Cilvēktiesību dienā, 10. decembrī, vairāk nekā 900 pašreizējie un bijušie ministri un parlamenta deputāti 35 valstīs un reģionos parakstīja kopīgu paziņojumu, aicinot Ķīnas komunistisko partiju (ĶKP) izbeigt nežēlīgo Faluņgun vajāšanu. Likumdevēji pauda atzinību Faluņgun praktizētāju miermīlīgajiem centieniem pretoties vajāšanai, kas turpinās jau 21 gadu.

Sākoties ĶKP vīrusa (koronavīrusa) epidēmijai, Zviedrija neieviesa pilnīgu izolāciju, bet īstenoja virkni pasākumu, lai ierobežotu tā izplatību. Salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, Zviedrijā ir daudz mazāk ierobežojumu.

Eiropas Savienības (ES) amatpersonas 2020. gada 7. decembrī vienojās pieņemt "Magņitska likumam" līdzīgu regulējumu, "lai vērstos pret personām, organizācijām un iestādēm..., kuras ir atbildīgas, iesaistītas vai piedalās nopietnos cilvēktiesību pārkāpumos un ļaunprātībās visā pasaulē."

Tikai nedaudzi paredzēja Berlīnes mūra krišanu, nāvessoda izpildi rumāņu komunistiskajam diktatoram Čaušesku, Padomju Savienības sabrukumu, Ļeņina statuju gāšanu un Irākas diktatora Sadama Huseina pakāršanu. Tie, kurus pārsteidza pēkšņā totalitāro režīmu krišana, bieži vien nepievērš uzmanību vissvarīgākajam notikumu dalībniekam – tautai.

Neilgi pirms Cilvēktiesību dienas, kas tika atzīmēta 10. decembrī, Faluņgun praktizētāji 29 valstīs iesniedza savu valstu valdībām cilvēktiesību pārkāpēju sarakstu, aicinot piemērot sankcijas pret sarakstā iekļautajiem noziedzniekiem un viņu ģimenes locekļiem, piemēram, neizsniedzot vīzas un iesaldējot aktīvus, jo viņi ir bijuši iesaistīti Faluņgun vajāšanā Ķīnā.

Vēstulē Hebejas provinces Guaņtao apgabala milicijas pārvaldes priekšniekam Minesotas štata Pārstāvju palātas loceklis Stīvs Sandels aicināja nekavējoties atbrīvot vietējo Faluņgun praktizētāju.

Nesen 60 Francijas parlamenta deputāti pauda satraukumu par Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) sankcionēto orgānu izņemšanu dzīviem cilvēkiem transplantācijas vajadzībām un ierosināja pieņemt jaunus likumus, lai liegtu francūžiem doties uz Ķīnu saņemt šos orgānus – tā 2020. gada 27. novembrī ziņoja Francijas lielākais dienas laikraksts Le Monde.

Hubejas provinces Vusjue pilsētas iedzīvotājs nomira divas nedēļas pēc tam, kad tika ieslodzīts par savu ticību Faluņgun – garīgai un meditatīvai disciplīnai, kuru kopš 1999. gada vajā Ķīnas komunistiskais režīms.

Ķīnā budisms uzplauka Dienvidu dinastijas laikā, un tas notika galvenokārt tāpēc, ka Sjao Jaņs (464.-549.g.) – pirmais Lianu dinastijas imperators (pēcnāves vārds Vudi) bija dievbijīgs budists. Viņš ne tikai veicināja budisma izplatību visā valstī, bet arī pats apzinīgi praktizēja budismu savā ikdienas dzīvē un valsts pārvaldībā.

Indijas ziņu kanāla Zee News mājaslapā 24. novembrī tika publicēts raksts "Ķīna dārgi maksā par draudzību ar Pakistānu? Pieaug prasība atzīt Ķīnas komunistisko partiju par teroristisku organizāciju". Tajā teikts, ka Ķīnas komunistiskā partija (ĶKP) steidzami jāpasludina par teroristisku organizāciju, ņemot vērā tās arvien pieaugošos cilvēktiesību pārkāpumus Ķīnā un agresīvos centienus paplašināt savu varu pasaulē.

Dzjiliņas provinces varas iestādes pēdējos mēnešos ir organizējušas smadzeņu skalošanas sesijas Faluņgun praktizētājiem, mēģinot piespiest viņus atteikties no savas ticības.

Es dzīvoju Francijas dienvidos. Kopš bērnu dienām es labprātāk esmu turējusies savrupi. Esot kopā ar citiem cilvēkiem, izjutu mazvērtības sajūtu. Reiz kāds teica, ka es esot kā divvāku gliemis, kas aizveras, tikko kāds tam pieskaras. Šis mazvērtības komplekss bieži vien izpaudās tad, kad jutos sāpināta, man bija grūtības darbā, ne pārāk labi veicās Dafa projektos vai kad citi cilvēki nepiekrita manam viedoklim. Es biju noslēgta, nomākta un skumja.

Faluņ Dafa praktizētāji no Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes 2020. gada 21. novembrī rīkoja pasākumus Esenē, lai iepazīstinātu turieniešus ar Faluņ Dafa un vairotu informētību par šīs meditatīvās prakses vajāšanu Ķīnā. Viņi demonstrēja Faluņ Dafa vingrojumus un stāstīja cilvēkiem par Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) īstenoto praktizētāju vajāšanu. Daudzi cilvēki parakstīja petīciju, lai nosodītu vajāšanu un aicinātu darīt galu ĶKP.

"Kopumā komunistiskās valstis nogalināja vairāk nekā 100 miljonus cilvēku – vairāk nekā visi citi represīvie režīmi kopā ņemot tādā pašā laika periodā," rakstīja Džordža Meisona universitātes tiesību zinātņu profesors Iļja Somins rakstā "Komunisma ēras mācības", kuru 2017. gada novembrī publicēja laikraksts The Washington Post. Viņš minēja piemērus Ķīnā, kur kustības "Lielais izrāviens" rezultātā gāja bojā 45 miljoni cilvēku, kā arī piemērus Padomju Savienībā un Etiopijā.

Debašu laikā, kas 2020. gada 17. novembrī notika Kanādas Parlamenta Pārstāvju palātā, tika apspriests Konservatīvās partijas priekšlikums pieprasīt stingrākus ierobežojumus pret Ķīnas komunistisko partiju (ĶKP), lai aizsargātu Kanādas nacionālās intereses. Parlamenta deputāte Leona Alesleva mudināja valdību veikt būtiskas izmaiņas tās ārpolitikā attiecībā uz ĶKP.