Mana pilnveidošanās pieredze

Pieredze, kas tika nolasīta 2009. gada Eiropas Faluņ Dafa pilnveidošanās pieredzes apmaiņas konferencē Parīzē
 
Facebook Logo LinkedIn Logo Twitter Logo Email Logo Pinterest Logo

Labdien, Skolotāj! Labdien, draugi praktizētāji!

Manas pieredzes tēma ir sekojoša:

1. Likuma saņemšana, dzīves atjaunošanās, patiesības skaidrošana ķīniešiem

Es jau piecus gadus esmu Faluņ Dafa praktizētāja, taču atmiņas par to, kā es saņēmu Likumu, joprojām ir svaigas manā apziņā.

2004. gadā man bieži gadījās redzēt jaunu poli, kurš ķīniešu vidū izplatīja avīzi „The Epoch Times”. Vēlāk kāds man ieteica netuvoties šim jaunajam cilvēkam, jo viņš ir „Faluņgun”. Es ticēju ĶKP izplatītajiem meliem par Faluņgun, tāpēc nākošreiz, kad ieraudzīju viņu, turējos no viņa pa gabalu.

Kādu dienu es ieraudzīju šo jauno cilvēku. Avīžu izplatīšanas laikā viņš ēda sausiņus, un aiz labsirdības es uzaicināju viņu uz tasi ķīniešu tējas. Es pasaucu draudzeni, kura poliski runāja labāk nekā es, lai pastāstītu viņam par tā dēvēto „pašsadedzināšanos” un lai ieteiktu viņam pārtraukt praktizēšanu. Šķita, ka viņš uzmanīgi klausās (vēlāk es sapratu, ka viņš raidīja taisnās domas), un pēc tam, kad biju visu izteikusi, viņš piedāvāja man izlasīt grāmatu „Džuaņ Faluņ”. Es biju pārsteigta, ka piekritu to darīt.

Pēc tam viņš atnesa man grāmatu „Džuaņ Faluņ” ķīniešu valodā. Es pārskatīju tās saturu, tas uzreiz piesaistīja manu uzmanību. Man gribējās izlasīt par katru minēto jautājumu. Es apsēdos un sāku lasīt. Es nespēju apstāties un nejutu, kā paiet laiks, vai kā pircēji tajā dienā ieradās manā veikalā. Es biju Likuma iespaidā un jutu, ka tas ir neaprakstāmi. Tikai tad, kad atnāca apsargs, lai pateiktu, ka veikals tiek slēgts, es sapratu, ka esmu lasījusi līdz pusnaktij. Es tūdaļ devos uz mājām un vienā piegājienā pabeidzu lasīt grāmatu. Izlasījusi to, es sev jautāju: „Kā tas gadījās, ka es izlasīju šo brīnišķīgo grāmatu tikai tagad?”

Pirmais, ko nākamajā rītā es izdarīju, bija starptautisks telefona zvans manai mātei, lai viņai pateiktu: „Faluņ Dafa ir labs! Pašsadedzināšanās ir falsifikācija!” Toreiz es vēl nezināju, ka patiesība par „pašsadedzināšanās” incidentu ir zināma visā pasaulē. Taču es apjautu, ka Faluņgun pilnīgi atšķiras no tā, ko par to stāsta Ķīnas televīzijas kanālos.

Pēc tam es iemācījos vingrinājumus. Mans ķermenis sāka attīrīties. Audzējs, kurš man bija jau desmit gadus, izzuda. Agrāk es lietoju ķīniešu un rietumu medikamentus, kā arī indes, un man tika veiktas operācijas, taču viss veltīgi. Taču kopš es sāku lasīt grāmatu „Džuaņ Faluņ”, es vairs nekad neizjutu sāpes un nelietoju medikamentus.

Mana apziņa arī attīrījās. Pirmo reizi es apzinājos daudzas savas kļūdas un to, ka mani uzskati un morāle grima kopā ar sabiedrības pagrimumu. Es arī pirmo reizi sāku ierobežot sevi. Es izmantoju Likumu, lai vērtētu savu dzīvi un rīcību. Man bija tāda sajūta, it kā es atmostos no miega, un mans raksturs kļuva labāks. Šķita, ka viss mainās. Pēc mēneša mans ķermenis un pasaules uzskati bija pilnībā izmainījušies uz labu.

