Praktizētāju forums

Pieredzes apmaiņas konferenču raksti | Pieredzes apmaiņa | Izpratne un uzskati | Jaunie praktizētāji

  • Atmiņas par Faluņgun semināru Jaņbiaņas pilsētā, Ķīnā

    1994. gadā no 20. līdz 28. augustam Skolotājs lasīja lekcijas Jaņbiaņas pilsētas Auditorijā. Lekciju apmeklētāju skaits bija milzīgs, apmēram 3000 cilvēku no aptuveni desmit Ķīnas provincēm. Klausītāju vidū bija arī praktizētāji-veterāni, kas sekoja līdzi Skolotājam no viena lekciju kursa uz otru, kā arī Faluņ Dafa Pētniecības asociācijas darbinieki. Viņi visi bija ļoti draudzīgi un labestīgi.
  • Ja mēs ilgstoši atstājam bez ievērības Likuma mācīšanos, mums mūžīgi nāksies nožēlot zaudēto

    Savā sapnī es biju aizgulējies, un kad ierados, eksāmens bija jau sācies. Tur vēl bija kādi 50-60 draugi praktizētāji, kuriem arī bija jāliek tas pats eksāmens. Kad tika nokārtots eksāmens vienā priekšmetā, visi devās uz citu telpu, lai kārtotu eksāmenu nākamajā priekšmetā. Es sapratu, ka tas nozīmē daudzu pārbaudījumu izturēšanu. Eksāmena laikā es biju galīgi nesaprātīgs, vāji atbildēju pat tajos priekšmetos, kas man labi padevās. Tur bija tādi jautājumi, uz kuriem agrāk es atbildēju bez grūtībām. Kādēļ es tagad nespēju uz tiem atbildēt?
  • Meklēt sevī – lielisks līdzeklis

    Kopš tā brīža, kad Skolotājs atklāja mums dziļo Faluņgun mācību, Likumu, viņš vienmēr mums ir teicis, ka neatkarīgi no tā, kādā situācijā esam nonākuši, mums nepieciešams ieskatīties sevī un atrast problēmas, kas ir mūsos pašos – meklēt sevī un pilnveidot sevi pašu. Kad nomierinos, es uzdodu sev jautājumu: “Kādas man ir nepilnības, kādi man ir trūkumi?”
  • Neatstāt novārtā sevis pilnveidošanu šajā laika periodā

    Es sapratu, ka praktizētājam jebkurā situācijā ir jāpilnveido sevi atklāti un ar cieņu, saglabājot labestīgu un mierpilnu sirdi, kas parāda Faluņ Dafa praktizētāja īpašības – nesavtību un spēju vienmēr vispirms domāt par citiem. Nav svarīgi, vai tā ir ģimene, sabiedrība vai darba kolektīvs – ja mēs nepievēršam uzmanību saviem vārdiem un darbiem, un rīkojamies tāpat, kā to dara laicīgie cilvēki, tad mēs varam neviļus kādu aizvainot, kas var kļūt par iemeslu tam, ka šis cilvēks pazaudēs savu iespēju.
  • Praktizētājs no rietumiem: Ceļš, kā es atradu Faluņgun

    Es paskaidroju, ka ar laiku Faluņ Dafa padara mani par labāku cilvēku. Es atgādināju viņai, cik daudz mierīgāks es esmu palicis; ka es vairs nezaudēju savaldīšanos; kā attīrās mana valoda. Es biju pārtraucis dzert alkoholiskos dzērienus un pārstājis būt uztraukts. Es izskaidroju visas šīs izmaiņas ar Faluņ Dafa. Es viņai atgādināju, ka, lai arī mēs tik daudzus gadus bijām praktizējošie kristieši, mūsu dzīvē patiesībā nekas nemainījās. Tikai Faluņ Dafa varēja izmainīt mani.
  • Jaunas praktizētājas pieredze, mācoties Faluņ Dafa Amerikā

