Atmiņas par Faluņgun semināru Jaņbiaņas pilsētā, Ķīnā

Izlasījis draugu praktizētāju rakstītos daudzos brīnišķīgos stāstus par to, kā Faluņgun dibinātājs un mūsu Skolotājs Li Hundži kungs izplatīja Faluņgun praksi, es biju ļoti aizkustināts. Šie raksti, savukārt, lika manā prāta ataust atmiņām par to, kā Skolotājs izplatīja Fa [1], Faluņgun mācību, Jaņbiaņas apgabalā. Tie bija visskaistākie brīži manā dzīvē, kurus es nekad neaizmirsīšu.

1994. gadā no 20. līdz 28. augustam Skolotājs lasīja lekcijas Jaņbiaņas pilsētas Auditorijā. Lekciju apmeklētāju skaits bija milzīgs, apmēram 3000 cilvēku no aptuveni desmit Ķīnas provincēm. Klausītāju vidū bija arī praktizētāji-veterāni, kas sekoja līdzi Skolotājam no viena lekciju kursa uz otru, kā arī Faluņ Dafa Pētniecības asociācijas darbinieki. Viņi visi bija ļoti draudzīgi un labestīgi.

Es esmu dzimis ģimenē, kurā trijās paaudzēs ir ticējuši budismam. Tādējādi kopš savas bērnības es biju saticis daudzus budistus. Kad man bija desmit gadi, budisma praktizētāji nāca pie mums uz mājām, lai skandētu svētos rakstus. Es dzirdēju viņus runājam par Budu vārdā „Mu Dzi” (nozīmē Li), kas nāks, lai sniegtu glābiņu cilvēkiem. Viņi cerēja, ka visi cilvēki ar likteņa saistību varēs iekāpt Fa kuģī. Toreiz tas atstāja uz mani ļoti dziļu iespaidu.

Es sāku praktizēt Faluņgun 1994. gada jūnijā. Tikai dažu dienu laikā es sajutos daudz enerģiskāks, un mans ķermenis bija kļuvis īpaši viegls. Neilgi pēc tam draugi praktizētāji man pateica, ka 20. augustā Skolotājs ieradīsies Jaņbiaņas apgabalā, lai mācītu Fa. Es nekavējoties pieteicos uz lekcijām. Tika paziņots, ka lekcijas notiks desmit dienas, un semināra maksa būs 43 juaņas. Cjigun semināri, kurus es biju apmeklējis iepriekš, maksāja apmēram 500 juaņas nedēļā. Draugi praktizētāji man pastāstīja, ka šis Skolotājs ir pilnveidojies Budas būtības sasniegšanā, un viņa mērķis ir vadīt cilvēkus sevis pilnveidošanā, nevis pelnīt naudu. Es pie sevis nodomāju, ka šis skolotājs varētu būt augsta līmeņa skolotājs, un tas, ka es ar viņu sastapšos, nav nejaušība.

20. augustā ap 8.00 no rīta es ierados auditorijā un gaidīju Skolotāja atnākšanu. Kad Skolotājs parādījās uz skatuves, viņu sveica ar sajūsmas pilniem aplausiem. Skolotājs ir ļoti slaids. Viņa seja izstaroja gaismu. Viņš izskatījās ļoti jauns, un viņam bija melni, mirdzoši mati. Izskatījās, ka viņš ir tikai kādus divdesmit vai trīsdesmit gadus vecs. Mēs redzējām, kā Skolotājs turēja savu delnu paceltu vertikāli pretī krūtīm. Uznākot uz skatuves, viņš visus sveicināja.

Es ar ilgām skatījos uz Skolotāju, un aiz pārsteiguma man aizrāvās elpa: vai tad viņš nav tas Skolotājs, kuru es biju meklējis tik daudzus gadus? Mu Dzi nozīmē Li! Skolotājs ir īsts Buda. Es biju tik satraukts, ka sāku raudāt. Savā prātā es domāju: Skolotāj, ir noiets tik grūts ceļš, lai Jūs atrastu! Kādēļ Jūs parādāties manā priekšā tik vēlu? Jūs neesat templī, un Jūs parādāties starp cilvēkiem sabiedrībā. Šodien es esmu atradis īstenu Skolotāju! Es biju ļoti priecīgs. Es nekad neaizmirsīšu tos brīžus.

Lekcijas laikā Skolotājs neizmantoja nekādus runas uzmetumus. Uz galda bija tikai ūdens pudele un papīra lapa, nebija nekādu citu materiālu. Es biju paņēmis līdzi piezīmju bloknotu un pildspalvu, un bija sagatavojies pierakstīt. Vieta, kur es sēdēju, atradās ļoti tālu no skatuves, taču šķita, ka Skolotājs zināja, ka es gatavojos pierakstīt, un viņš sacīja: „Nepierakstiet. Jums būs grūti koncentrēties, klausoties lekciju, un jūs nepaspēsiet visu pierakstīt.” (parafrāze) Tad es noliku bloknotu un pildspalvu malā un koncentrēti klausījos Skolotāja lekciju.

