Mans ceļš, kā es likvidēju pieķeršanās Likuma apstiprināšanas procesā

Labdien, Skolotāj! Labdien, draugi praktizētāji!

Mani sauc Matejus, es esmu Faluņ Dafa praktizētājs no Polijas. Es saņēmu Likumu 2008. gada sākumā. Šajā rakstā es gribētu parunāt par trim lietām. Pirmā lieta ir tā, ka mana pieeja sevis pilnveidošanai izmainījās, strādājot pie „Shen Yun” viesizrāžu organizēšanas, otrā lieta ir patiesības skaidrošana, un trešā – sevis pilnveidošana un pieķeršanos likvidēšana.

Es atbraucu uz Glivaisu, pilsētu Polijas dienvidos, kur nav daudz praktizētāju. Kopš saņēmu Likumu, es sešus mēnešus pilnveidojos viens pats, pirms nonācu saskarsmē ar citiem praktizētājiem. Tagad es varu spriest, ka tajā laikā mans pilnveidošanās stāvoklis bija šausmīgs. Es daudz mācījos Likumu, taču es neskaidroju cilvēkiem patiesību, reti izpildīju vingrinājumus un reti raidīju Taisnās domas. Pēc kāda laika notika brīnumaina iepriekš nolemtība, kura deva man iespēju uz trim mēnešiem aizbraukt uz Lodzas pilsētu, kur Lielajā teātrī bija jānotiek „Shen Yun” izrādei. Es gribētu norādīt uz to, ka, atrodoties Glivaisas pilsētā, es uzskatīju, ka man nav daudz pieķeršanos, taču, kad atbraucu uz Lodzu un pavadīju kādu laiku praktizētāju vidē, izrādījās, ka to ir diezgan daudz, un tās atklājās viena pēc otras. Man tika dots uzdevums pārdot biļetes un sniegt informāciju pa telefonu, tādēļ, lai pareizi izpildītu šo uzdevumu, man vajadzēja ātri tikt vaļā no šīm pieķeršanām. Tā kā es jutu, ka pilnveidošanās ir saistīta ar „Shen Yun” izrādes projektu, tad tā ir apbrīnojama un lieliska iespēja, un man jāatzīst, ka, raugoties no šīs perspektīvas, tikai tad es sāku pilnveidoties. Tajā pat laikā es sapratu, ko nozīmē „vienotais ķermenis”.

Skolotājs 2001. gada „Likuma lekcijā Vašingtonas Starptautiskajā Fa konferencē” saka:

„Jūs veidojat vienotu veselu, gluži kā Skolotāja Gun. Protams, jūs un Gun – tas nav viens un tas pats, es vienkārši izsaku piemēru. Tas līdzinās manam Gun, kas vienlaicīgi nodarbojas ar visdažādākajām lietām.” (Neoficiāls tulkojums.)

Katram no mums ir dažādi uzdevumi un dažāda atbildība. Taču mums visiem ir viens mērķis – skaidrot cilvēkiem patiesību un sniegt viņiem iespēju uzzināt par Dafa. Protams, ka šī darba laikā rodas daudzas sjiņsjin [1] nesaskaņas, taču tās visas bija paredzētas tam, lai mēs varētu pilnveidoties un kopīgi paaugstināties.

Atgriežoties Glivaisā, es jau savādāk lūkojos uz savu pilnveidošanos, un es sapratu to, cik svarīga ir trešā lieta – patiesības skaidrošana.

Tajā laikā es daudz mācījos Likumu, un katru reizi pēc Likuma mācīšanās es jutu neatlaidību skaidrot patiesību un vēlējos atrast visefektīvāko patiesības skaidrošanas veidu. Reiz, meditācijas laikā man radās ideja iet un personīgi runāt ar cilvēkiem, kuri dzīvo manā rajonā, un izmantot cilvēkiem pierastu veidu, tas ir, veikt aptauju. Ņemot vērā ierobežoto laika daudzumu, finansiālos resursus un materiālu pieejamību, šī forma man šķita visefektīvākā. Es iegādājos žetonu, uz kura uzrakstīju savu vārdu, un piespraudu to pie sava apģērba, izdrukāju petīciju veidlapas un pakāpeniski sāku nodarboties ar patiesības skaidrošanu un parakstu vākšanu pret Faluņgun vajāšanām.

Sākumā tas nebija viegli. Cilvēku spontānās un dažādas reakcijas dažreiz aizskāra manas pieķeršanās, it īpaši pieķeršanos bailēm. Lai izpildītu to pareizi, sākuma stadijā ir jāpārvar šīs barjeras.

Šajā sakarā es vēlos dalīties pieredzē. Katru dienu, kad es devos skaidrot patiesību, ikreiz es jutu spēcīgu motivāciju darīt to biežāk un labāk. Daudzo sarunu laikā, it īpaši sarunājoties ar cilvēkiem, ar kuriem man ir likteņa saistība, es sapratu, ka šie cilvēki ir gaidījuši šo brīdi, lai uzzinātu par Dafa. Pakāpeniski es izmainīju savu ikdienas kārtību, lai izmantotu pēc iespējas vairāk laika patiesības skaidrošanai. Pēc Taisno domu raidīšanas no rīta, es mācījos Likumu un pēc tam devos uz darbu. Pēc darba un savu pamatpienākumu izpildīšanas, tādu kā iepirkšanās veikalā un pastaigas ar suni, es mācījos Likumu un devos skaidrot patiesību. Vakarā es izpildīju vingrojumus un plānoju nākamās dienas apmeklējuma vietas.