Es esmu pateicīga „The Epoch Times” darbiniekiem un Dafa praktizētājiem no Polijas, kuri iepazīstināja mani ar Faluņ Dafa. Es esmu pateicīga Skolotājam par to, ka viņš izglāba mani un ļāva man atdzimt.

2. Likuma saņemšana un īstenu zināšanu iegūšana

Skolotājs grāmatā „Džuaņ Faluņ” saka:

„Tu paziņo, ka vēlies pilnveidoties, ar to viņš nevar samierināties: „Tu vēlies pilnveidoties, tu vēlies doties projām, ja tev pieaugs Gun, es vairs nevarēšu tevi aizsniegt, es vairs nevarēšu tev tikt klāt.” Ar to viņš nevar samierināties. Viņš visos iespējamos veidos aizšķērso tev ceļu, neļauj tev pilnveidoties. Tādēļ viņš izmanto dažādas metodes, lai tev traucētu, var pat patiešām nākt tevi nogalināt.” (Neoficiāls tulkojums.)

Pirms es saņēmu Likumu, divi manas kompānijas akciju turētāji sadarbojās ar vietējo notāru. Apvienojušies viņi izmantoja manu personisko informāciju un krāpšanu, lai viltotu dokumentu, iznīcinot manas akcijas un izdzenot mani no kompānijas. Es biju saniknota un ziņoju par to policijai. Laikā, kad es ar satraukumu gaidīju lēmumu, man laimējās saņemt Likumu. Es jutu, ka man jāatbrīvojas no savām pieķeršanām, jāpaliek mierīgai un jāieskatās sevī.

Drīz pēc tam es uzzināju, ka manas kompānijas darbinieks sniedzis par mani nepatiesas liecības, paziņojot, ka es esot pārdevusi savas akcijas. Es sameklēju advokātu, taču viņš ieteica man pašai nokārtot šo lietu ar notāru. Pēc tam, kad es biju noraidījusi apsūdzību, viens no akciju turētājiem piezvanīja man un teica, ka nogalināšot mani.

Drīz pēc tam notika vēl kas „sliktāks”. Kāds poļu darbinieks no mana uzņēmuma ziņoja prokuroram par ekspluatāciju. Pēkšņi no upura es biju kļuvusi par aizdomās turamo. Pēc tam divi akciju turētāji, kuri izslēdza mani no kompānijas, tika arestēti kopā ar muitas inspekcijas direktoru, muitas brokeri, dažiem pilsētu mēriem un gubernatoru. Avīzē tika ziņots par 47 poļu ierēdņu arestu. Prokurors sacīja, ka to visu esmu izraisījusi es. Viņš pielīmēja šo avīzi savā birojā pie sienas, par ieganstu minot „ekonomikas inspekciju”, un piespieda mani atzīties dažos noziegumos, par kuriem es nekad agrāk nebiju dzirdējusi. Ķīniešu un poļu vidū izplatījās baumas, un visas apsūdzības norādīja uz mani.

Turklāt arī manā biznesā radās dažas problēmas. Kāds klients neatdeva man simtiem tūkstošu dolāru lielu parādu. Vēlāk man kļuva zināms, ka šis klients gatavojas pasludināt sevi par bankrotējušu un otro reizi pārkāpt juridiskās tiesības. Lai atrisinātu šo problēmu, es meklēju kompāniju, kura iekasē parādus, taču klients šo kompāniju uzpirka.

Pēc tam es atklāju, ka mana māja tikusi pārmeklēta, un vēlāk man piezvanīja mana draudzene un paziņoja, ka Ķīnas vēstniecība apsūdzējusi mani Faluņgun organizēšanā. Man arī piezvanīja no vēstniecības un konsulāta un teica, ka viņiem vajadzētu ar mani parunāt. Un tad viens no poļu praktizētājiem man pateica, ka kāda Polijas valdības nodaļa nosaukusi mani par „spiegu”. Es jutu, ka mana pasaule brūk.

