Dalos savā nelielā izpratnē ar praktizētājiem, kuri nezina, kā palūkoties sevī

Faktiski man īsti nav dziļas izpratnes par to, kā paskatīties sevī. Kad vien es sastopos ar konfliktiem un nevaru izturēt kādas grūtības, es kļūstu nemierīgs. Es skatījos sevī, bet nevarēju atrast pamata pieķeršanos. Es sev sacīju: ”Aizmirsti par to. Es mēģināšu darīt labi, sekojot Faluņgun mācībai.” Tādējādi es nevarēju patiesi atbrīvoties no tā, kam biju pieķēries.

Kad es stāstīju praktizētājiem, ka es nezinu, kā palūkoties sevī, daži no viņiem arī minēja, ka viņiem ir tāda pati problēma. Tā kā Likuma Izlabošana ir tās pēdējā stadijā, Skolotājs cer dot katram praktizētājam vislabāko iespēju izpildīt savus pienākumus. Skolotājs sacīja:

”Ja tu vēlies atgriezties tur, no kurienes esi nācis, tev noteikti jābūt šiem diviem faktoriem: viens ir ciešanas, otrs ir izpratne.” (”Lekcija Sidnejā,” 1996. gads, neoficiāls tulkojums.)

Skolotājs arī sacīja:

”Pilnveidojaties, mani skolnieki, līdz vairs nebūs nevienas nepilnības.” (No dzejoļu krājuma „Hun Jiņ”, neoficiāls tulkojums)

Tomēr es nezināju, kā atrast savas pieķeršanās. Citiem vārdiem sakot, es nezināju, kā studēt vai izprast Faluņgun mācību, Likumu. Es jutos nomākts, jo nevarēju atrast pieķeršanos un tādējādi nespēju atbrīvoties no tās. Manā sfērā vēl aizvien ir slikti elementi un sliktas domas.

Iepriekšējā naktī es lasīju ”Džuaņ Faluņ” 4. lekciju, Skolotājs sacīja:

”Visā pilnveidošanās procesa gaitā mums ir jāzaudē visas tās pieķeršanās un dažādās vēlmes, kas ir laicīgiem cilvēkiem.”

Šodien es pēkšņi izpratu, ka tad, kad es sastopos ar problēmām, ja mana sirds ir satraukta, man ir jāpārbauda sava domāšana saskaņā ar Likumu. Ja tā ir cilvēka sirds, tad kāda veida pieķeršanās tā ir? Man nekavējoties sev jāatgādina: ”Pieķeršanās ir atmaskota. Tas neesmu es, un man tā ir jālikvidē un jāatbrīvojas no tās.”

Skolotājs sacīja:

”Likstas tiek sagatavotas, lai norūdītu tavu cilvēka sirdi un atbrīvotu tevi no dažādām pieķeršanām.” (Grāmata „Džuaņ Faluņ”, 4 lekcija, neoficiāls tulkojums)

Mana izpratne ir tāda, ka Skolotājs redz mūsu sliktās domas un pieķeršanās un izmanto visus iespējamos veidus, lai liktu mums tās saprast. Tomēr, tā vietā, lai paskatītos sevī, mēs patiesībā skatāmies uz āru, uz citu pieķēršanām. Rezulātā, ar spēcīgu cilvēcisku pieķeršanos mēs nevaram atbrīvoties no sliktajiem elementiem un sliktajām domām, un mūsu līmeņi un izpratne nevar uzlaboties.

Agrāk es īsti nesapratu Skolotāja vārdus: ”Vienā piegājienā četri ieguvumi,” un ”Tev no visas sirds viņam patiešām jāpateicas.” (Grāmata „Džuaņ Faluņ”, 4 lekcija, neoficiāls tulkojums) Kad es sapratu, kā palūkoties sevī, mana izpratne par šo mācību kļuva dziļāka. Kā gan bez likstām mēs varētu pilnveidot savu raksturu? Agrāk, kad vien es sastapos ar konfliktiem, man neizdevās izrakt savas cilvēciskās pieķeršanās. Tagad man ir dziļāka izpratne par Likumu. Es arī no visas sirds vēlos pateikties tiem cilvēkiem, kuriem bija konflikti ar mani.

Skolotājs apskaidroja mani, kā palūkoties sevī. Es patiesi esmu pateicīgs Skolotājam par Viņa labestīgo glābšanu. Es ceru, ka praktizētāji varēs paskatīties sevī un likvidēt visas cilvēciskās pieķeršanās. Tad, beidzot, mēs varēsim kļūt prasībām atbilstoši Likuma Izlabošanas perioda praktizētāji, sasniegt pilnību un sekot Skolotājam līdzi uz mājām.