Pieklauvējot pie durvīm, man bija dažas sekundes laika, lai pārliecinātu cilvēku parakstīt petīciju, vai radīt situāciju, kad cilvēks ir gatavs uzklausīt patiesību. Šobrīd cilvēkiem nav laika, un viņi ir ļoti aizņemti ar citām lietām. Es pamanīju, ka nebiju paspējis pateikt ne vārda, kad cilvēki jau negaidīti aizvēra durvis, sakot, ka viņi steidzas vai ka viņiem nav laika.

Papildus grūtības, vairākas stundas staigājot un cenšoties īsā laika posmā pastāstīt pēc iespējas vairāk faktu, man sagādāja tas, ka, ja, atveroties durvīm, es kaut uz sekundi apjuku, cilvēki tūdaļ jau aizvēra durvis.

Neatbilstoša attieksme arī ļoti ietekmēja patiesības skaidrošanas rezultātus. Mājās man apstākļi bija grūti. Manai mātei nepatika šī mana rīcība. Viņa bieži atkārtoja, ka es nevarēšu dzīvot ar viņiem, ja runāšu ar cilvēkiem par parakstu vākšanu. Kādu laiku es dzīvoju vienā istabā ar savu jaunāko brāli, viņš aicināja ciemos draugus, kuri uzturējās mūsu mājās ilgu laiku. Reizēm, kad nebija iespējas mierīgos apstākļos mācīties Likumu, es devos uz tuvējo parku.

Es pamanīju lielu atšķirību patiesības skaidrošanas laikā, kad es nebiju mācījies Likumu un kad biju mācījies Likumu. Grāmatas „Džuaņ Faluņ” devītajā lekcijā, nodaļā „Doma” Skolotājs saka:

„...Jo mēs redzam, ka laicīga cilvēka Galvenā apziņa ir ļoti maza, cilvēka smadzeņu izstarotā īstenā informācija nav pašu cilvēka smadzeņu funkcija, to izstaro nevis pašas cilvēka smadzenes, bet gan cilvēka Galvenā apziņa.” (Neoficiāls tulkojums.)

„Tas ir gluži kā fabrika, kur ražošanas nodaļa vai fabrikas direktora ofiss dot rīkojumus, un attiecīgā funkcionālā nodaļa katra veic savu darbu. Vai tāpat kā komandnodaļa armijā, kur štābs dod pavēli un komandē visu armiju uzdevuma izpildīšanā.” (Neoficiāls tulkojums.)

Gribētu pastāstīt par kādu parādību, kuru piedzīvoju patiesības skaidrošanas laikā.

Pēc tam, kad biju labi un uzmanīgi mācījies Likumu, es sajutu, ka mans ķermenis ir kā daudzlīmeņu piramīda. Mana apziņa fokusējās un koncentrējās manas galvas augšdaļā. Mans uzdevums bija patiesības skaidrošana, un bija jāizdara tā, lai cilvēks vēlētos klausīties. Viena apziņas daļa koncentrējās uz patiesības skaidrošanu, otra daļa plānoja citus uzdevumus, cenšoties pielāgot tos cilvēka izpratnei, cita daļa koncentrējās uz to, lai skatītos cilvēkam acīs, vēl cita saglabāja dzīvu sejas izteiksmi, bet daļa fokusējās uz Šaņ (Labestību), un, kad cilvēks sajūta labestību, viņš ātrāk pieņēma lēmumu.

Dzejolī „Steidzieties pastāstīt” Skolotājs saka:

„Dafa skolnieki, skaidrojot patiesību,
No mutes izšauj asus zobenus,
Atmaskojot sapuvušo dēmonu melus.
Tveriet laiku, glābiet, steidzieties pastāstīt.”

(No dzejoļu krājuma „Hunjiņ”. Neoficiāls tulkojums.)

Šajos īpašajos brīžos es skaidri sajutu, kā cilvēku apziņā sabrūk ierobežojumi un nepareizie uzskati. Bieži cilvēki ar negatīvu attieksmi, uzzinot faktus, mainīja savu attieksmi un ar labiem nodomiem parakstīja petīciju. Turklāt, raugoties no cita viedokļa, piramīdas apakšējā daļā es ieraudzīju daudzas savas pieķeršanās un sliktās domas, kuras traucēja man patiesības skaidrošanas laikā, lai padarītu šo uzdevumu grūtāku. Taču šīm lietām bija grūti mani sasniegt, ja es cītīgi mācījos Likumu.

Kad es nebiju mācījies Likumu un devos skaidrot patiesību, es nemanīju šo parādību, un kopējais efekts kļuva vājāks.

