Es piedzīvoju Faluņ Dafa brīnumus

Facebook Logo LinkedIn Logo Twitter Logo Email Logo Pinterest Logo

Man ir 58 gadi. Es dzīvoju nomaļā un nabadzīgā kalnu rajonā. Pirms es sāku praktizēt Faluņ Dafa, es cietu no daudzām slimībām, tādām kā sirdskaite, B hepatīts, smadzeņu asinsvadu trombozes, traheīta (elpvada gļotādas iekaisums – tulk. piez.) un vēnu paplašināšanās. Tā kā mūsu ģimene ir nabadzīga, man nebija naudas, lai maksātu par ārstēšanos. Mana dzīve bija nožēlojama. Taču man ļoti palaimējās saņemt Fa (Likumu) manu vecāku mājās 2000. gada novembra vidū. Es atkal un atkal piedzīvoju Dafa brīnumus.

Izlasījis grāmatu "Džuaņ Faluņ", es neatlaidīgi turpināju to studēt. Apmēram pēc viena mēneša es pirmo reizi piedzīvoju Dafa brīnumu. Visas manas slimības izzuda. Es patiešām sajutu, ka esmu atbrīvojies no sāpēm. Tai pašā laikā es ātri atbrīvojos no saviem kaitīgajiem ieradumiem, tādiem kā alkohola lietošanas un smēķēšanas. Es esmu no visas sirds pateicīgs Skolotājam Li Hundži par viņa žēlsirdību. Skolotājs deva man jaunu dzīvi, un tagad es esmu spējīgs pildīt ģimenes galvas pienākumus.

2002. gadā es noslēdzu līgumu par tranšejas izbūvi blakus rajonā. 20. novembrī aptuveni pulksten 2.00 naktī, sākās stipra vētra un spēcīgs lietus. Man nebija kur paslēpties. Pēkšņi no blakus esošā 2 metrus augsta uzkalna sāka ripot apmēram 40 centimetrus biezs, 2 kvadrātmetrus plats un 2 tonnas smags akmens. Tas uztriecās man no mugurpuses, un es zaudēju samaņu. Mana seja bija asinīs. Visi, kas to redzēja, bija satriekti un domāja, ka es esmu miris.

Darba laukā esošie strādnieki uzlika mani uz traktora un aizveda tieši uz slimnīcu. No darba vietas līdz pilsētas centram bija diezgan tālu. Mēs nokļuvām slimnīcā tikai pēc 4 stundām. Kad bijām nobraukuši apmēram trīs stundas, es atguvu samaņu. Es tūdaļ iesaucos: "Es esmu praktizētājs, es vēlos braukt mājās. Daudz labāk būs, ja kāds man palasīs grāmatu "Džuaņ Faluņ"." Pie sevis es visu laiku atkārtoju: "Faluņ Dafa ir labs. Īstenība, Labestība, Pacietība – tas ir labi." Taču mani darbabiedri neklausījās manī un nogādāja mani slimnīcā. Ārsts man uz pieres un vaigiem uzlika apmēram 30 šuves, un pēc tam nosūtīja mani uz rentgena izmeklēšanu. Rentgens parādīja, ka mana mugurkaula otrais skriemelis no augšas ir par 75% sadragāts, bet trešais un ceturtais skriemelis bija lauzts.

Arī vēdera dobums bija traumēts. Ārsts sacīja, ka man nepieciešams tūlīt veikt operāciju, taču slimnīcas vadība vispirms pieprasīja samaksāt 20 000 juaņas [1]. Taču celtniecības objekta vadītājam nebija naudas, un viņš man samaksāja tikai 2000 jauņas. Mana ģimene arī nevarēja atļauties samaksāt šādu summu par operāciju. Tādējādi man netika veikta operācija. Ārsts paziņoja maniem tuviniekiem, ka pat, ja es izdzīvošu, es palikšu cilvēka-auga stāvoklī līdz pat mūža beigām. Viņš sacīja, ka es nespēšu strādāt nekādu darbu, un labākais uz ko var cerēt ir tas, ka es varēšu pats sevi apkopt.

