Ķīniešu tušas glezniecība: skatījums uz šīs senās mākslas dziļāko skaistumu

Klasiskais ķīniešu tušas glezniecības stils uzplauka Tanu dinastijas laikā. Ar vienkāršiem instrumentiem, tādiem kā otu, tinti un papīru, Ķīnas mācītie vīri un mākslinieki atklāj "skaistumu starp līdzīgo un atšķirīgo", stāsta Vaike Tiaņs, gleznotājs, kurš turpina šīs tradīcijas mūsdienās.

Ķīniešu tušas glezniecībā netiek pievērsta īpaša uzmanība vizuālajai perspektīvai, kā tas ir Rietumu glezniecībā. Tā vietā mākslinieki koncentrējas uz otas triepienu un kompozīcijas estētiku, lai izceltu sižeta būtību un uzrunātu skatītāja sirdi.

Mākslinieki visā Ķīnas vēsturē tūkstošiem gadu ir smēlušies iedvesmu no konfūcisma, daoisma un budisma. Neatkarīgi no tā, vai gleznās redzamas ainavas, ziedi, putni, cilvēki vai arhitektūra, tās atspoguļo izpratni par dabu un cilvēka esamību, kas balstās viņa garīgo tradīciju gudrībā.

Gleznas "Tūkstoš jūdžu upju un kalnu" autors ir Sjimens Vans no Sunu dinastijas.

Līniju skaistums

Ķīniešu tušas glezniecības raksturīgākā iezīme ir līniju izmantošana, pretstatā Rietumu tradīcijai, kur tiek izmantota gaisma un ēna. Otas triepienu spēks un maigums var radīt kustības, miera vai rosības sajūtu; tušas biezums, gaisīgums, sausums, mitrums un krāsas piesātinājums var radīt spilgtu ainavu vai attēlot dzīvīgu sarunu literātu starpā.

Taisnās un izliektās līnijas ir savstarpēji cieši saistītas un savienojas simfonijā uz papīra. Mākslinieka ieceres savijas ar gleznas stāstu gluži kā mūzikas melodijas un ritmi.

Runājot par līniju izmantošanu, Tiaņs šo koncepciju ilustrē ar epizodi no saviem glezniecības studiju laikiem. "Es ilgu laiku mācījos ķīniešu tušas glezniecību. Savā grupā biju izcilākais, skolotāji un kursabiedri mani bieži slavēja. Mani darbi pat bija piekārti pie klases sienas. Tomēr kādu dienu mūsu nodarbībās pirmo reizi ieradās jauns pasniedzējs un stāstīja par dažām ķīniešu glezniecībā izplatītām problēmām, izmantojot manu darbu kā ilustrāciju trūkumiem, kas parādījās viens pēc otra."

Viens no 12 gleznu sērijas "Ūdens albums" darbiem, autors Juaņs Ma (Dienvidu Sunu dinastija).

Tieši tad, kad Tiaņs jutās pavisam neapmierināts, skolotājs piegāja pie sava galda un paņēma otu, lai demonstrētu savu līniju zīmēšanas metodi. "Pār mani pēkšņi nāca apskaidrība, un izpratnē par līnijām es piedzīvoju kvalitatīvu lēcienu. Tieši šī līnija mani patiesi ievirzīja ķīniešu glezniecībā."

Tagad, daudzus gadus pēc šīs visu mainošās līnijas skolā, viņš turpina pilnveidot savu tehniku.

"Ķīniešu tušas glezniecībā līnijas ir ļoti elastīgas, kas ir galvenā ķīniešu tušas glezniecības iezīme. Jūs varat izveidot pilnīgi pabeigtu gleznu bez jebkādām krāsām. Izmantojot tikai līnijas, šim darbam joprojām var būt forma, dvēsele un nozīme. Līniju skaistums ķīniešu glezniecībā nav viendabīgs. Tām ir dažādas tekstūras un garīgās īpatnības."

Kā piemēru Tiaņs min Ziemeļu Sunu dinastijas laika gleznotāja Kuaņa Faņa gleznu ''Ceļotāji starp kalniem un strautiem''. Viņš saka, ka kalnu līnijas atspoguļo skaistumu un spēku, parādot ziemeļu kalnu majestātiskumu. Lai parādītu sievišķīgāku skaistumu, Tiaņs atsaucas uz Dienvidu Sunu dinastijas laika gleznotāja Juaņa Ma darbu "Ūdens albums" – tā ir gleznu sērija, kurā attēlota ūdens kustība dažādās formās.

''Ceļotāji starp kalniem un strautiem'', autors Kuaņs Faņs no Ziemeļu Sunu dinastijas

Tiaņs saka, ka viņam labāk patīk Sunu dinastijas gleznu estētika. Viņam patīk ainavu klusums, mierīgums un to neskartība, kā arī šim laikmetam raksturīgā elegance un tīrība. Sunu dinastijas inteliģencei bija liela ietekme uz nākamajām paaudzēm, un viņu darbi joprojām ir populāri visā pasaulē.

Tieši Sunu dinastijas laikā kļuva populāra ķīniešu koncepcija par četrām elegancēm – gleznošanu, ziedu kompozīciju veidošanu, vīraku un tēju. Liela daļa mūsdienās populāro japāņu stila un minimālisma dzen stilā veidoto mēbeļu sasaucas ar Sunu dinastijas laika estētiku. Ja jūs uzmanīgi aplūkosiet imperatora Huidzuna gleznu ''Mākslinieku tikšanās", jūs redzēsit mēbeles, kas iederētos pat mūsdienu mājās.

