Visa mana laime nāk no Faluņ Dafa

Mani sauc Jio Meiliaņa, un es esmu ļoti vienkārša sieviete. Savas dzīves pirmajā pusē es cīnījos par iztiku un biju spiesta fiziski strādāt. Pēc tam, kad es apprecējos, es ļoti cietu no dažādām slimībām un dzīvoju zem pastāvīga savas ģimenes spiediena. Es jutos kā bezcerīgi staigājošs līķis. Es vēlos dalīties savā pieredzē, kā es pārcietu nebeidzamo postu, līdz es beidzot ieguvu jaunu dzīvi un spožu nākotni, praktizējot Faluņgun; gluži tāpat kā uzspīd pilns mēness, kad aizgājuši tumšie mākoņi.

Mazais lotosa zieds cieš zem nerimstošā vēja

Es piedzimu ļoti nabadzīgā ģimenē, mans tēvs bija apmāts ar azartspēlēm un sievietēm. Viņš nekad nepildīja savus tēva pienākumus, kā rezultātā manai mātei nācās ļoti daudz ciest. Es dzirdēju, ka tad, kad es biju ļoti maza, mans tēvs pārdeva manu vecāko māsu. Mana māte, nespējot to vairs izturēt, izdarīja pašnāvību. Tajā laikā man bija tikai viens gads. Mana krustmāte man pastāstīja, ka nedaudz vēlāk nomira arī mans tēvs. Dienā, kad mana māte izdarīja pašnāvību, viņa teica saviem brāļiem un māsām, lai nekad neļauj tēvam mani atdot prom.

Pirms mans tēvocis iestājās militārajā dienestā, viņš sacīja manam tēvam, lai nepārdod mani citai ģimenei, jo viņš pēc diviem gadiem atgriezīsies un rūpēsies par mani. Mans tēvs, būdams sarūgtināts, nolēma atriebties manam tēvocim, kurš draudēja nogalināt viņu pēc manas mātes nāves, un pārdeva mani par vairāk nekā 1600 juaņām. Tanī laikā es biju tikai sešus gadus veca, un mani pārdeva fermerim, kuram tikko pietika ko ēst. Šādos apstākļos iegūti bērni bija bērni strādnieki. Lai arī es biju tikai mazs bērns, dzīve manā audžu ģimenē bija grūta. Manas audžumātes svainei patika tenkot un izgāzt savas dusmas uz mani. Mana audžumāte nerūpējās par mani, un arī viņa bieži izgāza savas dusmas uz mani. Dažreiz es tiku sista, kamēr darīju darbu. Bieži vien mana miesa bija viscaur zili melna. Mans audžutēvs nerūpējās par mani. Viņš gribēja mani sūtīt skolā, bet es ieguvu tikai pirmās klases izglītību.

Kad man bija astoņpadsmit gadi, man tika sarunātas precības. Pirms notika kāzas, kādu vakaru mans nākamais vīrs atveda uz mājām savu draudzeni un pavadīja ar viņu nakti. Es biju pavisam apmulsusi par to, ko mana nākamā vīra ģimene taisījās darīt ar mani un kur es nokļūšu. Kamēr es svārstījos, uzradās mana vecākā māsa, kura bija apprecējusies, un viņai bija savs neliels uzņēmums. Viņa uzstāja, lai es dodos viņai līdzi.

Lotosa zieds uzplaukst zem dūmiem un putekļiem

Es biju pietiekami vientiesīga, lai atkal būtu par strādnieku savas māsas mājās. Gadu no gada es ļoti smagi strādāju, bet man nekad netika samaksāts. Daudzus gadus vēlāk es vēl joprojām biju bez naudas. Es ieminējos savai māsai, ka gribētu strādāt ciematā, lai nopelnītu nedaudz naudas un dzīvotu neatkarīgi. Taču dažus mēnešus vēlāk mana māsa sacīja, ka blakus esošā veikala īpašniece vēlas, lai es apprecos ar viņas dēlu.

