Praktizētāju forums

Pieredzes apmaiņas konferenču raksti | Pieredzes apmaiņa | Izpratne un uzskati | Jaunie praktizētāji

  • Izpratne par cilvēciskajiem priekšstatiem

    Manā darba vietā bija kāda praktizētāja, kura pirms Faluņgun vajāšanu sākuma ļoti uzcītīgi mācījās Likumu un izpildīja vingrinājumus. Kādu dienu viņa man sacīja, ka, iespējams, viņa ir „vidusmēra cilvēks”, par kuru runāja Skolotājs. Es biju pārsteigts un viņai sacīju: „Tu neesi „vidusmēra cilvēks”, un tu nevari tā domāt.” Drīz pēc tam sākās vajāšanas. Dēļ bailēm (viņas ģimene bija cēlusies no kapitālistiem un Kultūras revolūcijas laikā tika kritizēta) un citu pieķeršanos dēļ viņa pārtrauca praktizēt un nomira no slimības. Tajā laikā es domāju: „Vai viņa būtu nomirusi, ja uzskatītu sevi par „gudru cilvēku”, nevis par „vidusmēra cilvēku”? Nē, absolūti ne!”
  • Labestība var izmainīt cilvēka sirdi

    Pēc tam, kad es tiku nelikumīgi ieslodzīta ļaunās ĶKP cietumā, tur bija kāda vairāk nekā 60 gadus veca kundze, kura no paša sākuma, saskaroties ar Dafa praktizētājiem, bija pret mums. Draugi praktizētāji ar labestību skaidroja viņai patiesību par vajāšanām, taču viņa turpināja radīt traucējumus un būt pret. Es atcerējos Skolotāja vārdus: „Saskaroties ar problēmu, meklējiet sevī, neesiet laicīgā cilvēka sirds vadīti.” Es turpināju ar labestību izturēties pret viņu un mēģināju izdomāt veidu, kā izskaidrot viņai patiesību.
  • Gados jauna Dafa praktizētāja pilnveidošanās process

    Es esmu jauns Faluņ Dafa praktizētājs, man ir 15 gadu. Katru nedēļu es apmeklēju Minhui skolu, kas paredzēta jaunajiem praktizētājiem. Es sāku praktizēt Faluņgun 2004. gadā, kad mana mamma paņēma sev līdzi uz Faluņgun deviņu dienu videolekciju kursu manu vecmāmiņu, manu māsu un mani. Nākošās dienas rītā man un manai māsai sākās drudzis. Mana māte teica, ka patiesībā tā nav slimība un ka Skolotājs attīra mūsu ķermeņus. Mamma man pajautāja: „Kā jaunam Dafa skolniekam, vai tev tas nav jāpārcieš?” Protams, nākošajā rītā ar mani viss bija kārtībā, kas izbrīnīja manu vecmāmiņu. Tas tiešām bija brīnumaini!
  • Manas pieķeršanās, nevis ārējie apstākļi, padarīja mani aizkaitinātu un īgnu

    Vakar vakarā man bija īsa telefonsaruna ar kādu praktizētāju. Nākamajā telefonsarunā viņš sacīja: „Tava balss mūsu iepriekšējās sarunas laikā izklausījās ļoti nepacietīga.” Pēc tam, kad noliku telefona klausuli, es atcerējos, ka šajā rītā es bargi rāju savus bērnus par kādu viņu izdarīto kļūdu. Tobrīd es domāju, ka biju ļoti sarūgtināta un aizkaitināta. Es pie sevis nodomāju: „Man parasti katru dienu ir tik daudz lietu, par kurām raizēties. Kāpēc šodien mans sjiņsjin ir tik slikts?” Kad es nomierinājos un ieskatījos sevī, es patiešām atradu vairākas pieķeršanās.
  • Laime, kas nav nopērkama ne par kādu naudu