Es jautāju sev: „Vai Īstenība-Labestība-Pacietība – tas ir labi?” Ja šis Likums māca mums, kas ir labs un kas ir slikts, tad kāpēc ĶKP neļauj cilvēkiem mācīties to? Senatnē bija teiciens: „No rīta dzirdējis Dao, vakarā vari mirt.” Vēstnieks nosauca manu vārdu, un es to atļāvu. No šī brīža, lai visi zina, ka esmu Faluņgun praktizētāja, man jābūt uzcītīgai, neatkarīgi no tā, ar ko es nodarbojos, man jābūt šī vārda cienīgai. Kas attiecas uz „spiegu”, es ticu, ka neviens nespēs izdarīt tādus secinājumus. Skolotājs zina, ka man ir jāpilnveidojas. Pēc sāpīgām pārdomām es pieņēmu vispareizāko lēmumu savā dzīvē.

Es ticu, ka žēlsirdīgais Skolotājs ieraudzīja manu nelokāmo ticību. Reiz sapnī Skolotājs ļāva man ieraudzīt mirdzošu zelta Faluņ un bezgalīgas Debesis. Katru reizi, kad patstāvīgi izpildīju vingrinājumus, es jutu, ka mans ķermenis ir tik milzīgs kā Debesis, un ap manām krūtīm kustās bezgalīgas galaktikas. Skolotājs arī ļāva man ieraudzīt pasaules Debesīs, es redzēju lielo Faluņ, Skolotājs arī ielēja man enerģiju caur galvvidu, atvēra manu Debesu aci, un šīs pieredzes pastiprināja manu pārliecību un ticību Dafa.

Tiklīdz es atbrīvojos no sava nemiera, viss pavērsās uz labo pusi. Attiecībā uz manām akcijām tiesa pieņēma galīgo lēmumu. Klients, kurš bija parādā man naudu, nomaksāja pusi parāda skaidrā naudā un par otru pusi norēķinājās ar preci. Es nevainoju tos, kuri bija man parādā naudu, es stāstīju viņiem par Dafa un Īstenības-Labestības-Pacietības skaistumu. Es vēlējos, lai viņiem būtu laba nākotne. Pēc trīs stundu ilgas sarunas ar vēstnieku un pirmo sekretāru, viņi sačukstējās savā starpā un teica: „Šis cilvēks garīgi ir pilnīgi normāls.” Viņi paskatījās uz mani un sacīja: „Ticības brīvība, ticības brīvība.”

2006. gada 14. novembrī, kad es braucu ar automašīnu, kas bija pilna ar ķīniešu šķīvjiem, uz Lodzas pilsētu, es ietriecos vilcienā. Mašīna bija stipri bojāta, taču man un precei nekas nekaitēja. Tas notika, pateicoties Skolotāja žēlsirdībai, un tas ir vēl viens pierādījums tam, cik Dafa ir pārdabisks.

Pateicoties Skolotāja rūpēm, manas pilnveidošanās laikā es beigu beigās izlauzos no veco spēku iepriekšnolemtajiem plāniem. Pirmo reizi es izgāju izplatīt Likumu, pirmo reizi es sēdēju pretī Ķīnas vēstniecībai, pirmo reizi es dalīju materiālus ķīniešiem, pirmo reizi es publiski skaidroju ķīniešiem patiesību, pirmo reizi es mudināju ķīniešus izstāties no ĶKP, pirmo reizi es nosūtīju rakstu uz Minghui.org interneta mājas lapu, un es no visas sirds skaidroju patiesību. Ķīnas vēstniecība norādīja manu vārdu, taču patiesībā tas palīdzēja man runāt par Faluņgun publiski, izveidojot labu pamatu patiesības skaidrošanai.

3. Mēs saņemam Likumu, lai glābtu visus cilvēkus, kuriem ir likteņa saistība

2006. gadā es sāku skaidrot patiesību saviem draugiem un radiem, 2007. gadā es skaidroju patiesību ķīniešu uzņēmumu darbiniekiem, kad piegādāju viņiem laikrakstu „The Epoch Times”. Daži sauca mani par māsu Faluņ, daži par Īstenību, Labestību, Pacietību. Daži cilvēki, ieraugot mani, sauca: „Faluņ Dafa ir labs!” Daudzi cilvēki zināja patiesību, daži no viņiem izstājās no ĶKP.