Faktiski, man nebija kur iet, un es gandrīz nepratu lasīt vai saprātīgi sarunāties. Tanī lakā es nezināju, ka mana māsa grib paturēt mani tuvumā dēļ bezmaksas darba, ko es veicu. Patiesībā tā bija viņa, kas gāja sarunāt precības. Viņa pateica veikala īpašniecei, ka es esot ļoti iemīlējusies viņas dēlā. Šī iemesla dēļ, pēc tam, kad es apprecējos, mana vīramāte bieži lādēja mani un apsūdzēja kā “izlaidīgu sievieti''. Kad apprecējos, es ļoti ātri sapratu, ka tas, uz ko sirdī cerēju un kas man bija dārgs, izrādījās tikai ilūzija. Kopš tā laika man bija jāstrādā ne tikai savas māsas labā, bet arī jādara visi mājas darbi savās mājās.

Nedaudzajos laulības gados es vairākas reizes paliku stāvoklī, bet katru reizi viņi veda mani uz klīniku un pārtrauca manu grūtniecību. Es sapratu, ka viņi gribēja, lai strādāju, kamēr vēl biju jauna un spējīga. Taču manam organismam pēc vairākiem abortiem bija nodarīts nopietns kaitējums. Es arī nesaņēmu pienācīgu ēdienu un aprūpi, lai atjaunotu savu veselību. Mana māsa bija diezgan aizvainota, jo es viņai nevarēju palīdzēt tik daudz kā agrāk. Viņai pat skauda, ka man klājas labāk. Viņa bieži tenkoja ar maniem vīra radiem un visu ko izdomāja par mani. Tā rezultātā, mana vīra radi un vīrs mani bieži sita un lādēja. Es ļoti daudz cietu fiziski un emocionāli.

Staigāšana elles vārtu priekšā

Kad man bija vairāk kā trīsdesmit gadi, es atkal paliku stāvoklī. Šoreiz mans vīrs un viņa ģimene piekrita, lai man ir bērns, lai gan mans fiziskais stāvoklis pasliktinājās. Trīs gadu laikā man piedzima divi bērni. Diemžēl mana veselība pasliktinājās nopietnās asiņošanas un dzemdes ruptūras dēļ. Man vairākas reizes izdarīja operāciju, un es biju spiesta diezgan ilgu laiku palikt slimnīcā. Rezultātā es paliku ļoti vāja un nevarēju dzīvot bez ārstniecības līdzekļiem.

Mans bērniņš bija ļoti mazs, tomēr es biju tik slima, ka knapi spēju viņu paņemt rokās, kad viņš raudāja. Mana vienīgā cerība bija, ka varēšu audzināt savus bērnus, jo es uzskatīja, ka man pašai nevar būt nākotnes.

Gaidot, kad paies vētra

Es meklēju garīgu ceļu, bet es biju pārāk iegrimusi ciešanās un nespēju no tām izkļūt. Atskatoties uz visu savu dzīvi, es nezināju neko un dzīvoju kā dzīvnieks. Pēc tam, kad biju pieredzējusi tikai ciešanas, nedrošību un skarbu ģimenes vidi, mans ķermenis un prāts jutās iesprostots, un es diezgan ātri kritu ellē.

Beidzot mani atnāca apraudzīt draugs un pastāstīja par praksi, kuru sauc Faluņgun, un cik tā ir brīnumaina. Sākumā es negribēju neko par to dzirdēt, bet tad viņš sacīja, ka cilvēks var pilnveidot savu sirdi, un mani tas aizkustināja. Es gribēju mācīties, jo manā sirdī bija tik daudz bēdu. Patiesībā es jutu, ka pasaulei nav ko piedāvāt, izņemot ciešanas, un mana sirds bija iegrimusi tumsībā. Es jutu, ka man jāmācās Faluņgun! Ja tas var paplašināt manu redzesloku, pacelt manu morālo stāju un atbrīvot no cietuma, kas ir mana pašas sirds, tad…

Es devos uz deviņu dienu video lekcijām un iemācījos vingrojumus. Tomēr man nebija nemazākā priekšstata par to, ko runāja prakses dibinātājs, Skolotājs Li Hundži. Pat vienkārša valoda man sagādāja problēmas. Es tikai zināju, ka Faluņ Dafa izklausījās diezgan saprātīgi. Tanī laikā mans fiziskais stāvoklis bija tik slikts, ka es staigāju kā piedzēries jūrnieks. Turklāt mana gremošanas sistēma ilgās zāļu lietošanas dēļ bija nopietni sabojāta un nefunkcionēja kā nākas. Kad es staigāju, man nācās izmantot ratiņus, lai noturētu sevi līdzsvarā. Kad es dzirdēju draugus praktizētājus stāstām par to, kā viņi atguvuši savu veselību un viņiem vairs nav vajadzības lietot medikamentus, kopš viņi sākuši praktizēt Faluņgun, es kļuvu vēl apņēmīgāka uzsākt praktizēt.