Mākslinieciskā koncepcija

Salīdzinot ķīniešu un rietumu mākslinieku gleznas, daži varētu teikt, ka ķīniešu stils ir mazāk sistemātisks un reālistisks.

Tiaņam, kurš ir pētījis gan Rietumu, gan Ķīnas glezniecības tehnikas ir savs viedoklis. "Papildus līnijām ķīniešu gleznu kompozīcijās tiek izmantota mainīga perspektīva un tukša telpa. Priekšrocības ir perspektīva no vairākiem skatupunktiem, vairākas dimensijas, vienkāršība, kā arī spilgtums un skaidri saprotama tēma."

Bez ķīniešu glezniecībā izmantotās perspektīvas no vairākiem skatu punktiem mēs zaudētu to iespaidu, ko rada Sjimena Vana glezna ''Tūkstoš jūdžu upju un kalnu'' un Dzeduaņa Džana panorāmas gleznojums ''Gar upi Cjinmina festivāla laikā''.

Tiaņs uzskata, ka reālisma vietā ķīniešu glezniecība koncentrējas uz plašāku "attēlojuma" konceptu. Viņš saka, ka "vismaz puse no uzmanības tajā tiek koncentrēta uz dvēseles izpausmēm. Tāpat kā cilvēkiem ir gan dvēsele, gan ķermenis, arī ķīniešu kultūras uzmanības centrā ir dvēsele, un dvēseles izpausmes ir patiesas un nemirstīgas."

Tā kā uzsvars tiek likts uz dziļāku koncepciju paušanu, ķīniešu mākslinieki manipulē ar saviem objektiem un izmanto tukšo telpu ap attēloto objektu tā, kā Rietumu glezniecībā to nevar izdarīt.

"Tradicionālajai ķīniešu glezniecībai tās mākslinieciskajā koncepcijā piemīt poētisks skaistums," saka Tiaņs. "Ir kāds sens teiciens, ka "gleznas ir taustāma dzeja." Labai ķīniešu gleznai parasti piemīt šis poētiskais skaistums, kas ir tik nozīmīgs mūsu dzīvē. Bez tā mums katru dienu neatliktu nekas cits, kā tikai ēdiena gatavošana un rutīnas darbi, un mēs nespētu novērtēt dzīvi. Pasaulei vairs nebūtu krāsu, tā būtu blāva, biedējoša un garlaicīga.''

Tiaņs domā, ka skaistums ķīniešu gleznās sakņojas mākslinieciskajā koncepcijā, kurai būtu jāizriet no mākslinieka izpratnes par konfūcismu, daoismu, budismu un citām tradicionālās kultūras vērtībām. Vēl viena ķīniešu glezniecības iezīme, kas saistīta ar šīm senajām koncepcijām, ir tukšās telpas izmantošana, kas neaprobežojas tikai ar estētiku, bet rada patiesu miera sajūtu.

Pa kreisi: Gleznā "Ziedošā plūme'' Vaike Tiaņs ar stāvas un spēcīgas pozīcijas palīdzību attēlo plūmju ziedu izturību, un ziedu faktūra atspoguļo to svaigumu, kā arī iekšējo spēku, kas nepieciešams, lai izjustu prieku par grūtībām. Pa labi: Vaike Tiaņa glezna "Dvēseles atgriešanās''. Senajā Ķīnā savvaļas zoss simbolizēja ilgas pēc mājām, ko cilvēki izjūt svešatnē. Tradicionālajā ķīniešu mākslā un literatūrā ir izplatīts šāds māksliniecisks paņēmiens – izteikt savas emocijas ar dažādu objektu palīdzību.

Ķīniešu tušas glezniecība mūsdienās

"Cilvēku dzīve mūsdienās ir trauksmaina un viņu prāti ir pārpildīti ar dažādām sarežģītām lietām," saka mākslinieks. "Viņi ne mirkli nespēj palikt mierīgi. Laika gaitā tas negatīvi ietekmēs viņu fizisko un garīgo veselību. Ja nezināt, kā atbrīvoties no sarežģītām lietām, padariet tās vienkāršas un atstājiet kādu tukšu vietu. Pretējā gadījumā jūs šajā steigā viegli apmaldīsieties un ļausiet skaistajām lietām dzīvē paslīdēt garām.''

Kopš 2018. gada Tiaņs strādā pie apjomīga sacerējuma ar nosaukumu The Original Theory of Chinese Painting (Oriģinālā ķīniešu glezniecības teorija). Tajā viņš sistemātiski apkopo savus daudzu gadu pētījumus un izpratni par ķīniešu glezniecību, kā arī iepazīstina ar savu jauno skatījumu. Tiaņs saka, ka šo darbu uzrakstījis draugu un dažu gleznotāju, kuri joprojām saglabā tradicionālo glezniecības stilu, pamudināts.

"Lai kļūtu par gleznotāju, ir nepieciešama tīra sirds un pacietība, kā arī cieņa pret tradicionālo ortodoksālo kultūru," viņš saka. "Kad es uzzināju, ka senie monarhi, ministri un zinātnieki ticēja dieviem un budām, es sāku izprast viņu cieņpilno glezniecības stilu. Tas parāda senā teiciena: "Prasmes var tuvināt tevi Dao, bet māksla savienot ar dieviem" dziļo nozīmi.

Avots: https://magnifissance.com/print-edition/issue-105/chinese-ink-painting/