Reiz šeit bija ieradies partijas un politikas komitejas sekretārs no Šaņdunas provinces, un, kad viņš uzzināja patiesību, viņš bez šaubīšanās izstājās no ĶKP un teica man: „Esi uzmanīga.” Kāds mans paziņa izstājās no ĶKP un izskaidroja patiesību saviem ģimenes locekļiem, un drīz pēc tam, visi viņa ģimenes locekļi, kuri bija ĶKP biedri, izstājās no ĶKP, to skaitā viņa radinieki, kuri bija augsti stāvoši ierēdņi, tādi kā ciemata priekšsēdētājs un rajona priekšsēdētājs. Kāds cits draugs izstājās no ĶKP un palīdzēja to izdarīt saviem radiniekiem, un vēlāk es uzzināju, ka viens no viņiem bija armijas ģenerālis.

Reiz es aiznesu avīzes „The Epoch Times” uz ķīniešu restorānu. Iegājusi tur, es ieraudzīju, ka restorāns ir pilns ar ķīniešu tūristiem, kuri bija augsti stāvoši ierēdņi. Es uzreiz nodomāju, ka man viņiem visiem jāiedod „Deviņi komentāri par komunistisko partiju”. Es sacīju restorāna īpašniekam, ka vēlos izdalīt apmeklētājiem avīzes, un viņš sacīja: „Lūdzu, neizlaidiet nevienu.” Tajā dienā es izdalīju visas „The Epoch Times” avīzes un „Deviņus komentārus”. Daži no ķīniešiem bija iegājuši tualetē, tādēļ man nesanāca viņiem iedot materiālus, bet kad viņi atgriezās, viņi paši devās mani meklēt, lai tos paņemtu.

Kādu citu reizi es ceļa malā ieraudzīju autobusu. Kad autobusa šoferis iedarbināja motoru, es ieraudzīju, ka visi pasažieri ir ķīnieši. Pie durvīm stāvēja gids, un es pajautāju viņam, vai drīkstu iedot katram pasažierim avīzi. Gids smaidot man teica: „Jūs esat Faluņgun? Es patiešām apbrīnoju Faluņgun. Es esmu saticis jūs katrā valstī, kurā esmu bijis. Autobuss drīz dosies ceļā, mūsu laiks ir ierobežots, jūs varat iedot man avīzes, un es tās izdalīšu jūsu vietā.” Viņš sāka tās izdalīt un sacīja, lai visi pienāk un paņem pa avīzei, lai nodrošinātu savu dzīvi, izstājoties no ĶKP. Es redzēju, ka autobusā visi smejas, es arī pasmaidīju un daudz dziļāk izpratu, ko nozīmē viena dzīvība.

Es dzīvoju Polijā. Tirdzniecības zonā šeit pulcējas daudzi ķīnieši. Katru reizi, kad es dalu laikrakstu „The Epoch Times”, viņi visi vēlas saņemt eksemplāru, tādēļ man šķita, ka Polijā dzīvojošie ķīnieši ir ļoti taisnīgi un ka viņi nav pārāk stipri saindēti. Taču es kļūdījos.

Pēc Amerikā notikušā Flašingas incidenta es kā parasti dalīju avīzes. Kāds ķīnietis dusmīgi man teica: „Faluņgun centās traucēt ziedojumu vākšanai Sičuaņas zemestrīcē cietušajiem, un jūs svinējāt zemestrīci ar bungām un gongiem, svinējāt nāves, mēs to skaidri redzējām internetā.” Es tūdaļ pat viņam teicu: „Tas nav iespējams. Faluņgun skolā praktizē Džeņ-Šaņ-Žeņ (Īstenību-Labestību-Pacietību). Tā ir dezinformācija, kura neapšaubāmi nāk no ĶKP, līdzīgi kā pašsadedzināšanās falsifikācija Tiaņaņmeņ laukumā. Lūdzu, palūkojieties uz to uzmanīgāk.”