Es ticēju Dafa, un pēc deviņu dienu lekcijām es pārtraucu lietot savus medikamentus. Sākotnēji manas mājas tuvumā nebija prakses vietas. Par laimi, mēnesi vēlāk praktizētājs netālu izveidoja prakses vietu. Es biju priecīga un zināju, ka man jāceļas 4:00 no rīta, lai izpildītu vingrojumus. Kad es tumsā stūmu savus ratiņus, es domāju, ”Ja man jāmirst, lai tā būtu. Man jāiet un jāvingro.” Sākumā, es pat nevarēju nostāvēt, kad izpildīju rata turēšanas pozīciju, bet es vēl aizvien varēju sajust stipru enerģijas lauku, kad atgriezos mājās.

Pārbaudījumi un nedienas

Neilgi pēc tam, kad sāku praktizēt, vietējais koordinators lūdza man būt par atbildīgo - katru dienu nest vingrojumu mūziku uz nodarbību vietu. Es satraucos, ka mana ģimene varētu to nesaprast. Es vēlāk apjautu, ka es cenšos būt labs cilvēks, un tādēļ godīgi savai vīramātei pastāstīju par to, kā es sāku pilnveidoties Faluņ Dafa. Viņa mani bāra, bet es klusēju un ļāvu viņai turpināt. Kad viņa iesita mani ar koka nūju, es neraudāju un ļāvu viņai sist mani. Kad viņa beidza, es mierīgi viņai teicu: ”Paldies tev, māmiņ.” Viņa bija patiešām dusmīga un vaicāja man, kāpēc es viņai pateicos. Es viņai sirsnīgi atbildēju: ”Ja tu būtu laipna pret mani un es būtu laimīga, tad es būtu palaidusi garām izdevību pilnveidoties.”

Kopš tā laika, vienalga kā mana vīramāte mani bāra, es vienmēr viņai pateicos. Es darīju to pašu ar savu vīru, kad viņš mani sita. Es gāju uz prakses vietu katru dienu. Pāris mēnešus vēlāk es konstatēju, ka varu stāvēt taisni un noiet pa taisnu līniju. Es arī varēju augsti noturēt savu zodu un ātri kustēties. Kopš tā laika es praktizēju regulāri, un arī mans vīrs sāka mainīties. Viņš kļuva spējīgs pieņemt kritiku un laikā gāja uz darbu. Turklāt viņš pārstāja man melot.

Es vēlējos pievienoties Faluņgun mācības studēšanas grupai, bet es nevarēju diez ko saprast, par ko runāja citi praktizētāji. Daži praktizētāji teica, ka pilnveidošanās ir saistīta ar pārbaudījumu izturēšanu. Tad es brīnījos, ko nozīmē ”izturēt pārbaudījumus”. Citi praktizētāji man teica: ”Tas ir tev pašai jāizprot, un tev jāizmanto šī iespēja, lai atbrīvotos no savām pieķeršanām.” Es pie sevis brīnījos: ”Kas ir izpratne un kas ir pieķeršanās?” Kad es dalījos pieredzē, visi smējās par to, ko teicu, jo es nespēju izmantot pareizos vārdus, lai izteiktos. Ilgu laiku mani draugi praktizētāji mani laipni izlaboja. Faluņgun mācības, Fa [1], studēšana un dalīšanās pieredzē bija vienīgais ceļš, kā es varēju iegūt zināšanas. Es no visas sirds vēlos pateikties tiem praktizētājiem, kuri man palīdzēja.

