Ja mēs ilgstoši atstājam bez ievērības Likuma mācīšanos, mums mūžīgi nāksies nožēlot zaudēto

Pēdējā laikā es katru rītu redzēju sapni. Visos šajos sapņos man bija jāliek eksāmens. Es ilgu laiku nevarēju saprast, ko šie sapņi nozīmēja, un tikai šodien es aptvēru, ka tā ir Skolotāja žēlsirdība pret mani un Viņa centieni palīdzēt man pabeigt pilnveidošanos.

Es sāku praktizēt 1996. gadā. Pēc tam, kad sākās vajāšana, es pārstāju pilnveidoties-praktizēt, jo baidījos, ka mani var nelikumīgi arestēt. Pēc gadiem ilga pārtraukuma es nesen atkal sāku praktizēt Faluņgun.

Šorīt es atkal redzēju sapni par to, kā man bija jāliek svarīgs eksāmens. Savā sapnī es biju aizgulējies, un kad ierados, eksāmens bija jau sācies. Tur vēl bija kādi 50-60 draugi praktizētāji, kuriem arī bija jāliek tas pats eksāmens. Kad tika nokārtots eksāmens vienā priekšmetā, visi devās uz citu telpu, lai kārtotu eksāmenu nākamajā priekšmetā. Es sapratu, ka tas nozīmē daudzu pārbaudījumu izturēšanu. Eksāmena laikā es biju galīgi nesaprātīgs, vāji atbildēju pat tajos priekšmetos, kas man labi padevās. Tur bija tādi jautājumi, uz kuriem agrāk es atbildēju bez grūtībām. Kādēļ es tagad nespēju uz tiem atbildēt? Pirms 1999. gada 20. jūlija, kad sākās vajāšana, es ļoti uzcītīgi mācījos Faluņgun mācību un izpildīju vingrojumus. Toreiz es izpratu, cik svarīgi ir meklēt sevī. Vairums no tiem, kas kārtoja eksāmenu, izturējās pret to ļoti nopietni. Es sapratu, ka tas nozīmē, ka viņi dara trīs lietas. Es kļuvu arvien nervozāks, kad reizēm nevarēju atrast telpu, kurā notika nākamais eksāmens. Es lūdzu skolotājam, kurš uzraudzīja eksāmenu norisi, parādīt man ceļu, taču viņš tikai skatījās uz mani un atteicās palīdzēt. Radās jautājums: “Kā gan Skolotājs var man dot instrukcijas katram manam solim pilnveidošanās ceļā?” Tā es nolēmu apsēsties pirmajā brīvajā vietā, kuru es ieraudzīju, lai kārtotu nākamo eksāmenu. Lai gan es staigāju pa eksāmenu telpām iekšā un ārā, man nebija nekādas nojausmas par to, kā man klājies pārbaudījumos.

Kad bija iznācis no kārtējā eksāmena telpas, es nodomāju: “Kā gan es varēju sajaukt eksāmenu telpas?” Es ieskatījos savā personas apliecībā, bet vienīgais numurs, ko tur atradu, bija 119. Pamodies no sapņa, es pārsteigts atklāju, ka 119 ir Ķīnas Ugunsdzēsības pārvaldes tālruņa numurs. Skolotājs noteikti sūta man brīdinājumu attiecībā uz manu pilnveidošanos!

Lai gan esmu atsācis praktizēt Faluņgun, man joprojām ir pieķeršanās, tādas kā bailes, iekāre, tieksme pēc komforta un vēlēšanās izrādīties. Es baiļojos, ka policija var ierasties, lai izdarītu kratīšanu manās mājās, tādēļ man pat nav grāmatas “Džuaņ Faluņ” eksemplāra. Tā vietā es mācos Faluņgun mācību, Likumu, savā datorā. No visām Faluņgun grāmatām “Džuaņ Faluņ” man ir vismazāk mīļa. Vingrojumus es izpildu neregulāri un reti kad raidu domas pusnaktī vai 6.00 no rīta. Es ilgas stundas pavadu darbā, bet pat tad, kad man ir brīvs laiks, es nemācos Likumu. Man ir pieķeršanās studēt tehnoloģijas, ar kuru palīdzību izlauzties cauri Ķīnas interneta blokādei, un darīt lietas, kas nav saistītas ar pilnveidošanās praksi. Skatoties Skolotāja lekciju video ierakstu, es bieži vien kļūstu izklaidīgs. Tas viss norāda uz to, ka es nenopietni izturos pret Likuma mācīšanos.

Skolotājs sacīja:

“Dafa skolnieki, kuri ir ātri paaugstinājušies, noteikti ir tie, kuri pievērsuši nopietnu vērību Likuma studēšanai. Tas ir tādēļ, ka Likums ir pamats; tas ir Dafa skolnieku fundaments, tas ir visa garantija, tas ir ceļš, pa kuru cilvēks iet uz Dievu. Tādēļ es izmantošu šo izdevību, ko sniedz Likuma konference Austrālijā, lai pateiktu Dafa skolniekiem visā pasaulē: “Nav svarīgi, vai tu esi jaunais vai vecais skolnieks, noteikti nedrīkst aizņemtības dēļ nevērīgi izturēties pret Likuma mācīšanos. Mācoties Likumu, nevajag darīt to formāli. Jums jāmācās ar koncentrētu prātu, pašiem patiešām jāmācās. Šajā sakarībā mācību ir bijis tik daudz. Ceru, ka jūs visi labi noiesiet pēdējo ceļa posmu.” (“Likuma konferencei Austrālijā”, neoficiāls tulkojums)

Ja es turpināšu nevērīgi izturēties pret Likuma mācīšanos, miljardiem gadi, kas pavadīti, gaidot šo brīdi, un neskaitāmas reinkarnācijas – viss būs veltīgi. Es būšu arī sagrāvis visu manas pasaules dzīvo būtņu nākotni. Man mūžīgi nāksies nožēlot visu, ko es būšu pazaudējis.

Pēc Skolotāja vairākkārtējiem mājieniem ar šo sapņu palīdzību, es sapratu, ka viss, ko Skolotājs ir teicis, ir patiesība.

Skolotājs sacīja:

“Pat, ja tu tagad sāksi visu kompensēt un centīsies panākt iekavēto, ir palikušas ļoti maz iespējas. Es domāju, ka pēc neilga laika pat arī šīs dažas iespējas būs zudušas.” (“Likuma lekcija Rietumu Amerikas starptautiskajā Likuma konferencē”, neoficiāls tulkojums)

Es ceru, ka tie, kas joprojām nevērīgi izturas pret Likuma mācīšanos, jo īpaši tie, kas atkal atgriezušies pie pilnveidošanās prakses, uzcītīgi mācīsies Likumu. Nekad nevajag ar vienu roku turēties pie Budas un tajā pat laikā ar otru roku tverties pie cilvēciskā. Kad Likuma Izlabošanas process ienāks cilvēku pasaulē, tev vairs nerūpēs greznas mājas, lielisks darbs vai liels bankas konts. Ir sācies 2007. gads. Laiks turpina paātrināties.