Iziet ārpus pareizā un nepareizā un ielūkoties sevī, lai atrastu savas pieķeršanās

Es esmu pilsētas pārvaldes darbinieks. Apgabala pārvalde nesen deva rīkojumu mūsu birojam paaugstināt divus darbiniekus ar „demokrātiskas vērtēšanas” palīdzību. Lai gan to nosauca par demokrātisku, patiesībā, šie kandidāti jau bija atlasīti. Šis ir tipisks ļaunās Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) vēlēšanu process: no augšas uz leju. Vispirms vadītāji neoficiāli nosauc kandidātus, lai nodrošinātu vienotu domāšanu, un pēc tam seko lūgums sabiedrībai viņus izvirzīt. Lai gan dažiem tas var likties demokrātiski, faktiski tajā nav nekādas demokrātijas.

Kā Likuma Izlabošanas perioda Dafa praktizētājam, kurš seko Īstenības – Labestības – Pacietības principiem, kas man būtu jādara, saņemot kandidātu izvirzīšanas biļetenu? Es jautāju sev, vai sekot viltotajam vēlēšanu procesam, vai arī ignorēt viņu instrukcijas un aicināt veikt īstas demokrātiskas vēlēšanas. Faktiski, šie divi kandidāti, vērtējot pēc viņu profesionālajām dotībām un personības, nebija vispiemērotākie kandidāti. Viens no viņiem bija iesaistīts Faluņgun vajāšanās un turpina saglabāt savu naidīgo attieksmi. Es vienkārši nevaru rekomendēt šādu personu vadītāja pozīcijai! Tāpēc es rekomendēju divus izcilus cilvēkus, ar kuriem man bija labas attiecības. Šīs bija slēptās balsošanas vēlēšanas, un neviens neuzzinātu, ko es esmu rekomendējis.

Es biju pārsteigts, kad vadītājs atvēra katru vēlēšanu biļetenu. Viņš bija tikpat pārsteigts par manu izvēli un veltīja man dažu sekunžu ilgu nelaipnu skatienu, pirms devās prom. Divas dienas vēlāk, kad es veicu velēšanu rezultātu gala skatīšanu, tika dots rīkojums mani novērot. Kopš tā brīža mans prāts nav bijis mierīgs. Es nožēloju savu lēmumu, kas radīja sasprindzinājumu un traucēja apkārtējo atmosfēru. Es uztraucos, ka mans vadītājs izstums mani, uzskatot, ka es kā darbinieks nesadarbojos. Visvairāk es uztraucos par to, ka kandidāti domās, ka es kritiskos momentos viņiem traucēju, kas varētu radīt viņos naidu pret Faluņgun, tādā veidā iznīcinot dzīvās būtnes. Es biju samulsis par to, vai vēlēšanu sistēma ir taisnīga, vai nav. Es jutos neveikli un vainoju sevi par savu nespēju racionāli novērtēt, kas ir pareizi un kas nepareizi.

Pēkšņi man prātā ienāca vārdi no Skolotāja lekcijas:

„Neviens jautājums, ar kuru jūs saskaraties, nav vienkāršs, nav nejaušs, neviens no tiem nav laicīgu cilvēku jautājums, tas noteikti ir saistīts ar pilnveidošanos, saistīts ar tavu paaugstināšanos. Tā kā tu esi sevi pilnveidojošs cilvēks, tavas dzīves ceļš ir izmainīts, un tavs pilnveidošanās ceļš ir no jauna izplānots, tādēļ šajā ceļā nav nekā nejauša.” (Citāts no „Likuma lekcijas Losandželosas pilsētā”, neoficiāls tulkojums.)

un

„Vai Dafa pilnveidošanās praksē, Likuma Izlabošanā un jūsu Likuma apstiprināšanā var būt kaut kas nejaušs?” (Citāts no „Likuma lekcijas 2008. gada Ņujorkas Fa konferencē”, neoficiāls tulkojums).

Agrāk es sekoju vadītāja norādījumiem, izvēloties nozīmētās personas, izņemot šo reizi. Vadītājs parasti savāca vēlēšanu biļetenus, neatverot tos uzreiz, izņemot šo gadījumu. Vai šīs lietas notika nejauši? Vai Skolotājs izmantoja šo mulsinošo situāciju, lai skartu manu sirdi un atmaskotu manas pieķeršanās? Šajā rakstā Skolotājs saka:

„Jūsu pilnveidošanās prakses laikā es izmantošu visas metodes, lai atmaskotu visas jūsu pieķeršanās un izraktu tās sakni.” (Citāts no kanona „Izrakt sakni” no grāmatas „Uzcītīgās pilnveidošanās būtība”, neoficiāls tulkojums.)

Man bija nepieciešams iziet ārpus pareizā un nepareizā un rūpīgi ieskatīties sevī, lai visa procesa laikā atrastu savas pieķeršanās.