Dievišķā grāmata iedvesmo manu gudrību

Nepietiekamās izglītības dēļ man bija ļoti grūti lasīt ķīniešu rakstu zīmes. Likās, ka tur ir tikai melns uz balta rakstīta vesela virkne vārdu, un es nespēju tos atšķirt. Kaut arī lēni, es sekoju citiem Fa lasīšanā. Katru reizi es iemācījos dažus vārdus un sāku saprast dažus Fa principus. Es lasīju, kad vien man bija laiks. Pēc gada es varēju izlasīt visu grāmatu „Džuaņ Faluņ” un arī saprast vārdu nozīmi. Man pat sapņos nevarēja rādīties, ka savā vecumā vēl varēšu lasīt, bet es to varu, jo es praktizēju Faluņgun.

„Džuaņ Faluņ” ir vienīgā grāmata manā mūžā, kuru es esmu izlasījusi no sākuma līdz beigām. Citi praktizētāji to var izlasīt 24 stundās, bet man tas aizņēma veselu gadu. Viena gada laikā es atguvu savu veselību, un es esmu emocionāli atbrīvojusies no sava vecā es. Kad mana vīramāte pacēla savu koka nūju, lai man sistu, viņa pēkšņi mainīja savas domas. Reiz, kad es taisījos iet laukā izplatīt Fa, viņa laipni man vaicāja: ”Ir tik karsti. Vai tu esi pārliecināta, ka tomēr gribi iet?” Es biju ļoti pateicīga par viņas rūpēm un teicu: ”Mācīties Dafa nav grūti, grūtāk ir cilvēkiem, kuri nav ieguvuši Fa.” Kad mans vīrs atvēra muti, lai sāktu kliegt uz mani, viņš arī pēkšņi mainīja savas domas. Tas notika tādēļ, ka, praktizējot Faluņgun, es mainījos, līdz ar to mainījās mana ģimene un arī pasaule, kurā es dzīvoju. Dzīves prieki un brīnumi, kas bija mani pametuši uz tik ilgu laiku, lēnām atgriezās pie manis. Mana pateicība Skolotājam un Dafa nav aprakstāma.

Mazais praktizētājs aizkustina visu ģimeni

Mana vīra ģimenei bija tendenciozs uzskats par zēniem, un tādēļ viņi izlutināja manu dēlu. Man nebija gandrīz nekāda teikšana, kad runa bija par mana dēla audzināšanu. Es tikai varēju būt klāt un vērot. Turpretī pret manu meitu izturējās vienaldzīgi. Divu gadu vecumā viņa sāka kopā ar mani ziemas mēnešos iet uz prakses vietu. Kad viņa kļuva vecāka, viņa sāka citēt dažus dzejoļus no Skolotāja dzejoļu krājuma „Hun Jiņ” un iemācījās izpildīt sēdošo meditācijas vingrojumu. Brīnumaini kārtā mana meita bija ļoti godbijīga pret saviem vecvecākiem. Kad vien bija kāds labs ēdiens, viņa vispirms to deva saviem vecvecākiem, un tikai tad, kad viņi atteicās, ēda pati. Viņa nepārtraukti tā izturējās, un viņas rīcība galu galā aizkustināja ne tikai tēvu, bet arī viņas vecvecākus.

Mans vīrs un vīramāte sākotnēji teica bērniem, lai tie nekad neklausa savu māti. Tomēr redzot, cik dažādi bērni uzvedas savā ikdienas dzīvē, viņi visi piekrita, ka ”Faluņ Dafa ir labs!”

Mana pilnveidošanās ceļa sakārtojums

Kad es sāku praktizēt, es sapratu zaudējuma un ieguvuma principu, bet nebiju pilnībā pārliecināta par konfliktiem, kas notika ap mani. Šī iemesla dēļ dažu pēdējo gadu laikā es bieži klupu un kritu. Tad es domāju par Skolotāja vārdiem:

”Lai ar ko jūs saskartos pilnveidošanās gaitā - vai labu, vai sliktu - viss ir labi, jo tas notiek tikai tāpēc, ka jūs pilnveidojies.” („Fa konferencei Čikāgā”, neoficiāls tulkojums)

Es lēnām sāku atbrīvoties no sava aizvainojuma par netaisnību, pārestībām un ciešanām savā sirdī. Patiesībā, tas ir Dafa, kas palīdz man pārvarēt visas manas pagātnes ciešanas.