Skolotājs sacīja:

„Es domāju, ka tie cilvēki, kas var personīgi klausīties manas lekcijas par Fa un praksi, es teikšu ir patiešām... nākotnē tu varēsi saprast, tu varēsi sajust, ka šis laika periods ir ārkārtīgi vērtīgs.” (Grāmata „Džuaņ Faluņ”, 1. lekcija, neoficiāls tulkojums)

Kad Skolotājs lasīja lekciju, enerģijas lauks bija ārkārtīgi spēcīgs. Es jutos ļoti ērti, un izjutu tukšumu savā prātā. Man pastāvīgi plūda asaras, bet es nezināju kāpēc. Bija augusts, un laiks bija ļoti karsts, taču lekcijas laikā Skolotājs nepieskārās savai ūdens pudelei. Skolotājs bija ļoti aizņemts. Daži praktizētāji sāka sevi vēdināt. Skolotājs sacīja: „Nevēdiniet sevi. Jo vairāk jūs vēdināsiet, jo karstāk jums būs.” (parafrāze) Es noliku vēdekli malā. Pēc mirkļa auditorijā iepūta dzestrs vējiņš, un vairs nebija karsti.

Pēc katras lekcijas Skolotājs mācīja praktizētājiem vingrojumus. Uz skatuves praktizētājs demonstrēja piecus vingrojumu kompleksus, un Skolotājs nokāpa auditorijā, lai izlabotu mūsu kustības. Otrajā dienā es nevarēju noturēties un aizmigu, taču es dzirdēju visu, ko teica Skolotājs. Es biju ļoti noraizējies par šo situāciju. Kad Skolotājs lasīja lekciju, es redzēju Budas, Daosus un Dievus citās dimensijās nometušos ceļos Skolotāja priekšā. Tā darīja visi Budas, Daosi un Dievi citās dimensijas līmeni virs līmenim. Viņi visi bija ļoti cienīgi un svinīgi. Atšķirībā no viņiem, es sēdēju, klausoties lekciju, un aizmigu. Es jutu, ka tā patiešām ir necieņa pret Skolotāju.

Tajā brīdī, kad es par to domāju, Skolotājs sacīja:

„Ir daži cilvēki, kas var aizmigt un pamosties tikai manas lekcijas beigās. Kādēļ tā? Tādēļ, ka viņu smadzenēs ir slimība, kas ir jānoregulē. Cilvēks nespēs izturēt, ja viņa smadzenēs tiks veikta regulācija, tādēļ nepieciešams, lai viņš ieietu anestēzijas stāvoklī, bet viņš to nezina. Tomēr dažiem cilvēkiem dzirdes orgāni ir pilnīgā kārtībā, un lai arī viņi guļ ciešā miegā, taču nepalaiž garām nevienu vārdu un visu dzird. No šī brīža viņi kļūs mundri, un viņiem nenāks miegs, pat ja viņi negulēs divas diennaktis. Tie visi ir dažādi stāvokļi, kurus visus ir jānoregulē. Viss tavs ķermenis ir pilnībā jāattīra.” (Grāmata „Džuaņ Faluņ”, 2. lekcija, neoficiāls tulkojums)

Skolotājs ir tik žēlsirdīgs; viņš vienmēr rūpējas par savu praktizētāju labklājību. Kopš tā brīža es nolēmu sekot Skolotājam. Tā patiešām ir iespēja, kas parādās tikai reizi miljonos gadu.

Pēc desmit nodarbībām mani uzskati par dzīvi bija pilnībā manījušies. Visi jautājumi, kas visu dzīvi manī bija izraisījuši šaubas, bija atrisināti. Es tad sapratu, kā būt par labu cilvēku. Kad Skolotājs atbildēja uz klausītāju jautājumiem, mans prāts bija tukšs, un man nebija nekādu jautājumu. Es sajutu, ka šis Skolotājs ir ļoti svēts, un ka viņš zināja visu. Lekciju kursa beigās Skolotājs izpildīja Dašouiņ (sarežģītu žestu valoda) kompleksu. Viņa Dašouiņ bija brīnumaina. Es pārsteigts skatījos un sapratu, ka Skolotājs ir īsts Buda. Tas bija visskaistākais brīdis manā mūžā.

Pēc nodarbībām praktizētāji pasniedza Skolotājam dāvanas. Skolotājs paziņoja, ka semināra naudas līdzekļu atlikums, kas sastādīja 7 000 dolārus, tiks ziedots Sarkanajam Krustam. Uzreiz pēc lekcijas beigām daži praktizētāji pastāstīja Skolotājam, ka semināra maksa Guandžou ir 100 juaņas. Skolotājs sacīja, ka maksa ir pārāk augsta, un teica, lai pārmaksātā naudas summa tiktu atdota atpakaļ visiem, kas jau ir samaksājuši. Uzreiz pēc tam Skolotājs nekavējoties uzsāka savu ceļojumu uz Guandžou. Skolotājs dienu un nakti pieliek lielas pūles, lai glābtu dzīvās būtnes. Ir patiešām grūti aprakstīt Skolotāja dziļo žēlsirdību un iecietību.

Ir pagājuši divpadsmit gadi. Es vēl aizvien bieži atceros Skolotāja tēlu un viņa smaidu. Skolotāj, es pateicos par Jūsu žēlsirdību. Paldies Jums par Fa, ko Jūs mācāt. Lai arī es vairākas reizes esmu pieļāvis kļūdas sevis pilnveidošanā, Skolotājs un Faluņ Dafa ir manā sirdī, un tā vienmēr ir nelokāma. Visa propaganda, kas nomelno Skolotāju, ir vieni vienīgi meli.

Pateicoties Skolotāja aizsardzībai un žēlsirdībai, es esmu nonācis līdz šai dienai. Es nepievilšu Skolotāja ar labestību sniegto glābiņu un turēšu dārgu šo iespēju, kas parādās tikai reizi miljonos gadu.

Paskaidrojumi:

1. Tulkojumā no ķīniešu valodas - „likums”, „ceļš” vai „metode”