Pirmkārt, es atklāju liekulīgās domas. Es biju ļoti pieklājīgs, draudzīgs un godbijīgs citu cilvēku priekšā, bet es aprunāju, kritizēju un pat teicu par viņiem sliktas lietas viņiem aiz muguras. Es nebiju patiesi labs pret citiem. Mana iekšiene un āriene nesaskanēja. Salīdzinot ar parastiem cilvēkiem, es biju viltīgs un nodevīgs liekulis. Kā praktizētājs es biju nedaudz pārsteigts par savām slēptajām netīrajām domām, kuras bija izveidojušās ļaunās ĶKP kultūras iespaidā.

Otrkārt, es atklāju savas atriebīgās domas. Tās bija izteiktākas manā bērnībā, bet kopš es sāku praktizēt, šajā jomā es panācu ievērojamu uzlabojumu. Šis vēlēšanu biļetena incidents atmaskoja manu atriebīgo domu ēnu, kuru es biju apklājis ar attaisnojumiem, tādiem kā: „Viņš iepriekš vajāja Dafa praktizētājus.”

Treškārt, es atklāju savas domas par pašaizsardzību. Es uztraucos, ka mans vadītājs varētu izturēties pret mani citādāk. Es arī uztraucos, ka es varētu zaudēt mierīgo darba atmosfēru un ka ciestu mana reputācija. Es nevarēju pamatīgi izskaidrot patiesību maniem kolēģiem un ģimenei, jo manas pašaizsardzības domas radīja bailes pazaudēt šīs draudzīgās situācijas. Šī iemesla dēļ es pat spēlēju pokeru un madzjanu ar saviem kolēģiem, lai uzturētu labas attiecības un saglabātu draudzīgu situāciju, nomierinot sevi ar domu, ka tā bija tikai izklaide, nevis azartspēle. Es pavadīju savu dārgo laiku ar parastiem cilvēkiem tā vietā, lai studētu Likumu (Faluņgun mācību) un glābtu dzīvās būtnes. Es iekritu veco spēku uzstādītajās lamatās, kas pārņēma manas tukšās domas par tiekšanos pēc komforta un pašaizsardzības.

Ceturtkārt, es atklāju savas skaudīgās domas. Es biju godkārīgs jauns cilvēks, un manī attīstījās skaudīgas domas, jo man netika piedāvāta iespēja saņemt paaugstinājumu amatā. Es aizmirsu principu, kuru mums mācīja Skolotājs, ka „katram cilvēkam ir viņa vai viņas paša liktenis”.

Piektkārt, es atklāju savu tiekšanos pēc varas. Es cerēju uz labām attiecībām ar mana darba vadītāju, un, ka radinieks saņems paaugstinājumu. Es cerēju, ka ļaundari, kuri vajāja Faluņgun, tiks pazemināti amatā. Šīs cerības bija vienkārši pieķeršanās, kādas ir laicīgiem cilvēkiem ar viņu netīrajām domām par politiku un varu.

Es patiešām pateicos Skolotājam par šī incidenta izmantošanu, lai palīdzētu man atrast daudzas manas pieķeršanās, dodot man iespēju pilnveidoties. Es nepilnveidojos slikti, bet es gribētu izmantot šo izdevību, lai atgādinātu visiem: kad jūs sastopaties ar kaut ko, kas samulsina jūsu prātu, jums jāieskatās sevī, lai atklātu pieķeršanos, kura radīja samulsinājumu, un pēc tam jālikvidē tā.

Mūsu ikdienas dzīvē, jo īpaši Ķīnā, darba vidi ir dziļi ietekmējusi ļaunās partijas kultūra, radot grūtības izšķirties, vai konkrētais darbs būtu jādara, vai ne. Ir arī grūti spriest, vai paveiktais darbs ir pareizs, vai nav. Mūsu pilnveidošanās forma prasa, lai mēs maksimāli atbilstu laicīgu cilvēku sabiedrībai. Tāpēc ir ļoti grūti dzīvot, strādāt un domāt pilnīgi neatkarīgi no ļaunās ĶKP kultūras ietekmes.

Kas mums būtu jādara? Mēs varam labi tikt ar to galā, ja sekojam Skolotāja teiktajam: „Labi mācīties Likumu, labi veikt patiesības skaidrošanas darbu un glābt dzīvās būtnes ir jūsu galvenās prioritātes.” (Citāts no apsveikuma „ASV Vidienes Fa konferencei”, neoficiāls tulkojums.) Mums jāseko norādījumiem, kā glābt dzīvās būtnes, un palīdzēt tām saprast patiesību.

Viss iepriekšminētais ir mana personīgā izpratne, lūdzu, ar labestību norādiet uz jebko neatbilstošu.