Ķīnas universitātes absolventa pilnveidošanās pieredze

Es esmu universitātes absolvents no Ķīnas pilsētas Naņdzjinas. Es esmu priecīgs un pateicīgs, ka pagājušajā vasarā kļuvu par Faluņ Dafa praktizētāju. Šeit es vēlētos dalīties savā pieredzē.

Kad es studēju pēdējā kursā, es nesapratu, kāpēc mums jāiesniedz ”atskaites par domām” Ķīnas komunistiskajai partijai (ĶKP). Katram/katrai jābūt pašām savām neatkarīgām un brīvām domām – tās ir tiesības, ko debesis ir devušas cilvēkiem. Kāpēc mums būtu jāziņo par savām domām kādai organizācijai? Es, protams, saprotu, kāpēc studenti iestājas ĶKP. Viņi iestājas tajā nevis savas ticības dēļ, bet tikai dēļ savas nākotnes interesēm. Tajās reizēs es jutu, ka cilvēku sirdis ir patiešām samaitātas. Tikai vēlāk es sapratu, ka partija izmanto cilvēku savtīgās intereses, lai ar viltu panāktu viņu iestāšanos partijā.

Tā kā mani bija maldinājusi ĶKP visaptverošā propaganda, man bija slikts priekšstats par Faluņ Dafa. Taču tolaik es vēlējos uzzināt, kādēļ tik daudz cilvēku tam tic un kādēļ tik daudzi no viņiem ir profesori un augsti izglītoti cilvēki, zinoši cilvēki. Vai viņi bija tumsonīgi? Vai tiešām viņiem visiem trūka veselā saprāta? Vēlāk es izlasīju praktizētāju rakstus no ”Sarkanās dinastijas melu pierakstiem”, un pēc tam man radās vēlēšanās izlasīt īstās Faluņgun grāmatas.

Es lasīju visas Faluņ Dafa Skolotāja sarakstītās grāmatas un rakstus. Es skaidri atceros, ka tad, kad es pirmo reizi lasīju ”Džuaņ Faluņ”, mana sirds man teica, ka katrs teikums tajā māca cilvēkiem Labestību. Kādēļ partija fabricē melus, lai maldinātu cilvēkus?

Vēlāk es vairākkārt lasīju ”Džuaņ Faluņ” un prakses dibinātāja, Skolotāja Li Hundži, daudzajās Faluņgun konferencēs lasītās lekcijas. Tās atstāja milzīgu iespaidu uz manu širdi. Es dziļi izpratu, ka tas ir tas, ko esmu meklējis visu savu dzīvi! Šajā laika posmā, kad es izpildīju vingrojumus, es patiešām varēju kaut kosajust. Es jutu, kā starp manām rokām griežās Faluņ. Kad es patiesi to visu biju piedzīvojis, es biju pārsteigts un aptvēru: ”Dievi patiešām eksistē!” Dažreiz mūsdienu cilvēki ir pārāk augstprātīgi, bet viņi patiesībā ir ļoti mazsvarīgi.

Pēc tam mani ateistiskie uzskati pilnībā izmainījās. Es ar labvēlību izturējos pret visiem cilvēkiem un visām lietām. Es sekoju šim ceļvedim it visā. Es pakāpeniski radu mieru un laimi savā sirdī. Es jūtu, ka es pakāpeniski atbrīvojos no personīgās pieķeršanās saitēm. Šis Likums ir visvarens! Lasot grāmatas, es esmu spējīgs atturēties no savtīgām vēlmēm. Budas Likums patiesi ir tik varens!

Kad es pirmo reizi lasīju grāmatas, es uzskatīju, ka tajās izklāstītās idejas bija ļoti jaunas un neparastas. Tajā laikā es jutu, ka Skolotājs ir apskaidrots cilvēks, kam piemīt ārkārtēja gudrība. Viņa domas nebija tādas, ko parasts cilvēks varētu iedomāties. Kad es lasīju vairāk, es atklāju, ka mans prāts ir paplašinājies. Es nespēju aprakstīt šīs sajūtas. Vēlāk, turpinot lasīt, savā domāšanā es pakāpeniski progresēju no domas, ka idejas ir jaunas, līdz izpratnei par to, kas ir Skolotājs un ko Viņš ir nācis darīt. Reizēm, kad es lasu, es esmu aizkustināts līdz asarām.

Es neesmu uzcītīgs skolnieks. Es nepietiekami daudz praktizēju un vienmēr baidos no grūtībām. Es baidos no sāpēm, kad jākrusto kājas, un es tiecos pēc miera un komforta. Es zinu, ka tas ir tāpēc, ka es nepietiekami uzcītīgi studēju Faluņgun mācību; es arī neveltu pienācīgu uzmanību trīs lietām. Es esmu bijis nedaudz slinks.

Es esmu ļoti laimīgs, ka šajā dzīvē man ir iespēja dzirdēt Visuma Faluņ Dafa. Es jūtu, ka tā ir reta iespēja. Es ceru, ka varēšu pilnveidoties uzcītīgi un atgriezties mājās kopā ar Skolotāju!