Tīrā bērnu pasaule

Jauna semestra sākums – tie ir jauni mācību priekšmeti un jauni pulciņi, viss jauns. Tikai viens nekad nemainās: sirds, kura vienmēr grib atgriezties mājās, uz Minhuei pulciņu, kur mēs bijām kā viena ģimene. Minhuei pulciņā mēs mācījāmies un izpildījām Faluņgun vingrojumus, lasījām un skaitījām no galvas „Luņ Jui” (Par Budas Likumu) un Skolotāja Li dzejoļu krājumu „Hun Jiņ”, stāstījām stāstus un skatījāmies filmas. Šīs filmas mācīja mums, kā būt labiem cilvēkiem, kā celt savu apziņas līmeni un pastāvīgi atcerēties par „Īstenību, Labestību, Pacietību”.

Mēs visi sveicam Skolotāju Jaunajā 2007. gadā

Tālāk seko dažu mūsu apbrīnojamo eņģeļu pieredzes. Viņi vēlas visiem pateikt: „Pilnveidoties pēc Faluņ Dafa mācības – tas ir tik brīnišķīgi.”

Džen Cjaņtins: Kad mēs sākām mācīties trešajā klasē, skolā tika izveidots jauns projekts - „pulciņi”. Es iestājos Minhuei pulciņā. Pirmo reizi ieejot klasē, es ļoti uztraucos. Sirds man strauji sitās. Šajā grupā skolotāji mums stāstīja daudzus stāstus. Daži bija ļoti smieklīgi. Daži bija tik aizkustinoši, ka biju gatavs raudāt. Skolotāji iemācīja mums lasīt „Luņ Jui” un dzejoļus no dzejoļu krājuma „Hun Jiņ”. Mēs gatavojām grāmatzīmes, zīmējām attēlus un locījām papīra lotosus un dzērves. Turklāt man radās daudz draugu. Tie ir Tinheņs, Guaņcjuaņs, Juidze, Juisjans, Binčeņs, Biņdzjuņs un citi. Mūsu skolotāja pret mums izturas ar labestību, viņa ir tik pat laba un jauka, kā mūsu vecāki. Šeit es uzzināju par ļoti daudz ko. Mēs esam ļoti laimīgi! Mēs arī vingrojām. Es turpinu izpildīt vingrojumus. Manā ķermenī radās siltums, un es nesaaukstējos.

Lasām „Hun Jiņ”	Skaitām „Hun Jiņ” no galvas

Huan Sjaņžuis: Katru reizi pirms nodarbību sākuma, skolotāja stāstīja mums stāstus. Pēc tam mēs vingrojām, skatījāmies filmas un locījām papīra dzērves. Sākumā mēs skatījāmies filmas. Mēs noskatījāmies „Brīvi un bez steigas” un dažas īsfilmas. „Māla cilvēciņš”, „Meditācija” - šīs īsfilmu dziesmas man patīk vislabāk. Tās ir brīnišķīgas dziesmas. Man ļoti patīk izpildīt vingrojumus. Man patīk izpildīt visus vingrojumus, no pirmā līdz piektajam. Tajās dienās, kad es vingroju, es neslimoju. Esmu ļoti priecīgs.

Čeņ Menci: Ja jūs paskatīsieties manā liecībā, tad redzēsiet, ka esmu pārcelts uz Minhuei pulciņu. Līdz tam es gāju tēlotājmākslas un lietišķās mākslas pulciņā. Es tur slikti uzvedos, tādēļ skolotāja uz mani dusmojās. Viņa man uzkliedza: „Ej uz citu pulciņu!” Kad nākamajā ceturtdienā pienāca laiks iet uz nodarbībām, es nodomāju: „Nu nē! Es vairs nevaru iet uz lietišķās un tēlotājmākslas pulciņu.” Mūsu klases audzinātājs aizveda mani uz Minhuei pulciņu. Tā es sāku apmeklēt jaunās nodarbības. Sākumā es nedaudz kautrējos. Taču drīz vien pēc pirmās nodarbības tas pārgāja. Otrās nodarbības laikā es pieradu pie jaunās vides. Es sajutu, ka apkārtējie ir ļoti labvēlīgi pret mani. Atceros, kad mēs izpildījām pirmo vingrojumu kompleksu, Juisjans pienāca klāt, lai iemācītu mani pareizi izpildīt šo vingrojumu. Kad pārnāku mājās, es cenšos iemācīties no galvas „Luņ Jui ” un dzejoļus no krājuma „Hun Jiņ”. Es izpildu arī vingrojumus. Tagad es cenšos panākt pārējos.