    Manas mocības ilga 20 gadus līdz pat 1998. gada 4. novembrim, kad man palaimējās iepazīties ar Faluņ Dafa. Es studēju Likumu [Faluņ Dafa mācību] un rīkojos saskaņā ar Īstenības-Labestības-Pacietības principiem. Aptuveni pēc desmit dienām sāpes kājās un gurnos - visas manas vecās problēmas - izzuda. Es turpināju studēt Likumu un izpildīt vingrojumus, un pakāpeniski smagums manās krūtīs pazuda, un mana seja vairs nebija saspringta.
  • Iznīcināt pieķeršanos apstiprināt sevi Taisno domu raidīšanas laikā

    Tajā pašā laikā pieķeršanās apstiprināt sevi atdala cilvēka enerģijas lauku no vienotā ķermeņa enerģijas lauka, mazinot kopējo efektu. Ja mēs visi atbrīvosimies no sava „es” un sapratīsim Taisno domu raidīšanu no Likuma viedokļa, tad mūsu enerģijas lauks izveidos patiešām vienotu ķermeni, papildinot cits citu bez jebkādiem šķēršļiem, un tā spēks būs milzīgs.
  • Nopietni studēt Fa

    Agrāk man parādījās situācija, kad Fa studēšanas laikā es iesnaudos. Kad sāku lasīt grāmatas, lai arī es sēdēju uz ceļiem, es vienā laidā žāvājos. Tajā brīdī es domāju, ka varbūt esmu mazliet noguris, tādēļ es vienkārši atliku Fa studēšanu un nosnaudos. Taču tas nepalīdzēja, un es visu dienu turpināju justies nomākts un noguris. Es beidzot sapratu, cik tas ir nopietni. Es sapratu, ka šis laiskums jau ir radījis nopietnus traucējumus manai Fa studēšanai. Ja es nespēju sevi kontrolēt, kāds tad es esmu praktizētājs? Pēc tam, kad es nonācu pie šīs sapratnes, es vairs nesaskāros ar šāda veida traucējumiem.
  • Sentimentalitāte ir vissliktākā pieķeršanās

    Viss cilvēku pasaulē ir ilūzija. Taču cilvēki ir nomaldījušies tajā un ir apmierināti ar sevi. Mēs, praktizētāji, tiecamies pievērst uzmanību tam, lai atbrīvotos no pieķeršanās slavai un pašlabumam, taču nevērīgi izturamies pret atbrīvošanos no mūsu sentimentalitātes. Es uzskatu, ka ir svarīgi neļaut mūsu sentimentalitātei pārņemt mūsu domas. Tas patiešām ir veids, kā turēt pašam sevi tīru.
  • Kad daudzas grūtības uzkrīt vienlaicīgi

    Kad Skolotājs grāmatā „Džuaņ Faluņ” devītajā lekcijā runāja par spēju izturēt vislielākās grūtības, viņš stāstīja par cilvēku, kuram radās ļoti daudzas problēmas, tādas, kā negaidīta palikšana bez darba, gados vecais tēvs ievietots slimnīcā, dēls iesaistījies kautiņā, sievai parādījies mīļākais u.c. Skolotājs arī sacīja, ka mums nebūs noteikti jāsaskaras tieši ar šādām problēmām, bet Sjiņsjin konflikti nav nemaz vieglāk izturami, kā šāda veida lietas. Atceroties savu pēdējo gadu pieredzi, es biju tieši tāda pašā situācijā, kā cilvēks, par kuru runāja Skolotājs.
  • Mana izpratne par žēlsirdības spēku

    Kad praktizētājs ir spējīgs atmest dzīvību un nāvi, tad tas, ko viņš sevī nes, ir bezgalīga žēlsirdība. Šāda izpratne piepildīja mani ar augstsirdības un miermīlības jūtām, ko nav sabojājušas bailes, bet kas ir pilnas ar labvēlību pret dzīvajām būtnēm un apziņu par lielo misiju, kas mums dota. Ja mēs varam just tīru žēlsirdību pret dzīvajām būtnēm, tad ļaunums, lai cik maldinoši spēcīgs, pazudīs bez pēdām. Žēlsirdība uzrunā cilvēku labestīgo pusi. Bezgalīgas žēlsirdības priekšā vajāšanas pārstās eksistēt.
  • Gados veco Faluņgun praktizētāju pašaizliedzība, nogādājot patiesību skaidrojošos materiālus lauku rajonos