Es apzinājos, ka esmu praktizētājs. Ja es paliktu slimnīcā, tad notiktu tā, kā teica ārsts, un es kļūtu gan fiziski, gan garīgi nespējīgs. Es sapratu, ka šis negadījums tika noorganizēts, lai atņemtu man dzīvību. Es atkal maksāju par savu dzīvību. Es izpratu principu, ka parādi ir jāatdod. Es sapratu arī to, ka Skolotāja aizsardzībā es esmu izturējis lielu pārbaudījumu. Savā sirdī es biju ļoti laimīgs un bezgala pateicīgs Skolotājam par manas dzīvības glābšanu. Es uzstājīgi lūdzu savu dēlu, lai viņš ved mani mājās. Es viņam sacīju, ka nomiršu slimnīcā, ja nebraukšu mājās. Slimnīcā es biju 11 dienas. Kad es braucu mājās, ārsts man iedeva tikai pretiekaisuma zāles trim dienām. Kad mani ievietoja slimnīcā, es nevarēju pakustēties, pat nespēju izstiept kājas. Vēdera dobuma traumas dēļ es nevarēju nokārtot dabiskās vajadzības 9 dienas. Sāpes vēderā tiešām bija grūti izturamas.

Kad biju atgriezies mājās, nākamajā dienā notika brīnums. Ar tuvinieku palīdzību es spēju apsēsties.

Apkārtējie redzēja, ka manas krūtis un vēders bija melni no sasitumiem, taču neskatoties uz to, es spēju apsēsties, un mana ķermeņa funkcijas normalizējās. Viņi saprata, ka tas noticis, pateicoties Skolotāja žēlsirdībai un varenajam Dafa spēkam. Viņi visi smaidīja.

Kopš tā laika es katru dienu cītīgi studēju "Džuaņ Faluņ". Pateicoties Skolotāja žēlsirdībai, mans ķermenis nepārtraukti atveseļojās. Pēc nedēļas es jau varēju sēdēt un izpildīt meditācijas vingrojumu, vēl pēc 15 dienām ar tuvinieku palīdzību es varēju aiziet līdz virtuvei, apsēsties pie galda un ēst kopā ar ģimeni. Nedaudz vēlāk es jau varēju pats piecelties un izpildīt vingrojumus. Es varēju izpildīt ar dažus nelielus darbus. Apmēram pēc pusgada es pilnībā atveseļojos un biju spējīgs veikt visus lauksaimniecības darbus. Es patiešām piedzīvoju Faluņ Dafa brīnumu. Es pilnībā atveseļojos bez medicīniskās palīdzības. Esmu bezgala pateicīgs Skolotājam par Viņa žēlsirdību. Es arī kļuvu par Dafa varenā spēka liecinieku. Visa mana ģimene ir patiešām pateicīga Skolotājam par manas dzīvības glābšanu jau otro reizi.

Tagad arī mani ģimenes locekļi ir saņēmuši Fa un sākuši praktizēt Faluņ Dafa. Seši mani draugi un kaimiņi arī ir saņēmuši Fa, un vairāk nekā 20 radinieki un draugi ir uzrakstījuši paziņojumus par izstāšanos no Ķīnas komunistiskās partijas un ar to saistītajām organizācijām. Es turēšu dārgu šo iespēju, kas parādās tikai vienreiz desmitos tūkstošos gadu. Es cītīgi mācīšos Fa un labi pildīšu trīs lietas.


Paskaidrojumi:

1. "Juaņa" – naudas vienība Ķīnā; 500 juaņas - Ķīnas pilsētas strādnieka vidējā mēneša izpeļņa.


Raksts krievu valodā pieejams: http://ru.clearharmony.net/articles/200702/4140.html

* * *

Facebook Logo LinkedIn Logo Twitter Logo Email Logo Pinterest Logo

Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.