Liņ Juičens: Kopš agras bērnības es biju ļoti kautrīgs. Taču, kopš esmu sācis nākt uz Minhuei pulciņu, esmu vienmēr jautrs. Tas ir tādēļ, ka esmu iemācījies, kā izpildīt piecus vingrojumu kompleksus. Šeit mēs arī dziedam, dejojam un skatāmies filmas.

Džou Binčeņs: Minhuei pulciņā ir ļoti labi skolotāji. Viņi vienmēr rāda mums filmas un stāsta dažādus stāstus. Tādēļ man patīk šis pulciņš. Es vienmēr nevaru sagaidīt, kad pienāks ceturtdiena.

„Dzin - dzin - dzin!” Sākas nodarbības. Kad dzirdu zvanu, es skrienu uz klasi. Kad visi ir sanākuši, skolotāja sāk stāstīt mums stāstus. Visi stāsti māca mūs, kā darīt labu un nedarīt sliktu. Šie stāsti ir ļoti labi. Visi bērni grib ļoti uzmanīgi klausīties.

Pēc tam mēs kopā ar skolotāju vingrojam. Viņa mums māca, kā izpildīt visus piecus vingrojumu kompleksus. Skolotāja palūdza mani parādīt citiem, kā tos izpilda. Pēc vingrojumiem mēs lasām „Luņ Jui” un ”Hun Jiņ” un pēc tam skatāmies filmas. Lūk, kāpēc man patīk šurp nākt!

Izpildām meditāciju	Izpildām otro vingrojumu kompleksu „Faluņ stājas pozīcija”

Se Siņhans: Sākumā es gribēju iet dabas pētniecības pulciņā, taču tur jau bija nokomplektēta grupa. Es varēju iet tikai Minhuei pulciņā.

Pēc dažām nodarbībām, kuras es pavadīju šajā pulciņā, mēs sākām skatīties filmas, izpildīt vingrojumus un gatavot papīra lotosus. Kad skolotāja stāsta mums stāstus, mums ir uzmanīgi jāklausās, un mēs nedrīkstam tajā laikā neko dzert. No vingrojumiem efekts rodas tad, kad tos izpildām koncentrējoties. Kad skatāmies filmas, mēs nedrīkstam trokšņot. Dažreiz, kad filmā ir kaut kas smieklīgs, visi smejas. Vislabākais ir izpildīt vingrojumus. Man gribētos iet uz Minhuei pulciņu katru dienu, taču nodarbības notiek tikai ceturtdienās! Cik žēl. Man ļoti patīk Minhuei pulciņā.

Dzou Biņdzjuņa: Trešajā klasē mums skolā parādījās dažādi pulciņi. Šīs nodarbības notika ceturtdienās, pirmās un otrās stundas laikā. Mani gaida Minhuei pulciņš! Tas ir viens no labākajiem skolas pulciņiem. Šeit mums ir daudz nodarbību. Piemēram, Faluņgun prakse, bez tam mēs vēl lokām lotosus un skatāmies filmas. Viss, ar ko mēs nodarbojamies, ir ļoti interesanti.

Sākumā parunāsim par Faluņgun! Tā ir Budas sistēmas pilnveidošanās sistēma, kuru radījis Skolotājs Li Hundži kontinentālajā Ķīnā. Šī pilnveidošanās metode māca mūs pilnveidoties pa galveno ceļu. Tā ietver sevī piecus vingrojumu kompleksus un vairākas grāmatas, piemēram, „Hun Jiņ”, „Huņ Jiņ II”, „Džuaņ Faluņ” un citas. Mēs mākam izgatavot papīra lotosus. Lūk, ko mēs darījām 4. janvārī. Mēs salocījām pilnībā pirmo kārtu, tad līdz pusei salocījām otro kārtu, visbeidzot mēs nedaudz ielocījām (uz otru pusi) trešo kārtu. Iznāca papīra lotoss.

Man šķiet, ka šis ir ļoti labs pulciņš! Šeit mums ir dažādas nodarbības. Es arī turpmāk iešu Minhuei pulciņā. Tā es varu būt vesela.

Hun Juisjaņs: Atceros, kad mūsu skolā tikko sākās semestris, skolotājs Džao aizveda mūs pie Minhuei pulciņa skolotājas. Tā mēs iepazināmies ar skolotāju. Vēlāk mēs atnācām uz šo pulciņu. Pirmajās nodarbībās skolotāja vaicāja: „Kurš vēlās būt klases vecākais?” Daudzi, to skaitā arī es, pacēla roku. Skolotāja izvēlējās mani. Es biju ļoti priecīgs.

Mēs ar māsu apmācām citus klases skolniekus, kā izpildīt vingrojumus. Mēs palīdzam izlabot viņu kustības un dodam viņiem materiālus. Šos darbus jādara visiem mazajiem praktizētājiem.

