ASV senators no Arkanzasas štata, republikānis Toms Kotons, 16. decembrī paziņoja, ka viņš un vēl divi Kongresa locekļi – Kriss Smits (Ņūdžersijas štats) un Toms Suoci (Ņujorkas štats) ir iesnieguši Kongresā divpartiju likumprojektu, lai novērstu orgānu piespiedu izņemšanu Ķīnā.

Aptuveni 5400 Faluņ Dafa praktizētāji no dažādām Taivānas vietām 2020. gada 5. decembrī pulcējās Taipejas brīvības laukumā, lai izveidotu milzu attēlu un kopīgi izpildītu Faluņgun vingrojumus.

2020. gada 9. decembrī, dienu pirms Starptautiskās Cilvēktiesību dienas 72. gadadienas, Kanādas Faluņ Dafa asociācija un Raula Valenberga Cilvēktiesību centrs rīkoja tiešsaistes vebināru par cilvēktiesību pārkāpumiem Ķīnā. Bijušais Amnesty International ģenerālsekretārs Kanādā Alekss Neve uzstājās ar runu un nosodīja Ķīnas komunistiskās partijas izvērsto Faluņgun vajāšanu, kas notiek jau 21 gadu un turpinās joprojām.

Starptautiskajā cilvēktiesību dienā, 2020. gada 10. decembrī, Faluņ Dafa praktizētāji rīkoja pasākumus Kanādas galvaspilsētā Otavā. Viņi stāstīja cilvēkiem par to, ka Ķīnas komunistiskā partija (ĶKP) vajā praktizētājus viņu ticības dēļ, izvietoja galvenajos krustojumos plakātus un vāca parakstus zem petīcijas, kurā Kanādas valdība tiek aicināta izmantot Magņitska likumu, lai sodītu augsta ranga ĶKP amatpersonas, kuras ļaunprātīgi pārkāpj cilvēktiesības. Daudzi kanādieši pauda atbalstu un parakstīja petīciju.

2020. gada 10. decembrī, Starptautiskās cilvēktiesību dienas 70. gadadienā, Faluņ Dafa praktizētāji Honkongā rīkoja mierīgu protesta akciju pie Ķīnas Centrālās valdības sadarbības biroja Honkongā. Viņi aicināja Ķīnas komunistisko partiju (ĶKP) nekavējoties izbeigt vajāšanu un atbrīvot visus aizturētos praktizētājus un pārliecības dēļ ieslodzītos. Viņi norādīja, ka ĶKP jau gadu desmitiem pārkāpj cilvēktiesības. Vairāku plašsaziņas līdzekļu reportieri ziņoja par pasākumu tiešraidē.

Cilvēktiesību dienā, 10. decembrī, vairāk nekā 900 pašreizējie un bijušie ministri un parlamenta deputāti 35 valstīs un reģionos parakstīja kopīgu paziņojumu, aicinot Ķīnas komunistisko partiju (ĶKP) izbeigt nežēlīgo Faluņgun vajāšanu. Likumdevēji pauda atzinību Faluņgun praktizētāju miermīlīgajiem centieniem pretoties vajāšanai, kas turpinās jau 21 gadu.

Sākoties ĶKP vīrusa (koronavīrusa) epidēmijai, Zviedrija neieviesa pilnīgu izolāciju, bet īstenoja virkni pasākumu, lai ierobežotu tā izplatību. Salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, Zviedrijā ir daudz mazāk ierobežojumu.

Eiropas Savienības (ES) amatpersonas 2020. gada 7. decembrī vienojās pieņemt "Magņitska likumam" līdzīgu regulējumu, "lai vērstos pret personām, organizācijām un iestādēm..., kuras ir atbildīgas, iesaistītas vai piedalās nopietnos cilvēktiesību pārkāpumos un ļaunprātībās visā pasaulē."

Tikai nedaudzi paredzēja Berlīnes mūra krišanu, nāvessoda izpildi rumāņu komunistiskajam diktatoram Čaušesku, Padomju Savienības sabrukumu, Ļeņina statuju gāšanu un Irākas diktatora Sadama Huseina pakāršanu. Tie, kurus pārsteidza pēkšņā totalitāro režīmu krišana, bieži vien nepievērš uzmanību vissvarīgākajam notikumu dalībniekam – tautai.

Neilgi pirms Cilvēktiesību dienas, kas tika atzīmēta 10. decembrī, Faluņgun praktizētāji 29 valstīs iesniedza savu valstu valdībām cilvēktiesību pārkāpēju sarakstu, aicinot piemērot sankcijas pret sarakstā iekļautajiem noziedzniekiem un viņu ģimenes locekļiem, piemēram, neizsniedzot vīzas un iesaldējot aktīvus, jo viņi ir bijuši iesaistīti Faluņgun vajāšanā Ķīnā.

Vēstulē Hebejas provinces Guaņtao apgabala milicijas pārvaldes priekšniekam Minesotas štata Pārstāvju palātas loceklis Stīvs Sandels aicināja nekavējoties atbrīvot vietējo Faluņgun praktizētāju.

Nesen 60 Francijas parlamenta deputāti pauda satraukumu par Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) sankcionēto orgānu izņemšanu dzīviem cilvēkiem transplantācijas vajadzībām un ierosināja pieņemt jaunus likumus, lai liegtu francūžiem doties uz Ķīnu saņemt šos orgānus – tā 2020. gada 27. novembrī ziņoja Francijas lielākais dienas laikraksts Le Monde.

Hubejas provinces Vusjue pilsētas iedzīvotājs nomira divas nedēļas pēc tam, kad tika ieslodzīts par savu ticību Faluņgun – garīgai un meditatīvai disciplīnai, kuru kopš 1999. gada vajā Ķīnas komunistiskais režīms.

Ķīnā budisms uzplauka Dienvidu dinastijas laikā, un tas notika galvenokārt tāpēc, ka Sjao Jaņs (464.-549.g.) – pirmais Lianu dinastijas imperators (pēcnāves vārds Vudi) bija dievbijīgs budists. Viņš ne tikai veicināja budisma izplatību visā valstī, bet arī pats apzinīgi praktizēja budismu savā ikdienas dzīvē un valsts pārvaldībā.

Indijas ziņu kanāla Zee News mājaslapā 24. novembrī tika publicēts raksts "Ķīna dārgi maksā par draudzību ar Pakistānu? Pieaug prasība atzīt Ķīnas komunistisko partiju par teroristisku organizāciju". Tajā teikts, ka Ķīnas komunistiskā partija (ĶKP) steidzami jāpasludina par teroristisku organizāciju, ņemot vērā tās arvien pieaugošos cilvēktiesību pārkāpumus Ķīnā un agresīvos centienus paplašināt savu varu pasaulē.