Papildus sevis pilnveidošanai es arī vēlējos piedalīties pasākumos un izplatīt Fa. Es palīdzēju jaunajiem praktizētājiem prakses vietā un izplatīju skrejlapas. Taču citās aktivitātēs mana iesaistīšanās ir bijusi samērā ierobežota manu nepietiekamo sarunas prasmju dēļ. Kad es redzēju, kā Ķīnas komunistiskā partija ceļ neslavu Faluņ Dafa un vajā nevainīgus praktizētājus, mana sirds briesmīgi sāpēja. Es ļoti vēlējos ar interneta palīdzību izskaidrot patiesību un pateikt viņiem: ”Es esmu īsts pierādījums tam, ka Faluņ Dafa patiešām ir labs!”

Lai arī cik savādi tas nebūtu, bet kādu dienu mans vīrs mājās atnesa datoru. Taču viņš neļāva man tam pieskarties - viņš uz mani kliedza, ja es to darīju. Dators bija paredzēts mūsu dēlam, lai viņš varētu spēlēt spēles un sērfot internetā. Es domāju, ka mans vīrs gribēja, lai mūsu dēls būtu tāds, kā viņa klasesbiedri. Mūsu dēls ātri pieķērās datoram, viņš arī iemācījās melot un kāvās ar citiem bērniem skolā. Es teicu savam vīram, ka, ja viņš vēlas, lai mūsu dēls būtu labs bērns, viņam jāved mūsu dēlu uz kādu no Faluņgun pasākumiem vai uz Minhui skolu.

Viens ģimenes loceklis pilnveidojas, visa ģimene gūst labumu

Varbūt tāpēc, ka bija piemērots brīdis, vai arī tādēļ, ka mana meita un es ilgu laiku bijām labi izturējušās, mans vīrs ticēja tam, ko es teicu. Visa mana ģimene, ieskaitot manu vīru, dēlu un meitu, piedalījās katrā pasākumā, kuru rīkoja Minhui skola (izglītības programma, kas koncentrējas uz Faluņ Dafa mācību un kuru vada praktizētāji). Mēs redzējām, kā mūsu dēls nedēļu no nedēļas mainījās uz labo pusi, un viņš pārstāja darīt pāri saviem klasesbiedriem. Rezultātā mans vīrs sāka mācīties Fa un vingrot kopā ar mums. Mana vīramāte arī palika iejūtīgāka. Ja man nepietiek laika, mans vīrs brīvprātīgi pavada bērnus uz Minhui skolu.

Šobrīd man ir ļauts lietot datoru. Esmu iemācījusies ar interneta palīdzību skaidrot patiesību dziļi saindētajiem cilvēkiem Ķīnā. Tagad man ir pastāvīgs darbs, harmoniska ģimenes vide, mana ir laba veselība un burvīgi bērni. Pirms tam tas bija tikai nepiepildīts sapnis! Es zinu, ka, ja nebūtu Faluņgun, tad es dotos nāvē vienīgi ar nožēlu sirdī. Pēc tam, kad es atguvu veselību un ietaupīju naudu, kura vairs nebija jātērē par zālēm, konflikti ģimenē izkliedējās.

Es lūkojos savā pagātnē ar pateicību sirdī. Manis pārciestās grūtības pagātnē kļuva par spēcīgu motivāciju. Skolotājs ir sacījis, ka, ja viens ģimenes loceklis pilnveidojas, visa ģimene gūst labumu. Es ceru, ka visi mani ģimenes locekļi praktizēs Faluņgun un saņems Fa. Es novēlu, lai visi iepriekšnolemtie cilvēki šajā pasaulē lolotu šo iespēju un lai Kontinentālā Ķīna nodrošinātu mierīgu vidi, kur cilvēkiem brīvi praktizēt.

Faluņgun ir devis man otru dzīvi. Bez tā es nebūtu nodzīvojusi līdz šim brīdim. Es ceru, ka pēc mana patiesā dzīvesstāsta izlasīšanas, arī citi turēs dārgu Faluņgun tāpat, kā to daru es.

Paskaidrojumi:

1. Tulkojumā no ķīniešu valodas - „likums”, „ceļš” vai „metode”