Hun Juidze: Savā pilnveidošanās ceļā es saskāros ar dažām grūtībām, taču es tās pārvarēju. Piemēram, pagājušo ceturtdien man bija pārbaudījums. Tā kā es biju saaukstējusies, un man bija iesnas, es neko negribēju darīt. Taču dienā šie simptomi izzuda, tāpēc es izpildīju atlikušos mājas darbus un palūdzu tēti, lai viņš aizved mani uz skolu.

Nākamajā dienā tētis mūs aizveda uz skolu ar motociklu. Es biju priecīga un sacīju viņam: „Atā tēti! Laimīgu jauno gadu!” Kad es jau biju pie klases durvīm, viens zēns man labvēlīgi pajautāja: „Tagad tu jūties labāk?” Es atbildēju: „Paldies par tavu labestību, tagad jūtos daudz labāk.” Man šķiet, ka šis zēns ir ļoti labs un krietns. Man ir ko pamācīties no viņa. Viņš tiešām ir labs skolnieks.

Zīmējam segmentus	Atklātņu izstāde

Huans Guaņcjaņs: Kad pirmo reizi atnācu uz šo klasi, es nedaudz baidījos, jo nezināju, vai šī skolotāja ir laba, vai nē. Es uztraucos par to, ka skolotāja liks ievērot klusumu, un es nezināju, kāda būs mūsu skolotāja.

Kad atnācu uz pulciņu, es atklāju, ka skolotāja ir labs cilvēks. Man šķiet, ka es viņu nesapratu. Skolotāja lūdza dažiem skolniekiem parādīt mums vingrojumus un izstāstīja mums, kādi noteikumi ir jāievēro nodarbību laikā. Pēc tam skolotāja izstāstīja mums dažus stāstus. Tie visi bija par to, kā kļūt par labu cilvēku. Skolotāja runāja ar mums par to, kādus labus darbus mēs šodien esam paveikuši. Viņa teica, ka mēs izpaužam žēlsirdību, kad palīdzam citiem. Mēs pildījām mājasdarbu, kurš ietvēra sevī to, ka mēs sekojam principam „Īstenība”, un ja kāds mums sit, mums tas ir jāiztur, tas nozīmē, ka mēs ievērojam (principu) „Pacietība”. Viss ko mēs tur mācījāmies bija vērsts uz to, lai palīdzētu cilvēkiem. Vēlāk skolotāja lūdza mūs lasīt „Hun Jiņ” un „Luņ Jui”. Mans raksturs ļoti uzlabojās pēc dažām šeit pavadītajām nodarbībām. Agrāk man bija slikts raksturs, taču kopš es nāku uz šejieni, es zinu, ka cilvēkiem ir jābūt pacietīgiem, nedrīkst cīnīties viens ar otru.

Man šķiet, ka nākt uz šo pulciņu priekš manis ir liela laime, tādēļ man ir uzmanīgi jāklausās tas, ko man stāsta. Tad man būs laba liecība, un tas ir tik labi priekš mums. Turklāt mēs vēl mākam izgatavot papīra dzērves un lotosus. Šeit dara daudz dažādas lietas. Mēs arī mācāmies izpildīt vingrojumus un būt par labiem cilvēkiem. Man šeit ļoti patīk.

Dziedam un dejojam	Lokām papīra dzērves un iedomājamies vēlēšanos

Ļian Tindžeņs: Kad pirmo reizi atnācu uz Minhuei pulciņu, es tur nevienu nepazinu, taču man paveicās - Cjaņtins iepazīstināja mani ar Juisjanu un Juidze. Es biju ļoti priecīgs. Esmu daudz ko ieguvis, pateicoties Minhuei pulciņam. Piemēram, es uzzināju, kā kļūt par labu cilvēku un palīdzēt citiem; ja par tevi smejas, tev jābūt pacietīgam; mums jābūt godīgiem un nedrīkst melot. Mēs skatāmies arī filmas. Dažreiz mēs gatavojam papīra dzērves, lotosus un grāmatzīmes ar laba vēlējumiem. Mēs arī dziedam un dejojam. Visvairāk man patīk locīt papīra lotosus. Lotosa zieds iznāk pēc vairākkārtīgas locīšanas. Tas ir viegli, un ziedi ir tik skaisti.

Kopš mēs atnācām uz Minhuei pulciņu, mēs ne tikai esam daudz ko ieguvuši, bet arī mūsu apziņa ir nobriedusi. Tas ir tik labi!

Raksts krievu valodā pieejams: http://ru.clearharmony.net/articles/200704/4318.html
Raksts ķīniešu valodā pieejams: http://minghui.ca/mh/articles/2007/1/25/147515.html