Tagad es vēlos dalīties pieredzē par to, kā es novērsu savu pieķeršanos miegam. Kopš sāku praktizēt, man visu laiku bija pieķeršanās miegam. Daudzas reizes es centos izrauties no tās, taču katru reizi tas nebija efektīvi. Pieķeršanās atkal atgriezās, un es atkal gulēju ilgāk, nekā vajadzīgs. Manā sapratnē laiks miegam starp nakts un rīta Taisno domu raidīšanas reizēm ir pilnīgi pietiekams. Un es jūtu, ka no šīs pieķeršanās vajadzēja atbrīvoties jau sen.

Bieži pēc Taisno domu raidīšanas man parādījās vēlēšanās pagulēt vēl 50 minūtes. Kad es atkal devos gulēt un uzliku modinātāju, vairumā gadījumu es to nedzirdēju, un pamodies jutu nožēlu par zaudēto laiku. Kad no rīta pēc Taisno domu raidīšanas es negāju gulēt, vakarā man radās doma pagulēt papildus 50 minūtes pirms Taisno domu raidīšanas. Bieži gadījās tā, ka no rīta es pamodos jau pēc Taisno domu raidīšanas laika. Pēc kāda laika šis jautājums atrisinājās dabiskā veidā. Kad es nebiju uzcītīgs un gulēju ilgāk, tad sapņos man rādījās dažādi dēmoni. Kad biju uzcītīgs, mani sapņi bija normāli, un es tos neatcerējos. Kad es nebiju uzcītīgs, tad traucējumi pastiprinājās. Es ātri sapratu, ka uzturu sevī šo pieķeršanos, tāpēc sliktajām lietām ir labs iegansts radīt man traucējumus.

Laikā, kad es nebiju uzcītīgs, sapņi bija ļoti sarežģīti, pilni ar šīm lietām, kuru priekšā es biju bezspēcīgs. Nav cita veida, kā izrauties no šiem traucējumiem, kā vien atbrīvoties no šīs pieķeršanās. Es ievēroju, ka tad, kad es nepieļāvu šo pieķeršanos, miegainības nebija visas dienas garumā. Miegainība, kas parādījās dienas laikā, bija vienkārši ilūzija un pārbaude, lai redzētu, vai es identificēšu sevi ar šo pieķeršanos, vai ne. Pietika ar stipru gribu, lai atbrīvotos no šīs mirkļa miegainības. Es izmantoju šādu metodi: parādoties miegainībai, es izpildīju trīs īsos vingrinājumus, un pēc tam miegainība izzuda. Es ievēroju, ka tad, kad es dienas laikā cītīgi mācījos Likumu un izpildīju vingrinājumus, es varēju gulēt mazāk un nebiju miegains.

Līdzīga situācija bija ar pieķeršanos kafijas dzeršanai. Tā kā pirms biju sācis pilnveidoties, man bija spēcīga pieķeršanās kafijai, es dzēru diezgan daudz kafijas. Protams, bija periodi, kad kafija man vairs nešķita garšīga, taču brīžiem es stūrgalvīgi turējos pie šīs pieķeršanās, un brīžiem atkal to atmetu. Gribu piebilst, ka šī pieķeršanās bija cieši saistīta ar pieķeršanos miegam.

Kādu laiku, nelietojot kafiju, es nodomāju, ka šī pieķeršanās jau ir likvidēta. Es sāku dzīvot mājā kopā ar praktizētāju, kurš dzēra kafiju, tāpēc es nodomāju, ka iedzeršu kafiju bez pieķeršanās, un es atkal sāku dzert kafiju. Nepagāja ilgs laiks, līdz tas noveda pie aizkaitināmības, satraukuma un nemiera stāvokļa, un nākošajās divās dienās parādījās lietas, līdzīgas tām, kuras parādījās manos sapņos laikā, kad es nenopietni izturējos pret pieķeršanos miegam, un tās traucēja mani visas dienas garumā. Raidot Taisnās domas, es ieraudzīju lielu daudzumu šo lietu, tās piepildīja manu apziņu ar daudzām nepareizām domām, no kurām bija grūti atbrīvoties.

Kad jautāju sev, kāpēc tās mani traucē, apziņā radās atbilde, ka es dodu tām labu ieganstu. Konkrētāk sakot, ir bīstami, ja pastāv pieķeršanās, no kurām jau sen bija jāatbrīvojas, tās ir kā siena, kura stāv mūsu pilnveidošanās ceļā.

Es vēlos pabeigt šo pieredzi ar Skolotāja vārdiem no „Likuma lekcijas Starptautiskajā Fa konferencē Vašingtonā”:

„Atbrīvojaties no katras savas pieķeršanās, nedomājiet par šīm lietām. Dariet tikai to, kas jādara Dafa skolniekiem, un viss būs ieplānots.” (Neoficiāls tulkojums.)

Paldies, Skolotāj! Paldies, dārgie praktizētāji!

Paskaidrojumi:

1. „Sjiņsjin” – tulkojumā no ķīniešu valodas „prāta būtība”, „sirds būtība”, „morālās īpašības”, „garīgums”, „dvēseles raksturs”, arī raksturs

Raksts krievu valodā pieejams: http://ru.clearharmony.net/articles/200912/7007.html