiet, ka viņš vairs nejāj uz ēzeļa atmuguriski.

Raksts krievu valodā: http://ru.minghui.org/html/articles/2017/3/20/1139277.html