    Lasot “Džuaņ Faluņ”, es biju atradusi bāku, kas rādīja man ceļu nakts tumsā. Grāmatā izklāstītie principi ir ļoti dziļi, un kad es tos sasaistīju ar manis piedzīvoto sabiedrībā, viss kļuva tik skaidrs. Visas manas raizes izzuda, un pēkšņi mana dzīve bija kļuvusi bagāta, rosīga un brīnišķīga.
  • Studējot Faluņgun mācību, mana nepareizā izpratne tika izlabota

    Man likās, ka esmu jau pielicis visas pūles, tomēr pēc tam, kad biju izpildījis savu Likuma mācīšanās grafiku, nezin kādēļ mana sirds joprojām bija nemierīga… Es sāku skatīties sevī un pēkšņi atskārtu, ka mācoties mana sirds nebija tīra. Virspusēji raugoties, es ikdienu lasīju grāmatas un Skolotāja pēdējās lekcijas. Man pašam šķita, ka esmu ļoti uzcītīgs, tomēr patiesībā zem šīs uzcītības slēpās vēlēšanās pasargāt sevi.
  • Jauna praktizētāja Ķīnā un viņas pilnveidošanās process

    Man ir vairāk nekā 50 gadi. Pirms es biju sākusi praktizēt Faluņ Dafa, man bija grūti uzkāpt pa kāpnēm, jo ļoti sāpēja kāju locītavas. Kopš sāku praktizēt, nekādu grūtību man vairs nav. Ik reizi, kad es devos izplatīt materiālus, kas atmasko Ķīnas komunistiskās partijas melus par Faluņgun, ejot pie katras ģimenes augšup un lejup pa stāviem, es nesu sev līdz aptuveni 70-80 kopijas. Es ne tikai nejūtu nogurumu, gluži otrādi, es jūtu īpašu pacilājumu.
  • Mana izpratne attiecībā uz altruismu

    Reizēm, kad praktizētājs vēl nebija pabeidzis savu sakāmo, es jau sāku norādīt uz viņa trūkumiem. Mana tieksme izrādīties pieauga līdz tādai pakāpei, ka ik reizi, sastopoties ar kādu no praktizētājiem, es centos atklāt kādu viņa pieķeršanos, lai nodemonstrētu, cik labi es izprotu Likumu. Aizgājusi līdz mājām, es sapratu, ka tā nav pareizi. Es zināju, ka tā ir vēlēšanās izrādīties, pieķeršanās pašapmierinātībai un pieķeršanās reputācijai.
  • Iznākumu nosaka cilvēka domas

    Es iebraucu pilsētā un atradu vietējo praktizētāju. Bet es uzzināju, ka arī par viņu ir ziņots policijai. Viņa sacīja: “Tu vari palikt pie manis. Ja viņi ieradīsies, lai mani arestētu, mēs sacīsim, ka tu esi…” Pēc dažām dienām viņu patiešām arestēja. Dēļ manas pieķeršanās bailēm, arī mani arestēja. Šajā veidā mūsu domas noveda pie vajāšanas. Vēlāk šī praktizētāja tika ieslodzīta cietumā uz trim gadiem un nomira cietuma slimnīcā.
  • Mana izpratne par vingrojumu izpildīšanu

    Pēc tam, kad 1999. gada jūlijā sākās vajāšana, vide praksei grupā bija zudusi, un es arī kļuvu mazāk uzcītīga. Pamazām arvien pieauga mana pieķeršanās komfortam, un jo mazāk es izpildīju vingrojumus, jo mazāk es vēlējos tos izpildīt. Rezultātā, lasot Faluņgun mācību un raidot taisnas domas, es bieži iesnaudos, un tādējādi mana prāts arvien vairāk novirzījās no pareizā ceļa. Pēc tam, kad biju apzinājusies savas problēmas, nolēmu atsākt katru dienu izpildīt vingrojumus.
  • Draugi praktizētāji, sargieties lepnības!

    Būt pārliecinātam par sevi vajag un tas ir pat vēlami. Tomēr, ja cilvēkam rodas pārmērīga mīlestība pret sevi un viņš domā, ka ir svarīgāks vai labāks ne kā viņš patiesībā ir, tad tāda lepnība jau izraisa satraukumu. Nav brīnums, ka gan austrumu, gan rietumu reliģijas uzskata lepnību par grēku, kurš ir jāizskauž.