Tajā dienā daudzi ķīnieši uzdeva līdzīgus jautājumus. Protams, es ļoti ātri izskaidroju viņiem patiesību. Taču mēs jau daudzus gadus izplatām viņu vidū avīzi „The Epoch Times”, kāpēc viņiem joprojām nav skaidras sapratnes par to, kas ir Faluņgun? Kāpēc ĶKP izplata melus, un ķīnieši uzreiz tai pakļaujas? Es atklāju, ka daudzos aspektos neesmu rīkojusies pietiekoši labi, bieži vien esmu skaidrojusi patiesību pārāk augstā līmenī, stāstījusi cilvēkiem pareģojumus kā patiesību, un pats svarīgākais ir tas, ka avīžu izplatīšanas laikā es reti kad raidīju taisnās domas. Tā bija sprauga, kuru izmantoja ļaunums.

Vēlāk Polijā notika incidents, kad kāds paķēra avīzi un saplēsa to. To izraisīja ķīniešu vidū valdošais satraukums. Ķīnas vēstniecība katrai kompānijai izdalīja ĶKP karogus, un viņi arī izsūtīja plāksnītes, uz kurām bija pārsvītrots vārds „Faluņgun”. Kompānijas saņēma brīdinošus paziņojumus, ka uzņēmumā nedrīkst dalīt „The Epoch Times” laikrakstus. Atkal dalot avīzes, es redzēju, ka šīs plāksnītes ir izkārtas daudzos uzņēmumos. Es sāku raidīt taisnās domas pie katra uzņēmuma.

Ļoti drīz es dzirdēju, ka kāds saka: „Mās, mēs šeit neesam saņēmuši avīzes. Kādēļ jūs esat mūs izlaidusi?” Es norādīju uz plāksnīti un teicu: „Šī iemesla dēļ.” Šis cilvēks sacīja: „Tas ir tikai tādēļ, lai parādītu citiem, tas nav no sirds. Mās, mums jābrauc uz Ķīnu, mums nav izvēles, taču mēs vēlamies lasīt avīzi.”

Es nopietni viņiem sacīju, ka tā ir ĶKP, kas izdara noziegumus pret Budām un Dieviem, un lūdzu viņus nepakļauties ĶKP meliem. Pēc tam mēs ar draugiem praktizētājiem sākām jaunu patiesības skaidrošanas periodu viņu vidū. Mēs izdalījām „Deviņus komentārus” visās kompānijās pēc kārtas, nevienu neizlaižot. Beigu beigās visas kompānijas, izņemot divas, plāksnītes noņēma.

Mēs atrodamies patiesības skaidrošanas procesā un palīdzam cilvēkiem izstāties no ĶKP. Šai procesā es ielūkojos sevī un atklāju, ka man ir daudzas pieķeršanās, kuras traucē izpildīt trīs lietas. Dzīvo būtņu glābšanā nav pieļaujama nelietderīga laika tērēšana, ja es nepaaugstinu sevi, tas pagarina Likuma Izlabošanas procesu. Tiklīdz vecie spēki atrod spraugu, mēs esam spiesti veikt garāku ceļa posmu. Skolotājs daudzas reizes mums ir teicis - mācīties Likumu, vairāk mācīties Likumu. Tikai daudz mācoties Likumu, mēs varēsim ātri paaugstināties, varēsim izglābt dzīvās būtnes. Es saprotu, ka pilnveidošanās patiesības skaidrošanas un dzīvo būtņu glābšanas procesā – tas ir Skolotāja ieplānotais pilnveidošanās ceļš.

Man ir jāseko Skolotāja plāniem, pilnībā noliedzot vecos spēkus, cienot laiku, ar taisnām domām un taisniem darbiem, cītīgi pilnveidojoties, labi izpildot trīs lietas un glābjot vairāk dzīvo būtņu, kuras nolaidušās no Debesīm uz Zemes. Tikai tad, ja mēs tā rīkosimies, mēs nepievilsim Skolotāju un izpildīsim prasības, kas izvirzītas Dafa skolniekiem.

Heši, Dižo Skolotāj!

Raksts krievu valodā pieejams: http://ru.clearharmony.net/articles/200912/6992.html

* * *

Facebook Logo LinkedIn Logo Twitter Logo Email Logo Pinterest Logo

Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.