    Uz rietumiem no Laņdžou pilsētas, kas atrodas Ķīnas ziemeļrietumu daļā, ir augsti kalni un dziļas ielejas. Sakari un transports tur ir stipri apgrūtināti. Vējainā laikā gaiss ir pilns ar smiltīm un netīrumiem. Lietainā laikā ceļi kļūst slideni un dubļaini. Tur dzīvo divas gados vecas praktizētājas, kuras abas ir vairāk nekā 60 gadus vecas. Kopš 2004. gada augusta viņas katru nedēļu dodas uz kalnu ciematiem, nogādājot tur patiesību skaidrojošus materiālus, lai glābtu cilvēkus. Viņas turpina to darīt gan brīvdienās, gan sliktos laika apstākļos. Ja kādu nedēļu gadās izlaist, tad nākamajā nedēļā viņas piegādā materiālus uz ciematiem divreiz.
  • Atcerieties skatīties sevī, kā māca Skolotājs

    Pēc meklēšanas sevī es tagad zinu, ka tas viss notika manu trūkumu dēļ. Pēc vairākiem gadiem es beidzot sapratu, kā paaugstināt savu Sjiņsjin. Es esmu sevi pilnveidojošs cilvēks, un man jāatsakās no visa cilvēku pasaulē, taču mani uztrauca un apgrūtināja šīs emocijas. Kad es atklāju savu pieķeršanos skaudībai, es spēju izturēties pret vīru labestīgi.
  • Kā manai vecmāmiņai pilnveidošanās procesā izauga zobi

    Es esmu Faluņ Dafa praktizētāja no Hubejas provinces Aņlu pilsētas Čeņsjanas rajona. Mana vecmāmiņa ir 75 gadus veca. Pirms desmit gadiem viņa smagi saslima, un viņai izkrita visi zobi. Tādēļ viņai bija ārkārtīgi grūti ēst. 1997. gadā mana vecmāmiņa sāka praktizēt Faluņ Dafa. Viņa izpildīja vingrojumus gan no rīta, gan vakarā un bieži skaļi lasīja Faluņgun mācību. Vairāk nekā desmit gadus viņa turpināja centīgi nodarboties ar Faluņgun praksi, un viens pēc otra sāka notikt brīnumi.
  • Izveidot jaunu prakses nodarbību vietu Jeruzalemē

    Es turpināju neatlaidīgi praktizēt un centos pēc iespējas uzcītīgāk mācīties Likumu un raidīt Taisnās domas. Laikam ejot, ar lielu ticību Skolotājam un Dafa, manu baiļu intensitāte sāka mazināties, mans ķermenis kļuva spēcīgāks. Apmēram pēc mēneša es radu sevī pietiekami daudz spēka un pārliecības, lai pārietu uz tādu vietu parkā, kur ir daudz vairāk cilvēku. Es sāku atskaņot mūziku skaļumā, neizmantojot austiņas. Man radās vēlēšanās dalīties šajā brīnišķīgajā praksē ar visiem apkārtējiem, nevis turēt to slepenībā pie sevis.
  • Likvidēt egoisma sakni

    Es sāku praktizēt Faluņ Dafa 1997. gadā. Taču šī „nenovērtējami dārgā” perioda beigu stadijā es nebiju spējīgs rīkoties tā, kā to prasa Skolotājs, un būt arvien uzcītīgāks, tuvojoties beigām. Dēļ traucējumiem, kurus izraisīja manas pieķeršanās, cilvēciskie priekšstati, egoisms un pieķeršanās komfortam, mans pilnveidošanās stāvoklis kļuva arvien nomāktāks, gurdenāks, vājāks un neuzcītīgāks. Mani tas ļoti uztrauca, bet es nespēju piespiest sevi kļūt centīgākam, kaut arī ļoti to vēlējos. Virspusēji es vēl joprojām veicu dažus ar Dafa saistītus darbus, taču es tos darīju pēc pieraduma tāpat kā ikdienas darbus. Izpildot vingrojumus, es nespēju iekšēji nomierināties. Es jutu, ka vienkārši izpildu savus pienākumus.